Ja domā, ka tev nav nekā, ko kāds gribētu nozagt, tad padomā vēlreiz

Zādzības ir viena no nepatīkamākajām lietām, ar ko saskarties, jo nereti tas nav tikai stāsts par zaudētām lietām, bet arī emocionālām sekām.

Protams, ja tiek nozagts dators, kurā glabājās 10 gadus veidots foto arhīvs, to neviens neatgriezīs, taču, apdrošinot mājokli, ir iespēja parūpēties vismaz par finansiālo zaudējumu kompensēšanu. Dažkārt gan daudziem šķiet, ka viņu mājokļos nav nekā vērtīga, bet, saskaitot izmaksas par nozagtā iedzīves priekšmeta atkārtotu iegādi un izmaksas, kas nepieciešamas bojātas iedzīves vai mājokļa daļu atjaunošanai, piemēram, ja uzlauztas durvis, vārti vai to slēdzenes, saplēsts loga stiklojums vai tā rāmja mehānisms, veidojas prāva naudas summa.

Garnadži lielākoties zog ātri un viegli aiznesamas lietas, kuras pēcāk viegli realizēt. Arī Swedbank apkopotie dati par 2021. gadā izmaksātajām atlīdzībām rāda, ka zagļi “iecienījuši” tādas lietas, kā velosipēdus, instrumentus, piemēram, elektriskos zāģus, dārza tehniku un arī rotaslietas.

Kopumā, lai arī zādzības mājokļos nav pati biežākā nelaime, kas rada finansiālu robu ģimenes budžetā, izmaksāto atlīdzību apjoms zādzību ar ielaušanās gadījumos vidēji ir 720 eiro, bet lielākā izmaksātā atlīdzība 2021. gadā sasniedza pat 16 000 eiro.

Dažas lietas, ko apsvērt, domājot par zādzību riskiem:

  • Pirmo stāvu iedzīvotāju mājokļiem ir salīdzinoši lielāks risks kļūt par zādzības mērķi, garnadžiem vienkārši saredzot iespēju pietiekami viegli piekļūt un gūt “ātru peļņu”. Riskantākā pozīcijā attiecībā uz zādzību risku ir arī pēdējo stāvu mājokļu iemītnieki, jo zagļi var netraucēti mūķēt vaļā slēdzenes, ko lieki neiztraucēs kaimiņi. To rāda arī Swedbank apdrošināšanas pieredze – pēdējo stāvu daudzdzīvokļu namu īpašnieki tiek apzagti biežāk, nekā vidējos stāvos dzīvojošie.
  • Jaunie daudzdzīvokļu nami bieži tiek būvēti ar balkoniem un papildu dekoratīviem elementiem dzīves telpas uzlabošanai. Taču tas iekļūšanu svešā mājoklī padara ērtāku, jo ir vieglāk uzkāpt līdz noskatītajam mērķim. Tāpēc īpašniekiem būtu jāizvērtē arī aspekts – cik viegli vai grūti ir iekļūt manā mājoklī, neatkarīgi no stāva, kurā dzīvoju.
  • Pat tad, ja nozagto mantu vērtība rada salīdzinoši mazus zaudējumus vai nozagts nav pilnīgi nekas, šāda ielaušanās aiz sevis atstāj bojājumus mājoklī. Piemēram, kādam no mūsu klientiem no mājokļa tika nozagti 150 eiro skaidras naudas, tomēr izmaksātā atlīdzība par apdrošināšanas gadījumu bija lielāka – 560 eiro. Gadījuma rezultātā finansiālais zaudējums bija ne tikai zagtā nauda, bet arī izmaksas par mājokļa durvju atjaunošanu, jo zaglim, lai iekļūtu mājoklī, tās bija jāizlauž. Tāpat, meklējot vērtīgas lietas, procesā var tikt salauztas mēbeles, skapīši, jo meklēšana ir ātra un bez rūpīguma pret iedzīvi.
  • Neskatoties uz to, cik liela bijusi postaža pēc ielaušanās, iedzīvotāji, kuri to pieredzējuši, savas izjūtas raksturo kā ļoti nepatīkamas. Tāpēc Swedbank mājokļu apdrošināšana piedāvā arī atlīdzināt izdevumus par psihologa, psihoterapeita vai psihiatra konsultācijām pēc apdrošināšanas gadījuma - zādzības vai laupīšanas, kā arī izdevumus par nozīmēto ārstniecību līdz 500 eiro apmērā par vienu apdrošināšanas gadījumu.

Atceries, ka, ja tava ikdiena mājās ir ļoti intensīva vai gluži pretēji – esi bieži prom no mājām, ieteicams apsvērt mājokļa apdrošināšanu. Tā pasargās tevi un tavu ģimeni no dažādiem iespējamiem finansiāliem zaudējumiem. Ne tikai gadījumos, ja mājoklis tiktu apzagts, bet arī tad, ja nopludināts savs vai kaimiņa dzīvoklis.

Pērn visbiežāk pieteiktie mājokļa apdrošināšanas gadījumi bija tieši cauruļvadu plīsumu radīto bojājumu dēļ, kas mājokļa īpašniekam vidēji 1100 eiro lielus zaudējumus.

Turklāt no šāda negadījuma nepasargās pat modrā kaimiņa acs. Līdz ar to ir svarīgi, ka mājoklis, iedzīve un civiltiesiskā atbildība ir apdrošināta, lai uzkrātais drošības spilvens nebūtu jāiztērē likstām, kuru radītu zaudējumu segšanai iespējams izmantot apdrošināšanu.

Aptauja

Kura, tavuprāt, ir tavas finanšu veselības vājākā vieta?