Ko noteikti vajadzētu ņemt vērā, izīrējot dzīvokli?

Kas jāņem vērā, lai dzīvokļa izīrēšana būtu drošs un likumīgs ienākumu avots, nevis kreņķi un galvassāpes. Konsultē Kristīne Dubane, Ober Haus Dzīvojamo platību nodaļas vadītāja.

Reģistrējot īres līgumu piecu dienu laikā – zemāki procenti

Pirmais un galvenais nosacījums ir noslēgt īres līgumu. Tas svarīgi ne tikai, lai īpašnieks varētu juridiski sevi pasargāt, bet arī tāpēc, ka tad, ja piecu dienu laikā pēc līguma noslēgšanas tas tiek piereģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā, valsts nodeva, kas jāmaksā par gūtajiem ienākumiem no dzīvokļa izīrēšanas, ir tikai 10 %. “Daudzi to tagad izmanto, jo tas ļauj īrniekam legāli skaitīt naudu uz izīrētāja kontu un izīrētājam ir legāli un pierādāmi ienākumi, piemēram, lai ņemtu kredītu. Taču svarīgi ir rīkoties ātri, lai nenokavētu šo ātro reģistrāciju, jo, reģistrējot līgumu vēlāk, procenti ir lielāki,” skaidro Ober Haus Dzīvojamo platību nodaļas vadītāja. Jāņem gan vērā, ka patlaban ir mainīts likums un no 2018. gada 1. janvāra būs jāmaksā 20 %.

Līgums pasargā no nemaksātājiem

Vēl viens ieguvums, ko izīrētājs iegūst, slēdzot līgumu, – tādā veidā viņš sevi pasargā no gadījumiem, kad īrnieks sāk kavēt vai nemaksāt īres naudu. “Pēc likuma, ja trīs mēnešus nav samaksāta īres nauda, var rakstīt brīdinājumu par īres līguma izbeigšanu un, sākot ar ceturto mēnesi, var sniegt prasību tiesā, lai piedzītu parādu,” izīrētāja tiesības skaidro Kristīne Dubane.

Kā nodrošināties, lai īrnieks samaksā komunālos maksājumus?

Vēl viens jautājums, kas mēdz uztraukt izīrētāju prātus, vai īrnieks godīgi maksā visus komunālos maksājumus. “Lai no tā izvairītos, jānodrošina, lai dzīvokļa saimnieks var redzēt un regulāri sekotu līdzi maksājumiem,” saka Kristīne Dubane, skaidrojot, ka ar e-pastā nosūtītu vai mutisku solījumu vien būs par maz. Var vienoties, ka izīrētājs pats katru mēnesi ierodas fiksēt skaitītāju rādījumus. Otrs variants – īrnieks viņam atsūta nofotografētu skaitītāja rādījumu, kas mūsdienās prasa vien pāris minūšu. Jāseko līdzi, lai apsaimniekotāju izrakstītos rēķinus īrnieks apmaksātu laikus. Izīrētājam vienmēr apsaimniekotāju sagatavotais rēķins jāsaņem savā e-pastā, jo tad var redzēt, vai īrnieks ir samaksājis iepriekšējo rēķinu.

Skaitītājs ir obligāts

Ober Haus Dzīvojamo platību nodaļas vadītāja uzsver, ka izīrētājam ļoti svarīgi parūpēties, lai īrnieks par elektrību maksā pēc skaitītāja, jo izlīdzinātais maksājums sevī ietver vairākus riskus.

Piemēram, īrnieki var mainīties, un jaunajam īrniekam šāgada izlīdzinātais maksājums, visticamāk, tiks izrakstīts, balstoties uz iepriekšējā gada aprēķinu, bet šis īrnieks, iespējams, tērē uz pusi vairāk, jo viņa ģimenē ir vairāk cilvēku, vairāk elektroiekārtu, un te rodas problēma, ka viņš pēc izlīdzinātā maksājuma maksā mazāk, nekā bijis iepriekš.

Un, kad nākamajā gadā nodod skaitītāja rādījumus, ir jāsamaksā visa starpība vienā piegājienā. Viņam rodas neizpratne, kāpēc šogad uz pusi vairāk un kas vēl tā par starpsummu? Īrniekam grūti paskaidrot, kāpēc bija 20, tagad 60? Viņam bijuši rēķini par 20 eiro, ko viņš ir maksājis. Turklāt arī tarifi mēdz mainīties.

“Tāpēc, ja izīrē dzīvokli, svarīgi maksāt atbilstoši patērētajai elektrībai. Un, lai cik tas būtu apgrūtinoši, ir jāprasa skaitītāja fotogrāfijas katru mēnesi. Ar telefonu nofotografē, WhatsApp atsūta, un tam ir jābūt katru mēnesi,” saka Kristīne Dubane.

Kam jāsedz zaudējumi?

Izīrētāja un īrnieka savstarpējo attiecību modeļi mēdz būt dažādi, taču lielākoties, ja salūst santehnika, tas būtu jāremontē īrniekam, pirms tam to saskaņojot ar saimnieku. Un tieši tāpēc arī iesaka ņemt drošības naudu viena vai pat divu mēnešu īres maksas apmērā, lai nepieciešamības gadījumā ar to varētu segt radušos zaudējumus.

“Agrāk bija prakse kā drošības naudu ņemt maksu par pirmo un pēdējo mēnesi. Patlaban drošības naudas būtība – ar to tiek segti defekti, kas radušies dzīvoklī bojājumu rezultātā. Šī iemesla dēļ tiek pat praktizēta divu mēnešu drošības nauda,” saka eksperte,  piebilstot, ka tāpēc bieži vien izdevīgāk ir izīrēt dzīvokli studentam, kam ir mazākas prasības, nevis pirms izīrēšanas veikt labu remontu, jo var gadīties, ka dzīvoklis tiek tā nolietots, ka nevar ielaist nākamo īrnieku bez jauna remonta.

Un tieši tāpat kā īrniekiem, arī izīrētājiem K. Dubane iesaka īres līgumam pievienot pieņemšanas un nodošanas aktu, kurā ar visām fotogrāfijām uzskaitītas dzīvoklī atrodamās lietas un redzams to patiesais stāvoklis.

Nekautrējies iegūglēt

Lai uzzinātu, ko vairāk par savu nākamo īrnieku, Kristīne Dubane iesaka nekautrēties un ievadīt interneta meklētājā vārdu un uzvārdu – vai par viņu nav sūdzību kā par nemaksātāju. Latvijā ir diezgan čakli sūdzību rakstītāji, un diemžēl nemaksātāju ir visai daudz.

Apdrošināšana un citi riski

Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem, arvien biežāk īres līgumos tiek iekļauta prasība īrniekam iegādāties civiltiesisko apdrošināšanu. Jo negadījumi mēdz būt visdažādākie. Kopumā var ieteikt izīrētājam vērsties pie nekustamā īpašuma aģentūrām, kas seko tendencēm un var profesionāli konsultēt par visu, kas jāiekļauj līgumā, lai sevi pasargātu. Standartcena par šādu pakalpojumu parasti ir viena mēneša īres maksa, ko sedz īpašnieks, nevis īrnieks, jo īrniekam jau tāpat ir jāmaksā arī drošības nauda, maksa par īri un apdrošināšana.

Aptauja

Kura, tavuprāt, ir tavas finanšu veselības vājākā vieta?