Auto

3800 eiro zaudējumi, iebraucot bedrē! Kā izvairīties no ceļu lamatām?

Šoziem laikapstākļi ceļiem bijuši īpaši nelabvēlīgi, un tas atspoguļojas gan bedrēs uz brauktuves, gan arī apdrošināšanas gadījumu pieaugumā.

Bedre, mana liela bedre

Tuvojoties pavasarim, bedres uz ceļiem kļūst par vienu no aktuālākajām tēmām ne vien medijos un sociālajos tīklos, bet arī KASKO apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem. Apdrošinātāji atzīst, ka arī pērn tieši gada pirmajos mēnešos autovadītāji biežāk nekā citos mēnešos pieteica automašīnu bojājumus, kas radušies, iebraucot bedrē. Turklāt ne vienmēr iebraukšana bedrē beidzas tikai ar riepas vai diska bojājumu. Saskaņā ar Swedbank apdrošināšanas 2018. gada datiem vidējā izmaksātā apdrošināšanas atlīdzība, kad bojājumi automašīnai radušies bedres dēļ, bija  615 eiro. Pērnā gada martā kādam spēkratam bedres dēļ  tika radīti un atlīdzināti pat 3800 eiro lieli zaudējumi.

“Diemžēl bedres izraisīts riepu vai riteņu disku bojājums ir klasisks apdrošināšanas gadījums Latvijas pavasarī. Nereti cieš arī auto balstiekārta, un tad jau jārēķinās ar lielākiem zaudējumiem, un KASKO apdrošināšana šajā gadījumā būs labs atbalsts,” norāda Swedbank Riska apdrošināšanas atbalsta daļas vadītājs Dzintars Kalniņš.

Kā pasargāt sevi no finansiāliem zaudējumiem bedres radītu bojājumu gadījumā?

Ja bojājums radies bedres dēļ, OCTA nelīdzēs, jo tā sedz tikai tos zaudējumus, ko jūs  radāt citas personas mantai vai veselībai.  Taču tie, kam kabatā ir labs KASKO apdrošināšanas līgums, var justies mierīgi. Izvēloties apdrošinātāju, der pievērst uzmanību tam, kas KASKO apdrošināšanas līgumā teikts par bojājumiem, kuri radušies no pavasara bedrēm. Pievērsiet uzmanību vairākām lietām!

  • Kādi riski tiek apdrošināti – vai iebraukšana bedrē arī būs apdrošināšanas gadījums?
  • Kuros gadījumos obligāti jāizsauc valsts policija? Vai, iebraucot bedrē un sabojājot automašīnu, ir jābūt sastādītam protokolam par ceļu satiksmes negadījumu?
  • Kāds ir pašrisks bojājumiem?
  • Vai līgums paredz auto evakuācijas izmaksu atlīdzināšanu, tostarp arī tad, ja negadījums noticis citā valstī. Vai nav limita ierobežojumu attiecībā uz auto evakuatora pakalpojumu izmaksu atlīdzināšanu.

Vai vienmēr pietiek tikai nomainīt bojāto riepu?

Vairumā gadījumu apdrošinātāji bojāto riepu aizvietos ar tādu pašu riepu, bet, ja tieši tāda pati nebūs pieejama, tad ar līdzvērtīgām tiks nomainītas abas riepas uz vienas ass. Apdrošināšana pārsvarā darbojas pēc aizvietošanas principa – atkarībā no sabojātās riepas nolietojuma tiek sarūpēta vietā cita. Ja riepas protektora nodilums ir tikai pāris milimetru, visticamāk, riepas tiks aizvietotas ar jaunām.

Kā drošāk braukt pa bedrainu ceļu?

Drošas braukšanas skolas direktors Jānis Vanks atzīst, ka bedrainie ceļi apdraud ne vien automašīnu riteņus, bet arī satiksmes drošību. Lūk, daži eksperta ieteikumi!

  • Saprotams, ka no bedrēm jācenšas izvairīties, tomēr jāņem vērā arī tas, ka uz ceļa neesam vieni – jebkura kustība ar stūri ir jāveic, pārliecinoties, ka neapdraudam citus satiksmes dalībniekus. Straujas kustības pretējā vai blakus joslā var radīt vēl bīstamākas situācijas.
  • Ja bedri ieraugām pēdējā brīdī, labākais, ko varam darīt, ir bremzēt līdz bedrei, maksimāli samazinot ātrumu, bet pievēršot uzmanību, vai aizmugurē braucošais ir tam gatavs. Tieši pirms bedres bremzes vajadzētu atlaist, lai amortizatoriem un piekarei nav papildu slodze, braucot pāri bedrei.
  • Autovadītāji mēdz strīdēties – kā pareizi braukt pa ceļu, ko klāj daudzas sīkas bedrītes – lēnām un prātīgi vai “lidot” pāri. Taisnība ir abiem – jāizvēlas viens vai otrs, bet noteikti ne kaut kas pa vidu. Ja auto ir labā tehniskā stāvoklī, mazajām bedrēm var braukt pāri ātrumā. 
  • Bieži saskaramies ar situāciju – apšļakstīt gājēju, izvairoties no bedres, vai braukt bedrē iekšā. Ētiskas dabas jautājums, piekritīsiet? Diemžēl ir jāpieņem nepatīkams lēmums. Es izvēlētos braukt bedrē. Taču pēc būtības šādai izvēlei autovadītājam nevajadzētu būt vispār. Ceļš, kas ir nosēts ar bedrēm, kurās tiešām var pārsist riepu, ir bīstams ne tikai tehnikai, bet arī pārējiem satiksmes dalībniekiem, jo, apbraucot bedres, autovadītājam tiek atņemta daļa no uzmanības, kas jāvelta braukšanai un pārējiem šķēršļiem un situācijai uz ielas. Attiecīgi gājējiem jābūt ļoti uzmanīgiem. Pirmām kārtām jāpārliecinās, vai autovadītājs viņus ir pamanījis, pat tad, ja tiek šķērsota brauktuve pa gājēju pāreju. Vecais labais acu kontakts ir drošākais veids. Gājējiem jāņem vērā arī tas, ka lietainos apstākļos autovadītājiem ne vienmēr izdosies izvairīties no peļķēm un bedrēm, kurās ir ūdens. Tāpēc ir jāparūpējas par sevi arī pašiem, izvēloties, kur un kā ejam, vai vismaz jāseko uz ielas notiekošajam, nevis jāskatās telefonā, pat ejot pa ielu.