Karjera

Studiju kredīti zaudē popularitāti – studenti paļaujas uz ģimenes atbalstu

Pēdējo gadu laikā pieaugusi tendence studējošajiem jauniešiem aizvien vairāk paļauties uz ģimenes atbalstu, kā rezultātā krities pieprasījums pēc studiju kredītiem.

Jaunieši, kas studē, primāri paļaujas uz ģimenes finansiālo atbalstu, tā liecina Swedbank veiktā studentu aptauja. 74% atzīst, ka tieši ģimene finansiāli atbalsta studējošos studiju laikā, tomēr arī pašu gūtajiem ienākumiem ir liela nozīme, jo, strādājot paralēli studijām, piepelnās 59% aptaujāto.

Studijas – skaists, bet grūts laiks

Tendence paļauties uz ģimeni īpaši ir augusi pēdējo divu gadu laikā. Tas, iespējams, skaidrojams ne tikai ar ekonomikas augšupeju un vecākiem pieejamajiem brīvajiem līdzekļiem, bet arī studentu apziņu, ka darbs paralēli studijām atstāj negatīvu ietekmi uz mācību kvalitāti. Tajā pašā laikā tikai katrs desmitais jaunietis studiju periodā var paļauties uz vecāku iepriekš izveidotiem uzkrājumiem izglītībai.

Kristaps Kopštāls, Swedbank Investīciju un apdrošināšanas jomas vadītājs, atzīst:Studentu gadi lielākajai daļai cilvēku ir viens no aizraujošākajiem un reizē smagākajiem dzīves periodiem. Cenšoties savienot studijas ar pilnas slodzes darbu, bieži cieš jaunieša mācību kvalitāte. Kamēr esi darbā, lai varētu pats nomaksāt savus rēķinus, augstskolā krājas parādi, un bieži vien neatliek laika pilnvērtīgi apgūt mācību vielu.”

Par savām studijām maksā vairāk nekā puse – 60% – Latvijas studentu. Lai nepaļautos tikai uz to, ka jūsu bērns būs ģēnijs un iegūs gan budžeta vietu, gan stipendiju, ir vērts padomāt par uzkrājuma veidošanu viņa nākotnes studijām. Un, pat ja viņš izrādās ģēnijs, iekrātā nauda tik un tā noderēs, investējot to viņa dzīves izmaksu segšanā studiju laikā vai pirmā īpašuma iegādē.

Nauda tikai pamatvajadzībām

Aptauja liecina, ka ikdienas iztikai lielākajai daļai studentu jārēķinās ar budžetu, kas nav lielāks par 300 eiro mēnesī. Tā 39% studējošo jāiztiek ar budžetu līdz 200 eiro mēnesī, un tikai nedaudz mazākai daļai – ar 200–300 eiro mēnesī. Par vēlamo iztikas summu mēnesī lielākā daļa studentu atzīst vairāk nekā 300 eiro.

Šobrīd lielākās izdevumu pozīcijas, ko norāda paši studenti, ir izmaksas par dzīvesvietu, ikmēneša izdevumi par pārtiku, kā arī studiju maksa par augstāko izglītību un transporta izdevumi. Zīmīgi, ka, pēc studentu domām, salīdzinot ar situāciju pirms diviem gadiem, būtiski augušas izdevumu pozīcijas par mājokli, pārtiku un transportu.

Lielākā daļa aptaujāto studentu norāda, ka regulāri izjūt naudas trūkumu pat pamatvajadzību segšanai vai arī pamatvajadzību nodrošināšana ir viss, ko viņi var atļauties. Pilnībā finansiāli brīvi ar savā rīcībā esošo iztikas līdzekļu daudzumu jūtas vien 5% aptaujāto jauniešu. Teju trešdaļai pēc pamatvajadzību apmierināšanas atliek nedaudz naudas arī citām lietām, bet ceturtdaļai īpaši jāpiedomā pie saviem tēriņiem, lai atlicinātu naudu arī citām lietām, ne tikai pamatvajadzību segšanai.

Studiju kredītu popularitāte krīt

Kopštāls atklāj, ka vēl pirms vairākiem gadiem populārs risinājums studentu vidū, ļaujot reizē nestrādāt un iegūt neatkarību no vecākiem, bija studiju vai studējošā kredīts. Viens ļauj studentam atmaksāt mācību maksu vēlāk pēc studijām, bet otrs – saņemt konkrētu summu ik mēnesi sadzīves izmaksu segšanai. Taču pēc 2004. gada studiju kredīta popularitāte ir kritusies trīs reizes, bet studējošā kredīta – pat desmit reižu.

Pērn studentu kredītu ar valsts galvojumu ņēma vairs tikai 1517 studenti, bet studējošā kredītam – vien daži simti. Protams, lielā mērā pie šīs situācijas vainojama demogrāfiskā lejupslīde, taču ir arī gūtas mācības, ka aizņēmums izglītībai ne vienmēr ir labākā izvēlē, ņemot vērā jauniešu nepastāvību un viedokļu maiņu attiecībā uz sākotnēji izvēlēto profesiju. Taču daļai gribētāju kredītu arī vienkārši atsaka. Viena no problēmām – bez valsts potenciālajam studentam vajadzīgs vēl otrs galvotājs, kuram jābūt kredītspējīgam, kā arī dažās specialitātēs studiju maksa ir tik augsta, ka kredītdevējs nav gatavs to segt pilnībā. Iespējams, ka daļa augstās mācību maksas dēļ nolemj nestudēt, daļa izvēlas nākotnes specialitāti, ņemot vērā iespējas iegūt budžeta vietu, nevis intereses, bet vēl daļa studiju laikā dzīvo tuvu iztikas minimumam.

Studijas – dārgākais laiks, audzinot bērnu

Liela daļa vecāku, kuru bērni vēl nestudē, nemaz neapjauš, cik liela ir studiju maksa un ar kādām ikmēneša izmaksām vidēji jārēķinās šodienas Latvijas studentam. Piemēram, šobrīd par bakalaura studiju iegūšanu jaunietis Latvijā vidēji samaksā 6000–8000 eiro. Taču ir arī nozares, piemēram, medicīna, IT vai inženierzinātnes, kuru apgūšana maksā pat līdz 20 000 eiro, kas ir ļoti liela summa gadījumā, ja šādām izmaksām neesi bijis gatavs savlaicīgi. Un savlaicīgi nozīmē – jo ātrāk, jo labāk. Turklāt papildus studiju maksai jārēķinās arī ar dzīvošanas izmaksām. Tā, piemēram, pērn vidējā studējošā kredīta summa bija 7000 eiro, kas apliecina – studiju laiks ir viens no dārgākajiem dzīves posmiem bērnu audzināšanā un vecāki, savlaicīgi veidojot uzkrājumu, šo posmu var padarīt vieglāku gan sev, gan arī saviem bērniem.

Risinājums – uzkrājums bērna nākotnei

Lai uzkrājums bērna nākotnei kļūtu par ieradumu jau savlaicīgi, visprātīgāk būtu sākt uzkrāt jau kopš bērna dzimšanas, maksājot nelielu ikmēneša summu, kas jūtami neietekmē ģimenes dzīves kvalitāti šodien. Ātrāk sākot, mērķi ir iespējams sasniegt vieglāk. Piemēram, lai līdz bērna pilngadībai uzkrātu 10 000 eiro, kas palīdzētu apmaksāt jaunieša studiju maksu vai dzīvošanas izdevumus, bērna piedzimšanas gadā varētu pietikt ar 35 eiro ikmēneša iemaksu. Savukārt, lai uzkrātu šādu summu, sākot krāt vēlāk, piemēram, astoņu gadu vecumā, būtu nepieciešams katru mēnesi novirzīt jau 75 eiro. Turklāt, veidojot uzkrājumu bankā bērna nākotnei, ir iespēja no valsts katru gadu saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu 20% apmērā. Svarīga ir arī drošība, ka jūsu bērns līguma termiņa beigās jebkurā gadījumā saņems garantēto uzkrājuma summu neatkarīgi no situācijas finanšu tirgos, turklāt tiks apdrošināta arī jūsu kā līgumslēdzēja dzīvība. Jebkurš uzkrājums bērna nākotnei sniegs viņam atspēriena punktu dzīvē svarīgā brīdī, kā arī dos brīvību izvēlēties to dzīves ceļu, kas viņu patiešām interesē.