No vecas mājas par jaunu, energoefektīvu ģimenes īpašumu

Arvien vairāk iedzīvotāju ir gatavi iegādāties vecāku ēku, lai pēcāk, to atjaunojot, padarītu par savai ģimenei piemērotu īpašumu.

Šāds piemērs ir arī Lejiņu ģimenes īpašums. Kā stāsta mājas saimnieks Kristaps Lejiņš, viņi vecā mājā saskatīja iespējas, nevis klapatas, tāpēc lēma par labu tās iegādei un energoefektīvai atjaunošanai.

“Ēku iegādājāmies pusgrausta stāvoklī, tā tika celta tālajā 1933. gadā, un līdz iegādes brīdim apkure tika nodrošināta ar nolietotām un izdegušām divām māla podiņu un divām apaļajām skārda krāsnīm, jumts bija caurs, 1. stāva grīdas sapuvušas. Mūsu galvenais mērķis, veicot atjaunošanas darbus, bija tas, lai mēs ziemā varētu staigāt pa māju šortos, ar basām kājām, kā arī, lai grīda un pie ēkas ārsienām un logiem nav vēsi,” par galvenajiem faktoriem, kas bijis iegansts ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai, min Kristaps.

Jāsaka, ka mērķis tika sasniegts, jo šī gada ziemas aukstākajos mēnešos rēķins par elektrību un apkuri, ieskaitot arī karstā ūdens sagatavošanu, bija mazāks kā trīs istabu dzīvokļa apkures izmaksas mēnesī.

Lai arī ir daudz oponentu, kas apgalvo, ka energoefektīvu risinājumu ieviešana neatmaksājas arī ilgtermiņā, viss atkarīgs no cilvēku vēlmēm un sagaidāmā rezultāta.

“Manuprāt, energoefektivitāte, ja paredz kompleksus energoefektīvus risinājumus, ne tikai nosiltinot ēkas norobežojošās konstrukcijas un iebūvējot energoefektīvus ailu aizpildījumus, bet arī uzlabojot ēkas hermētiskumu un ierīkojot piespiedu ventilācijas sistēmu, visvairāk ir saistīta ar dzīvošanas komfortu - sienas, grīdas, logi ir “silti”, no ārējām konstrukcijām nav jūtams aukstuma starojums. Ir patīkamāka  dzīvošana - bērni ziemā var droši skraidīt ar plikām kājām un pamperos.”

Kristapa ikdiena ir saistīta ar būvniecību, un pašam ir arī pasīvo ēku projektētāja sertifikāts, kas lieti noderējis mājokļa atjaunošanas procesā, tādēļ, sākotnēji apskatot ēku, Kristapam bija skaidrs, ka ēkas būvkonstrukcijas ir pietiekami labā tehniskā stāvoklī, lai daļu no tām saglabātu. Taču, ņemot vērā šī brīža tendences, ēkā tika palielināti atsevišķi logi, paplašinātas un izmainītas durvju ailes, kā arī izmainīts telpas plānojums.

Ņemot vērā Lejiņu ģimenes vēlmes, bija nepieciešams izstrādāt būvprojektu, tādēļ pirms lielajiem būvdarbiem tika izstrādāts arī pagaidu energosertifikāts, bez kā nebūtu bijis iespējams saskaņot projektu būvvaldē.

Neskatoties uz to, ka daudz kas ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai ir paveikts jau līdz šim, darāmie darbi un plānotie risinājumi neaptrūkstas.

“Ēka ir pieņemta ekspluatācijā, līdz ar to ir veikts viss būvprojektā paredzētais -  siltināti pamati, pirmā stāva grīda, ārsienas, jumta konstrukcija, nomainīti logi un durvis, izbūvēta jauna ventilācijas sistēma,” stāsta Kristaps.

Tuvākā nākotnē ir plānots arī ierīkot noēnojuma risinājumu ēkas dienvidu pusē, kas vasaras karstākajās un saulainākajās dienās ēkai neļautu uzkarst.

Protams, ne visi vecie īpašumi ir atjaunojami un ne katram to ir pa spēkam novērtēt, tāpēc, domājot par esoša īpašuma iegādi, noteikti ir vērts piesaistīt būvspeciālistu, kurš spēs novērtēt ēkas konstrukcijas un kopējo tehnisko stāvokli. Tas lielā mērā noteiks arī – ar cik lielām izmaksām jārēķinās, ēku atjaunojot.

Iespēja pieteikties ALTUM atbalsta programmai energoefektivitātes paaugstināšanai privātmājām

Atbalstu varēs saņemt būvdarbu veikšanai dzīvojamās mājas norobežojošajās konstrukcijās; inženiersistēmu iegādei, atjaunošanai, pārbūvei vai izveidei; jaunas ūdens sildīšanas iekārtas iegādei un uzstādīšanai; mikroģenerācijas siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanas tehnoloģisko iekārtu iegādei un uzstādīšanai, lai nodrošinātu siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem un siltuma vai elektroenerģijas piegādi, kā arī citiem pasākumiem, ja tie ir nepieciešami dzīvojamās mājas energoefektivitātes paaugstināšanai.

Aptauja

Kura, tavuprāt, ir tavas finanšu veselības vājākā vieta?