"Bet šodienas jaunieši ir paaudze, kas nākotnē veidos gan valstu politiku, gan vadīs uzņēmumus, un izmaiņām domāšanā ir jāsākas šeit un tagad,” ir pārliecināts populārais jūtūberis Edgars Feščenko (Edgar FRESH).
Viņš ir klimatam draudzīga dzīvesveida entuziasts un popularizētājs jau kopš skolas gadiem, un savās pārdomās par vides ilgtspēju un influenceru lomu tajā dalīsies pusaudžu skatuves Save the Turtles programmas ietvaros Sarunu festivālā LAMPA.
Pārmaiņas sākas ar domāšanu
Kamēr zviedru vides aktīviste Grēta Tūnberga un viņas līdzinieki iedvesmo jauniešus dzīvot zaļāk, daudzi citi influenceri popularizē pilnīgi pretēju dzīvesveidu, ar savu piemēru aicinot pirkt un tērēt vairāk drēbju, vairāk kosmētikas, vairāk lietu, tātad – vairāk resursu. Kāda ir influenceru atbildība par pašu pausto laikā, kad viņi ietekmē ne tikai modes tendences, bet arī klimata nākotni?
“Influenceri ir dažādi. Grēta ir influencere, kuras uzsāktā kustība ir nesusi daudz pārmaiņu, vismaz cilvēku domāšanā, un viņā ieklausās pasaules ietekmīgākie politiķi. Piemērs tam, kā influenceri var tiešām ietekmēt lietu kārtību. Vislielākais spēks ir nauda un vara. "
"Tomēr, dedzīgi iestājoties par videi draudzīgu dzīvesveidu savā ikdienā un par to stāstot savā ietekmes lokā, – vai dažiem draugiem, vai tūkstošiem sekotāju Instagram un Youtube – tas nav izšķiroši, galvenais stāstīt, – ir iespējams mainīt ierasto lietu kārtību klimata pārmaiņu mazināšanai. Tāpēc ir svarīgi, lai jaunieši domātu zaļi jau šodien,” saka Edgars Feščenko.
Viņa pieredze, ikdienā runājot par videi draudzīgu dzīvesveidu, rāda, ka jaunieši ir atvērtāki jauniem ieradumiem un idejām nekā pieaugušie, kuru laika gaitā izveidojušies paradumi un normas ir grūti satricināmas. Tiesa, arī lielai daļai jauniešu klimata problēmas ir vienaldzīgas, bet tie, kuri gribētu dot savu ieguldījumu zaļākas nākotnes veidošanā, ne vienmēr zina, kā to izdarīt.
Veselīgāka vide ir arī privāts ieguvums
“Statistika rāda, un arī skeptiķi mīl atgādināt, ka pastāv tieša saikne starp valsts vispārējo ekonomisko stāvokli un iedzīvotāju labklājību un to, cik ļoti cilvēkiem rūp vides jautājumi. Latvijā jauniešu aktivitāte vides jautājumos gan nav īpaši lielāka vai mazāka kā pasaulē kopumā,” novērojis Edgars.
Uzrunājot kūtros un neizlēmīgos, viņš izvairās no apelēšanas pie abstraktām vides problēmām nākotnē, bet vairāk mudina novērtēt ieguvumus katra paša privātajām ērtībām šeit un tagad:
“Ja retāk brauksim ar mašīnu un biežāk ar riteni, tas būs labāk mums pašiem un pilsētai, kurā dzīvojam, jo būs mazāks gaisa piesārņojums. Un ar riteni braukt ir lētāk, kas ļauj ietaupīt vairāk naudas citām lietām.”
Lielās politikas un pasaules mērķus saskaldot mazākos, katram cilvēkam ikdienā saprotamos, tie kļūst par savējiem un svarīgiem.
Lai mazinātu vides problēmas, ar atkritumu šķirošanu ir par maz
Edgars uzskata, ka klimatam visdraudzīgākais dzīvesveids būtu kā pirms industriālās revolūcijas. Protams, laiku pagriezt atpakaļ nav iespējams, toties ir iespējams prātīgāk dzīvot turpmāk, pārstāt skriet pakaļ naudai un sākt apzināties, ka zaļo tehnoloģiju ienākšana ikdienā, pat ja šobrīd no tā cieš atsevišķas industrijas, ilgtermiņā būs izdevīga visiem.
“Klimata glābšanas nolūkos mums būtu jārīkojas tikpat saliedēti kā Covid-19 izraisītās ārkārtas situācijas laikā. Pats galvenais ir runāt par vides tēmām – ne obligāti soctīklos, kaut vai ar saviem vecākiem un vecvecākiem, ar draugiem, un iesaistīties dažādās akcijās, ko rīko “Pēdējais salmiņš”, “Fridays for future” un citas vides aktīvistu organizācijas. Jo tieši tas ir galvenais – aktīva iesaiste. Kopā mēs varam vairāk. Protams, ir svarīgi šķirot atkritumus, bet, ja tiešām gribam kaut ko mainīt, pie tā nevajag apstāties. Ideālā pasaulē mums nebūtu jāizvēlas, ko pirkt, jo jebkura izvēle būtu dabai draudzīga,” rezumē Edgars Feščenko.
