Renovēt, lai baudītu lauku dzīves garšu: Leldes un Kristapa Zajarsku stāsts

Lai pašu spēkiem atjaunotu teju simts gadu senu ēku, ar kosmētisko remontu nepietiks. Renovācija bieži spēj dažādus zemūdens akmeņu, kam jābūt gataviem.

Ar dažādiem pārsteigumiem un izaicinājumiem ir saskārušies arī Lelde un Kristaps, kuri savu lauku īpašumu atjauno Bauskas pusē un kuri par savu pieredzi dalās ne tikai savā Instagram kontā @lauku_dzive_garsa, bet arī mūsu blogā.

Kristaps Zajarskis nāk no Bauskas un ir kaislīgs mednieks un makšķernieks, bet Lelde Feldmane-Zajarska ir fotogrāfe un ģeogrāfe ar bagātu ceļotājas pieredzi. Piedzimstot pirmajam dēliņam, abiem dzīves ritms kļuva mierīgāks un bija laiks pievērsties jau sen lolotajam sapnim par māju Kristapa dzimtajā pusē. Tā arī tika noskatīts 2,5 ha plašais īpašums netālu no Bauskas ar nosaukumu Šnitki.

“Sakrita tā, ka piedāvājums atrada vīru, kurš bija ielicis sludinājumu, ka meklējam māju. Pārdevējs pieteicās, mēs apskatījām īpašumu, mums tas iepatikās, un vienojāmies par darījumu ar izpirkuma tiesībām. Tas nozīmēja, ka mums nevajadzēja ņemt kredītu, un diez vai tobrīd mēs to varētu atļauties, jo vīrs bija vienīgais pelnītājs, bet es rūpējos par mazuli. Tā nu nopirkām īpašumu, un četru gadu laikā, pateicoties ļoti pārdomātai finanšu disciplīnai, īpašums bija pilnībā mūsu,“ stāsta Lelde. Viņa gan atzīmē, ka šāda īpašumu iegādes prakse noteikti nav ne plaši izplatīta, ne arī tik bieži pieejama, tāpēc viņiem kādā mērā pat paveicies, ka šāda iespēja radusies tieši viņu noskatītajā reģionā.

No kosmētiskā remonta līdz pilnīgai pārbūvei

Lai gan Šnitki ir iegādāti jau kādu laiku, renovācijas darbi tika uzsākti pērnā gada maijā un turpinās vēl šobrīd. “Sākumā gribējām veikt kosmētisko remontu un sākt mājā jau dzīvot, bet, sākot pa slānītim “ņemt nost” veco, mēs konstatējām, ka tomēr ir jāiegulda diezgan liels darbs. Visām guļbaļķa starpsienām pirmajos divos vainagos bija bojājumi. Konsultējoties ar ekspertu, apsekojot faktisko situāciju, apjautām, cik finanšu ziņā ietilpīgs patiesībā būs šis īpašuma renovācijas projekts. Būtībā apjautām, ka ir diezgan traki, jo ir jāveic specifiskas darbības un jāizmanto speciālas iekārtas, turklāt vēl ir jāgaida rindā divus gadus, lai varētu sākt vajadzīgos darbus,” atceras Lelde.

Lai atjaunotu ārsienas, puse mājas tika pacelta uz stutēm, un sienas uzmūrēja no jauna. Mājas būvniecībā izmantoja Latvijā, Lodē ražotus māla blokus Keraterm, jo tie ir ne tikai vietējais ražojums, bet arī elpojoši un ekoloģiski. Pēc siltināšanas plānots māju apšūt ar tumšiem Cedral koka imitācijas dēlīšiem, kuru pamatsastāvā ir akmens un gumijas sakausējums. Tādējādi māja it kā atgūst agrāko koka apdari.

Lai atjaunotu māju izdevīgāk, saimnieki nolēma piesaistīt speciālistu darbā ar senām mājām. “Mums ir meistars, kurš ir daudz darījis un kurš prot celt māju no A līdz Z. Mēs paļaujamies uz šo vienu cilvēku kā ekspertu. Viņš prot uzmūrēt, špaktelēt, krāsot, flīzēt. Var teikt, ka viņš mums jau ir kļuvis par tuvu ģimenes draugu. Un, kas nav mazsvarīgi, arī izmaksas ir pavisam citas, nekā standarta būvnieku piedāvājumā. Jā, tas prasa lielāku mūsu iesaisti, tas ir lēnāk, nekā, ja to darītu kāda būvniecības firma, taču šajā dzīves posmā mums šāds risinājums der. Mēs nedarām visu pašu spēkiem, jo tas nemaz nebūtu iespējams,” stāsta Lelde.

Efektīvs resursu plānojums

Nereti senu ēku renovācija raisa pārdomas par mājvietas energoefektivitāti, un arī Zajarsku pāris ir apsvēris dažādus risinājumus. Papildu iespējami labākajai ēkas siltumizolācijai un pārdomātai ventilācijai bija jāpieņem lēmums par apkures veidu. “Mūsu mājai ir gāzes pievads, tomēr par apkures sistēmu domājām ilgi. Vīrs prognozē, ka gāzes tarifam tāpat kaut kad ir jākrītas, tādēļ nospriedām, ka nopirkt un uzstādīt gāzes katlu tomēr ir lētāk, nekā, piemēram, gaisa siltumsūkni. Mūsu gadījumā tas vienkārši ir ekonomiski pamatotāk,” atklāj Lelde. Tāpat saimnieki apsver iespēju nākotnē uzstādīt saules paneļus.

Jautājot par finansiālo resursu plānošanu, Lelde stāsta, ka meistars ar savu palīgu strādā nepilnu dienu, jo papildus ir citi projekti. Tāpēc mājas renovācija norit jaunajiem saimniekiem finansiāli piemērotā tempā. Tas līdz šim ir ļāvis veikt būvniecības procesu bez kredītsaistībām, taču ģimene neizslēdz, ka, iespējams, bankas finansējums pārskatāmā nākotnē būs nepieciešams.

Septiņreiz nomēri un vienreiz griez

Lelde uzsver, ka labāk ir pārplānot un pārdomāt divreiz procesā, nekā pēc tam, kad kaut kas jau ir izdarīts, jo pārtaisīt būs grūtāk, laikietilpīgāk un dārgāk. Arī paši par dažādu santehniku izkārtojumu un veidiem mainījuši domas, nonākot pie sākotnēji šķietami dārgāka, bet ģimenes vajadzībām tomēr ērtāka un atbilstošāka risinājuma. Idejas mājas renovācijai ģimene smeļas gan intuitīvi, gan dažādos medijos – žurnālā “Lauku sēta”, Instagram profilos, kur arī tiek stāstīts par mājokļu atjaunošanu pašu spēkiem, kā arī Pinterest, kurā var ierakstīt savu aptuveno ideju vai stilu un pasmelties iedvesmu.

Par atjaunošanas darbu noslēgumu Lelde pauž cerību par šī gada beigām. “Ņemot vērā visas izmaksas, šobrīd strādājam cik jaudas, un ceram pabeigt māju līdz Ziemassvētkiem, jo tagad palikuši vairs tikai iekšdarbi. Taču, lai pilnībā finišētu, darba tāpat ir gana daudz, tāpēc, lai svētkus sagaidītu skaistā vidē, apsveram iespēju arī  paņemt tādu kā “mazo kredītu” ideju pilnīgai realizācijai, kas neradītu lielu slogu uz ģimenes kopējo budžetu.”

Leldes un Kristapa mājas renovācijas stāstam vari sekot līdzi Instagram profilā @lauku_dzives_garsa.

Aptauja

Kura, tavuprāt, ir tavas finanšu veselības vājākā vieta?