Pirkt vai īrēt dzīvokli – kas izdevīgāk?
Māja

Pirkt vai īrēt dzīvokli – kas izdevīgāk?

Pirmais mājoklis visiem, kas nav saņēmuši dāsnu dāvinājumu vai mantojumu, ierasti ir īrēts dzīvoklis. Nākamais solis būtu iegādāties savu, bet vai tas ir izdevīgi?

Testa režīms – īrēts dzīvoklis

Sāksim ar banālu patiesību, ka katrs cilvēks ir unikāls un katrs gadījums atsevišķs, tāpēc neeksistē kaut kāda universālā formula, kas var noderēt visiem. Uzsākot patstāvīgu dzīvi, mums nepieciešamas divas pamatlietas – darbs un jumts virs galvas. Pieņemsim, ka ar darbu esam tikuši skaidrībā, tas ir pietiekami stabils un arī ienākumi atļauj plānot nākamos dzīves soļus. Pirmā mājvieta – īrēts dzīvoklis ir loģiska izvēle ne tikai tāpēc, ka lielākoties mums vēl nav uzkrāts pirmajai iemaksai, bet pirmām kārtām, lai saprastu, ko vispār nozīmē savs dzīvoklis, ikmēneša izdevumu plānošana, pārdomāta loģistika, infrastruktūra un visi citi aspekti, kuri izrādīsies svarīgi un par kuriem grūti iedomāties, pirms ar tiem saskaramies reālajā dzīvē. Mājokļa izraudzīšanās, ja vien mums ir kaut kādas izvēles iespējas, lielākoties ir emocionāls lēmums – man patīk, es ņemu. Iespējams, tas izrādīsies veiksmīgs lēmums, bet nav izslēgts, ka vasarā tik mājīgais dzīvoklītis ziemā tāds nav, ka sabiedriskais transports kursē reti un pretējā virzienā, tuvumā nav neviena pieklājīga pārtikas veikala, bet kaimiņš blakus dzīvoklī mīl klausīties skaļu mūziku, turklāt jums nesakrīt gaumes. Īrējot svarīgas ir arī attiecības ar dzīvokļa saimnieku. Ir tādi, kas mīl pēkšņi pārbaudīt, vai uzvedaties smuki, vai puķes ir aplaistītas un logi nomazgāti. Pirms slēgt īres līgumu, to derētu parādīt kādam, kas ar tādiem jau saskāries, lai būtu korekti iekļautas visas izmaksas un plānotās summas vietā mēneša beigās no jums nepieprasa vēl papildu naudu. Jāvienojas vai nu par konkrētu summu, kurā ietilpst visi maksājumi, vai arī par īres maksu un papildu komunālajiem maksājumiem. Varianti ir dažādi, bet svarīgi, lai jūs skaidri saprastu, kādas būs izmaksas. Ja jums jāsedz komunālie maksājumi, nenāktu par ļaunu iepazīties ar iepriekšējā gada rēķiniem, īpaši ziemas periodā.

Iespējas uzsist visdažādākos punus ir tik plašas, ka pirmo mājokli mēs droši varam saukt par reālo dzīvi testa režīmā. Ja neizdodas, nav ko pārdzīvot, – kaut kur jūs gaida īstais dzīvoklis.

Vietai ir nozīme

Dzīvokļu īres un pārdošanas cenas nosaka vairāki faktori, un atkarībā no vietas, kurā esat mājokli noskatījuši, iespējamas ne tikai būtiskas svārstības līdzīgu dzīvokļu cenās, bet arī tas, vai konkrētajā rajonā izdevīgāk ir pirkt vai īrēt. Lai saprastu, kāda ir cenu amplitūda, mēs veicām nelielu pētījumu par dzīvokļu īres un pārdošanas cenām dažādās Latvijas vietās. Izvēlējāmies dzīvokli ar vismaz divām istabām, bet ne lielāku par 50–60 kvadrātmetriem. Mūsu mērķis bija izpētīt, kas ir izdevīgāk – īrēt vai pirkt, tāpēc iesākumā noskaidrojām nosacījumus, kādos gadījumos kredīta maksājuma un īres cena ir līdzīga šādam dzīvoklim Rīgas centrā, bet pēc tam šos pašus kritērijus piemērojām citām vietām. Uzreiz jāteic, ka šie skaitļi ir ilustratīvi un katrā konkrētajā gadījumā atšķirsies, tāpēc šeit mēs redzam tikai tendences. Pirmais secinājums – lai Rīgas centra dzīvoklī kredīta maksājums nepārsniegtu īres maksu, tas būs jāmaksā vismaz 25 gadus.

Tabulā redzam, ka, neskaitot “bāzes modeli” Rīgas centrā un Jūrmalu, kas ir izteikti specifiska vieta, kredīta maksājums šādu kritēriju gadījumā lielākoties būs zemāks nekā īres maksa. Tomēr atšķirība nav tik būtiska, lai to uzskatītu par galveno argumentu. Tātad, ja jums ir iespēja sakrāt pirmajai iemaksai, izvēle viena un tā paša mēneša maksājuma apmērā ir starp kredīta līgumu uz 25 gadiem un nenoteikta laika īres līgumu.

Pirkt vai nepirkt?

Saprotams, ka lielākajai sabiedrības daļai galvenais šķērslis ceļā uz savu īpašumu ir pirmā iemaksa. Turklāt tā nav vienīgā izdevumu pozīcija, ja pērk dzīvokli. Jāpieskaita bankas komisija, notāra pakalpojumi un reģistrācija zemesgrāmatā. Ja vēlaties iegādāties dzīvokli, piemēram, par 100 tūkstošiem, jāsakrāj vismaz 15, lai varētu sākt par to domāt. Šo problēmu palīdz risināt Altum atbalsta programma ģimenēm ar bērniem, kas drīzumā būs pieejama arī jaunajiem speciālistiem. Šajā gadījumā pirmā iemaksa būtiski samazinās, jo daļu riska uzņemas valsts. Protams, ka pašiem jau vien būs visa summa jāatmaksā, tomēr, piemēram, piecus tūkstošus sakrāt ir vieglāk nekā 15.

Otra problēma, kas liedz iespēju iegādāties dzīvokli, ir pārāk mazi oficiālie ienākumi. Oficiālu ienākumu esamība nav tikai banku iegriba, tā ir arī zināma drošība gadījumos, ja ir nepieciešams darbu atstāt veselības vai citu apstākļu dēļ.

Iegādājoties dzīvokli, jārēķinās ar to, ka ilgtermiņā esat piesaistīti vienai vietai un, ja izrādīsies, ka tas tomēr nav īstais, nebūs iespēju vienkārši pacelt cepuri un aiziet. Tiesa, ja pēc vairākiem gadiem nolemsiet, ka nepieciešams lielāks dzīvoklis, problēmu nebūs, ja vien tirgus cena dzīvoklim nebūs zemāka par nenomaksātā kredīta apjomu. Tas gan iespējams tikai ļoti neveiksmīga darījuma vai lielas krīzes rezultātā. Tātad, ja dzīvoklis kļuvis par šauru, dodieties uz banku, lai vienotos par nākamajiem soļiem. Ar dzīvokļa tirdzniecību gan kredītiestāde nenodarbosies, bet šādiem gadījumiem ir paredzēti dažādi atbalsta mehānismi, kas atvieglos procesu.

Lielākais pluss personiskajam īpašumam ir tas, ka naudu katru mēnesi jūs maksājat savā, nevis izīrētāja kabatā. Ar katru mēneša maksājumu dzīvoklis aizvien vairāk ir jūsu, bet pēc minētajiem 25 gadiem, kas patlaban liekas neticami ilgs periods, jūs kļūsiet par pilntiesīgu īpašnieku. Varēsiet to pārdot, lai nopirktu namiņu jūras krastā, kur pavadīt bezrūpīgas vecumdienas, vai arī turpināt dzīvot, maksājot vien komunālos maksājumus.

Īrēt – bezrūpīgi, bet netālredzīgi

Swedbank hipotekārās jomas vadītājs Latvijā Normunds Dūcis atzīst, ka šobrīd mēs dzīvojam pasaulē, kur aizvien straujāk mainās ieradumi. Teiciens “Mans nams – mana pils” lēnām zaudē aktualitāti. Karjeras dinamika nereti nosaka biežas dzīvesvietas maiņas, un, gluži tāpat kā automašīnu vai tālruni, arī mājokli cilvēki izvēlas īrēt, nevis iegādāties “uz mūžu”. Kādi ir mīnusi īrētam dzīvoklim? Pirmkārt, jārēķinās, ka to, visticamāk, nevarēs mainīt vai uzlabot bez īpašnieka ziņas. Otrkārt, atkarībā no līguma, ko parakstāt, īpašnieks to var uzteikt vai nepagarināt, kas jums automātiski nozīmē – jaunas mājvietas meklēšanu, pārvākšanos, kas sev līdzi nes arī izmaiņas ikdienas rutīnā. Treškārt, viņš var palielināt īres maksu. Tomēr pats būtiskākais trūkums īrētam dzīvoklim ir apziņa, ka visa nauda, ko maksājat, aiziet kā ūdens smiltīs. Lai vai cik ilgi jūs to darāt, mājoklis pat par kripatiņu vairāk nekļūst jūsējais.