Kāpēc nepieciešams trenēt “mācīšanās muskuli”?

Vai tās būtu pārmaiņas karjerā, personīgajā dzīvē, sabiedrībā vai uzņēmumos, mācīšanās – jaunu zināšanu un prasmju apguve, var palīdzēt vieglāk tām pielāgoties un izmantot savā labā.

Sengrieķu filosofs Hērakleits ir teicis, ka “vienīgā lieta, kas ir nemainīga, ir pārmaiņas”, tāpēc izglītošanās visa mūža garumā ir viens no efektīvākajiem veidiem, kā būt gatavākam pārmaiņām. Pētījumi apliecina, ka mācīšanās arī ietekmē mūsu apmierinātību ar dzīvi, pašvērtējumu, palīdz uzlabot atmiņu un kognitīvās spējas. Ne velti šo tēmu kā īpaši būtisku eksperti aktualizēja Swedbank organizētā diskusijā ”"Mācīšanās muskulis” – svarīgākais treniņš Tavai nākotnei” festivālā LAMPA.

Svarīgi, lai saglabātu savu konkurētspējudarba tirgū

Mācīšanās ir daļa no personīgās un profesionālās attīstības, lai izvairītos no stagnācijas jeb tā, ko mēdzam dēvēt par “iesūnošanu” un spētu pilnībā izmantot savu potenciālu. Kā norāda Stellar Labs līdzdibinātāja un vadošā mācību un prasmju speciāliste Stella Kolinsa:

“Teju visas prasmes ir iespējams uzlabot, pat tās pamatprasmes, kuras, šķiet, mēs jau esam apguvuši.”

Bez pastāvīgas mācīšanās cilvēku konkurētspēja mūsdienu prasīgajā pasaulē samazinās. Tā ir risinājums, kā saglabāt savas zināšanas un prasmes atbilstošas darba tirgus mainīgajam pieprasījumam. Mācoties un pilnveidojoties, ir iespējams ne vien pilnvērtīgi izmantot esošās karjeras iespējas, bet radīt augsni izdevībām nākotnē, jo dzīves laikā cilvēks nodarbošanos var mainīt vairākkārt.

Pētījumi pat apliecina, ka cilvēki, kuri vienlaikus attīsta divas karjeras, ir aizrautīgāki, sekmīgāk attīsta jaunas prasmes, paplašina kontaktu loku, attīsta radošākus risinājumus. Viņi kopumā ir zinātkārāki, entuziastiskāki un gandarītāki par savu profesionālo sniegumu.

Nepārtraukta mācīšanās vairs nav tikai entuziastu aizraušanās, tā ir kļuvusi par ikdienas vajadzību. Tāpēc ir nepieciešams sekot līdzi tendencēm, apgūt jaunas tehnoloģijas, lai būtu pārliecināts, ka tas, ko zini un proti, ir novērtēts un vajadzīgs.

Šo vajadzību labi ilustrē Swedbank Personāla un Infrastruktūras pārvaldes vadītājas Agitas Jākobsones paustais:

“Amatu saturs katru dienu mainās. Ja man kāds teiktu pirms pieciem gadiem, ka mūsu klientu konsultantiem būs jābūt ekspertiem mobilās ierīcēs, nekad tam neticētu. Taču šodien tā ir nozīmīga sastāvdaļa no viņu darba.”

Dati no nesen Swedbank veiktās aptaujas par mācīšanos liecina, ka pārliecinoši lielākā daļa Latvijas sabiedrības (72%) vēlas mācīties vairāk savā ikdienā. Arī darba devēji novērtē darbiniekus, kuri ir gatavi mācīties. Personāla atlases, attīstības un atalgojuma pētījumu kompānijas Fontes dati apliecina, ka, cīnoties ar darbinieku trūkumu, 72% uzņēmumu Latvijā apmāca un pārkvalificē savus darbiniekus.

Uzlabo kopējo veselību

Sevis pilnveidošana piešķir papildu saturu un piepildījumu ikdienai. Tas, ka jūtamies drošāki par savām zināšanām un prasmēm, palīdz kļūt pašpārliecinātākiem, gatavākiem jauniem izaicinājumiem un pavērsieniem.

Mācīšanās palīdz paskatīties uz lietām no jauna leņķa, atrast iepriekš pat neapjaustus risinājumus, dziļāku izpratni.

Apgūstot jaunas prasmes, mainās arī mūsu smadzenes – veidojas jauni neironu ceļi, attīstās noteiktas smadzeņu zonas. Pētījumi apliecina, ka aktīva savu smadzeņu iespēju izmantošana uzlabo atmiņu un kognitīvās spējas, un, piemēram, attālina vai pat novērš Alcheimera slimības attīstību.. Un, visbeidzot, sajūta, ka spējam sevi attīstīt un saglabāt ziņkārību par dažādiem procesiem un norisēm, palīdz justies jauneklīgākiem jebkurā vecumā.

Vai arī Tu vēlies ikdienā vairāk mācīties?

Skaties diskusijas “”Mācīšanās muskulis” – svarīgākais treniņš Tavai nākotnei” ierakstu, lai:

  • noskaidrotu, kā pandēmija ir ietekmējusi Latvijas iedzīvotāju izpratni par mācīšanās nozīmi,
  • uzzinātu nākotnē pieprasītākās prasmes,
  • iegūtu padomus, kā mācīties efektīvi!

? Tajā piedalās:

  • Stella Kolinsa, Stellar Labs līdzdibinātāja un vadošā mācību speciāliste
  • Sabīne Anete Vasina, Printful Apmācību projektu vadītāja
  • Evita Simsone, Nodarbinātības valsts aģentūras direktore
  • Rūta Lūse, Spring Valley valdes priekšsēdētāja, organizāciju pārmaiņu vadības konsultante un pasniedzēja
  • Agita Jākobsone, Swedbank Personāla un Infrastruktūras pārvaldes vadītāja
  • Ričards Križanovskis, diskusijas vadītājs, jauniešu organizācijas Global Shapers Riga līdzdibinātājs un kurators, jaunuzņēmuma UpMatched vadītājs
Aptauja

Kura, tavuprāt, ir tavas finanšu veselības vājākā vieta?