Lai mazinātu ugunsgrēka riskus, no 2020. gada sākuma katrā mājā par obligātu ir noteikts uzstādīt dūmu detektoru, kas pasargātu no postošajām nelaimēm un dotu iespēju rīkoties savlaicīgi.
Taču tas nav vienīgais, ko mājokļu īpašnieki var darīt, lai pasargātu sevi un mājokli no nelaimes, īpaši gada tumšajā un vēsajā periodā, kad dedzinām sveces un kurinām krāsniņas. Bojāta elektroinstalācija, neiztīrīti skursteņi, kļūdaini izbūvētas jumta konstrukcijas un vienkārši neuzmanīga rīcība ar uguni ir iemesli, kāpēc ugunsnelaimes tomēr notiek.
Kā rūpēties par ugunsdrošību?
Kā liecina Swedbank apdrošināšanas apkopotie dati, pērn lielākā izmaksātā atlīdzība par uguns nelaimē bojātu mājokli bija vairāk nekā 100 000 eiro. Šī summa noteikti nav rekords, jo Swedbank apdrošināšanas praksē ir bijušas arī daudz lielākas izmaksas. Tā arī neraksturo kopējo situāciju, jo ir gana daudz uguns postījumu, kas aprobežojas vien ar dažu simtu vai tūkstošu zaudējumiem.
Cilvēku veselība un dzīvība noteikti ir daudz svarīgāka par mantiskām vērtībām, tomēr, lai pasargātu abus, ikvienam ir svarīgi pārzināt un ievērot ugunsdrošības noteikumus. Ir vesela virkne preventīvu pasākumu, kas ļoti būtiski samazinās uguns riskus:
- Vismaz reizi 10 gados veiciet elektroinstalāciju pārbaudi, kā arī elektroinstalācijas kontaktu savienojumu kvalitātes pārbaudi ar termokameru.
- Īpašumos ar atsevišķu apkuri, katru gadu līdz apkuras sezonas sākumam veiciet dūmvadu tīrīšanu (ilgdedzes cietā kurināmā apkures ierīce ir jātīra vismaz vēl vienu reizi apkures sezonas laikā kas parasti ilgst no 1. novembra līdz 1. martam).
- Ja virtuvē ēst gatavošanai tiek izmantota gāzes plīts, tvaika nosūcējs nedrīkst būt pievienots vienīgajam telpā esošajam dabīgās ventilācijas kanālam. Dabīgās ventilācijas kanāls ir jāpārbauda un jātīra ne retāk kā reizi 5 gados, bet, ja īpašumā ir gāzes apkures katls vai gāzes plīts, tad ne retāk kā reizi 3 gados.
- Ja apkurei tiek izmantots gāzes apkures katls, kura kopējā nominālā siltuma jauda ir lielāka par 50 kW, un arī, ja gāzes apkures katls (neatkarīgi no tā jaudas) atrodas pagrabā vai cokolstāvā, telpās jāuzstāda gāzes noplūdi signalizējošs detektors.
- Dzīvoklī vai mājā būtu jābūt uzstādītiem dūmu detektoriem, kas laicīgi brīdinās par sadūmojumu un palīdzēs novērts lielākas ugunsnelaimes. Der atcerēties, ka jau pavisam drīz - no 2020. gada dūmu detektors būs obligāts visos mājokļos.
- Mājā noteikti vajadzētu būt arī ugunsdzēšamajam aparātam – tagad šī prasība ir obligāta visām privātmājām. Tas ir īpaši būtiski, jo ugunsgrēka gadījumā piekļuve ūdens padevei var būt apgrūtināta vai pat neiespējama.
Ziemas sezonā īpaši jādomā par apkures iekārtām
Uzskaitītie nebūt nav vienīgie soļi drošākai ikdienai. Pats par sevi saprotams, ka izmantot bojātu apkures iekārtu vai dūmvadu, kā arī pārkurināt krāsni nozīmē riskēt ar drošību. Tāpat noteikti apkures iekārtu nevar atstāt bez uzraudzības – visbiežāk domājot ar malku kurināmos katlus vai krāsnis, ja vien to nepieļauj ražotājs. Apkures iekārtu arī nevajadzētu kurināt ar malku, kuras garums pārsniedz kurtuves izmērus - tas rada lielākus iekārtas pārkaršanas un attiecīgi arī ugunsbīstamības riskus. Protams, ikdienā arī jāpiedomā, kur un kā uzglabāt kurināmo un viegli degošas vielas – tos nevar uzglabāt uz apkures iekārtas vai tiešā tās tuvumā - tuvāk par pusmetru pie tās par vai pašas kurtuves priekšā tuvāk par 1,2 metriem. Būtiski, ka iekuršanai tiek izmantots tikai šim nolūkam speciāli rūpnieciski gatavots šķidrums, bet ne kura katra degtspējīga viela.
Swedbank eksperte Agnese Segliņa norāda: “Redzam, ka arvien vairāk iedzīvotāju apdrošina savus mājokļus, tādējādi parūpējoties par to, lai nelaimes gadījumā neciestu ģimenes budžets. Neskatoties uz to, ka īpašums ir apdrošināts, atbildība par ugunsdrošību mājoklī gulstas uz īpašnieka pleciem. Protams, par materiālām vērtībām daudz būtiskāka vērtība ir cilvēka dzīvībai, jo to atgriezt nevar neviens.
Ugunsnelaimes Latvijā nav retums, jo īpaši aukstajos gada mēnešos un svētku laikā. Tāpēc ļoti būtiski ir gan apdrošināt savu mājokli, gan arī būt zinošiem par ugunsdrošības noteikumiem.
Pēc Swedbank apdrošināšanas datiem redzam, ka biežākie ugunsgrēku iemesli ir apkures iekārtu ekspluatācijas noteikumu neievērošana, elektroierīču īssavienojumi, bojājumi, neatbilstoša lietošana, smēķēšana iekštelpās, kā arī neuzmanīga rīcība ar atklātu uguni. Lai pasargātu sevi no ugunsnelaimes, katram mājas īpašniekam – dzīvokļa vai privātmājas – ir svarīgi ievērot ugunsdrošības noteikumus un savlaicīgi veikt nepieciešamās pārbaudes. Svarīgi, ka tas ir jādara sevis, savas ģimenes un sava īpašuma drošības nolūkos.”
