Rūta Dvinska: pandēmija iemācījusi pārvērtēt dzīvošanu un ikdienu

Vieta, ko saucam par mājām, kopš pērnā gada marta ieguvusi pavisam citu nozīmi mūsu ikdienā.

Rūta Dvinska, TV raidījumu vadītāja, savās mājās Siguldā dzīvo jau 25 gadus. Tās ir ne tikai mājas viņas pašas ģimenei – vīram un diviem bērniem -, bet arī viņas vecākiem un vecvecākiem. Lai arī Rūta atzīst, ka mājas viņai ir tur, kur ir viņas tuvie cilvēki, tomēr pandēmija likusi paskatīties uz lietām vēl no citas perspektīvas.

Man mājas nav vienkārši vieta, kur pārgulēt nakti, pamosties no rīta un žigli doties prom. Tā kā mans darbs vēl aizvien 80% no ikdienas ir būt mammai saviem mazajiem, mājām ir ļoti liela nozīme, jo šeit pavadu tiešām daudz laika, īpaši jau pēdējā gada laikā,” stāsta Rūta.

Māja, kurā dzīvojam, ir mana tēta un opīšu pašu rokām celta. Tā būvēta 90.gadu sākumā, kad visam piegāja ar vērienu. Tāpēc māja ir ļoti plaša, un ir viens no iemesliem, kāpēc zem viena jumta varam sadzīvot vairākas paaudzes. Mūsu gadījumā deviņu cilvēku sastāvā. Iespaidīgi, vai ne? Taču man šī vieta ir ļoti īpaša, jo te pavadīta visa mana bērnība, un tagad pa tām pašām trepītēm ar nošmulētām mutēm skraida arī mani bērni. Lai arī ikdienā dzīve zem viena jumta tik plašā lokā nereti var būt izaicinoša, tomēr ģimenes tuvums ir tas, ko ļoti novērtēju, īpaši jau pandēmijas laikā,” atzīmē Rūta.

Pēdējā gada laikā Rūtai un viņas ģimenei, tāpat kā daudziem citiem iedzīvotājiem, mājas kļuva arī par biroju. Tas, protams, prasīja savu ieguldījumu. Taču šajā laikā izdevās realizēt arī citas sen lolotas ieceres. “Pielāgojoties jaunajiem apstākļiem pandēmijas dēļ, ar vīru esam iekārtojuši mājās savas studijas, lai varētu organizēt attālinātās sapulces un vispār veikt darba pienākumus. Piemēram, vīram tiešraidē bija jāvada sporta ziņas, podkāsti, ko citkārt darīja savā darba vietā, bet tagad – no mājām. Tāpat pandēmija mums bija kā grūdiens beidzot uzbūvēt pašiem savu piemājas siltumnīcu un vistu māju, par ko jau sen sapņoju. Un mums jau ir nākamie plāni pavasarim. "

"Kopumā jāsaka, ka mājas labiekārtošana ir tāds nebeidzams process. Teorētiski, protams, bez tā varētu arī iztikt, bet, no otras puses, mēs mājās pavadām tik daudz laika - kāpēc ne? Tas ir mūsu pašu labklājībai.”

“Kopumā domāju, ka cilvēki lēnām tieši šīs pandēmijas dēļ pārvērtē savu dzīvošanu un ikdienu, un mēs atgriežamies pie vērtībām, kas pastāvējušas jau daudzus gadus atpakaļ. Daudzi, kas sevi uzskatījuši par tipiskiem Rīdziniekiem, tomēr meklē iespējas būt pie dabas, mēs kļūstam urbāni. Latvija galu galā ir zeme, kurā internets arī meža vidū ir brīnišķīgā ātrumā. Protams, Sigulda nav nekādi lauki, bet šeit pagalmā drusciņ ož pēc vistām, tādēļ šis ir veiksmīgs koncepts, kā var apvienot abus - gan pilsētu, gan dabu,” stāsta Rūta.

Neskatoties uz to, ka mājās pavadām tik daudz laika, Rūta iesaka padomāt un parūpēties arī par pašu māju drošību, jo šajā laikā nav izslēgtas ne zādzības, ne arī dažādi negadījumi, ko netīši varam izraisīt paši.

Lai arī mēs dzīvojam salīdzinoši klusā rajonā un šķietami, ne par ko nevajadzētu uztraukties, tomēr tā nu vis nav. Piemēram, šajos Ziemassvētkos netālu dzīvojošajiem draugiem tika apzagta māja. Tāpēc mēs regulāri apdrošinām savu mājokli un esam padomājuši arī par citiem drošības pasākumiem – signalizāciju, dūmu detektoriem. Protams, neviena nauda neatsvērs emocionālo piesaisti kādai lietai, taču vēl sāpīgāk ir, ja tas atstāj finansiālu robu ģimenes budžetā,” atzīmē Rūta.

Viņa saka, ka šis laiks jo īpaši pierāda, ka viss ir atkarīgs tikai no mums pašiem - mēs paši esam tie, kas veido māju sajūtu, uzbur mazos svētkus, iemāca vērtības saviem bērniem, un tieši mūsu pašu rokās ir arī mājokļa drošības jautājumi.

Ja arī tava ikdiena mājās ir ļoti intensīva vai gluži pretēji – esi bieži prom no mājām, ieteicams apsvērt mājokļa apdrošināšanu. Tā pasargās tevi un tavu ģimeni no dažādiem iespējamiem finansiāliem zaudējumiem. Ne tikai gadījumos, ja mājoklis tiktu apzagts, kas kopumā notiek salīdzinoši reti, bet arī no tādām raizēm kā nopludināts savs vai kaimiņa dzīvoklis. Pērn tieši cauruļvadu plīsumi bija visbiežāk pieteiktie mājokļa apdrošināšanas gadījumi, kas izraisīja ūdens noplūdi mājoklī, radot mājokļa īpašniekam vidēji 1000 eiro lielus zaudējumus. Turklāt no tā nepasargās pat modrā kaimiņa acs. Līdz ar to ir svarīgi, ka mājoklis, iedzīve un civiltiesiskā atbildība ir apdrošināta, lai uzkrātais drošības spilvens nebūtu jāiztērē likstām, kuru radītu zaudējumu segšanai iespējams izmantot apdrošināšanu.

  • Tas, kāda veida mājokļa apdrošināšanu un ar cik plašu risku segumu izvēlēties, katram jāizvērtē pašam, ņemot vērā mūsu katra dzīvesveidu, nodarbošanos un daudzus citus aspektus.

Dzīvokļu īpašniekiem tie var būt vieni, privātmāju īpašniekiem – citi. Taču skaidrs, ka visdrošāk ir vienmēr izvēlēties tādu apdrošināšanas polisi, kas pasargā no dažāda veida likstām, tostarp pašu radītām, jo no nelaimēm neesam pasargāts neviens, un plāns B, kas palīdzēs segt finansiālos zaudējumus, noteikti noderēs ikvienam.

Aptauja

Kura, tavuprāt, ir tavas finanšu veselības vājākā vieta?