Sajūta, ka slīksti parādos – ko darīt? Finanšu kouča padomi

Budžeta plānošanas prasmes nav iedzimts talants, bet gan dzīves laikā apgūstama un izkopjama prasme, neatkarīgi no pieejamā naudas daudzuma.

Tāpēc ieteikumos par to, ko iesākt, ja apzinies, ka slīksti parādos un nekontrolē to, kur paliek tava nauda, aicinājām dalīties Swedbank Individuālās apkalpošanas daļas vadītāju un kustības She Owns (@sheowns_by_k) vadītāju Karīnu Kulbergu.

  •  Finanšu pratība – iemācāms, nevis iedzimts talants

Finanšu pratību, tāpat kā citas fundamentālas zināšanas, apgūstam pamazām, dzīves laikā. Jaunības gados ar savām naudas lietām tiekam galā visai veiksmīgi – atalgojums un dzīves līmenis, attīstoties karjerai, gadu no gada aug, turklāt, sperot pirmos soļus patstāvīgajā dzīvē, lielai daļai ir vecāku drošības spilvens, uz ko paļauties neparedzētu dzīves pavērsienu gadījumā.

Ar laiku lietas kļūst sarežģītākas. Ienākumi turpina augt, tomēr līdz ar briedumu uzņemamies virkni vajadzīgu saistību, un arī vēlme uzlabot savu dzīves līmeni tikai pieaug. Plašāks dzīvoklis augošai ģimenei, ietilpīgāks auto – vēlmju saraksts plešas plašumā, un kopā ar to arī sajūta, ka izaugsme un mūsu iespējas to finansēt būs nebeidzamas.

Tomēr tieši te parasti arī iekrītam, jo vēlmju un vajadzību saraksta izplešanās ātrums apsteidz ienākumu pieaugumu. Tad arī mēneša beigās ir sajūta, ka nekā daudz pāri nepaliek. Tomēr apkārt joprojām ir vilinošas iespējas ļauties kārdinājumam un vajadzīgo finansējumu “piesaistīt” aizņemoties. Tādējādi ir liela iespēja apaugt ar lielākiem vai mazākiem parādiem, gan veicot impulsa pirkumus, ko patiesībā nevaram atļauties no tekošajiem ienākumiem, gan lielāku vajadzību finansēšanai uz parāda finanšu drošības spilvena trūkuma dēļ.

  •  Pirmais solis – savu finanšu revīzija

Ikdienas skrējienā ne vienmēr ir laiks apstāties un veltīt laiku tam, lai saprastu – kas ir mani ienākumi un kur tie paliek. Turpinām apaugt ar izdevumiem un tērējam naudu, mūsuprāt, nenozīmīgiem izdevumiem – ikdienas kafija līdzņemšanai savā iecienītajā kafejnīcā ir tikai viens no piemēriem. Daudzi ir pārsteigti, mēneša beigās savelkot mazo ikdienas prieciņu kopējās izmaksas.

Tāpēc pirmais solis pretī apzinātai personīgo finanšu pārvaldīšanai ir revīzijas veikšana. Vienkāršākais veids, kā to izdarīt – izdrukā mēneša konta izrakstu un sagrupē izdevumus pa nozīmīgākajām pozīcijām. Tā rezultātā iegūsi ātru atbildi uz jautājumu – vai situāciju vari sakārtot, piemēram, atsakoties no dažām ikdienas ekstrām, piemēram, samazinot vai “nogriežot” Wolt un Bolt tipa izdevumus. Tomēr, iespējams, nepieciešami radikālāki soļi, kā, piemēram, pārvākšanās uz mazāku dzīvokli vai pārsēšanās uz lētāku auto.

Ļoti bieži pirmā lieta, ar ko sākas daudzas sarunas ir – man jau šobrīd ir nogriezti visi liekie izdevumi un naudu lieki netērēju. Tomēr parasti lielas summas mēneša griezumā veido tieši dažādie ikdienas nieki. Un ir būtiski tos atzīt un ieraudzīt savā mēneša izdevumu bilancē. 

Pozitīva tendence, ko novēroju – jaunā paaudze ir daudz atvērtāka ikdienas finanšu paradumu maiņai un gatavāka atteikties no ikdienas ekstrām, lai sakrātu līdzekļus lielākam mērķim, piemēram, ceļojumam vai pirmās iemaksas sakrāšanai savam mājoklim. Tā dēļ ir gatavi dzīvot, piemēram, mazākā dzīvoklī un mašīnas vietā kā pārvietošanās līdzekli ikdienā izvēlēties velosipēdu.

  •  Otrais solis – mērķa uzstādīšana

Kad esi apzinājis – kur un kā nauda tiek tērēta, ir svarīgi uzstādīt mērķi. Piemēram, līdz gada beigām atdot visas iekrātās parādsaistības 2000 eiro vērtībā un sadalīt – ko tas nozīmē mēneša griezumā. Tad svarīgi sekot uzstādītajam mērķim bez atkāpes iespējām. Būsi pārsteigts, kādu lepnumu un kontroles sajūtu radīs šāda finanšu disciplīnas ievērošana.

Īpaši šajā trauksmainajā vīrusa laikā var būt situācijas, kurās sastopies ar realitāti, ka, pat būtiski taupot uz pamata izdevumiem, tev nepietiks esošo saistību atmaksai. Šajos gadījumos, lūdzu, neizmanto strausa taktiku – neieslēp galvu smiltīs, tādējādi cerot, ka parādu jūgs un tavi kreditori to visu paši atrisinās. Tā vietā esi proaktīvs un sazinies ar saviem aizdevējiem – vienojies par iespējamu maksājumu atlikšanu, maksājumu pagarinājumu vai citiem mehānismiem, kuri atbilst tavai reālajai iespējai veikt parāda atmaksu. Jo ātrāk šo jautājumu sāksi risināt, jo ātrāk tiksi vaļā no sloga sajūtas – un ievēro, ka sarunās par parādu atdošanu tev pašam ļoti noderēs sagatavots reālistisks budžets, kur pats vari pārliecināties par iespēju parādus atdot atbilstoši jaunajam grafikam.

Ja ir sajūta, ka slīksti parādos, tad visdrīzāk nevari lepoties ar teicamām uzkrāšanas prasmēm. Tāpēc nākamais solis pēc parādsaistību nolīdzināšanas ir atvērt kontu, kam nav piesaistītas kartes, un jau algas dienā tajā ieskaitīt noteiktu summu. Vēlams pat uzstādīt šim mērķim automātisku maksājumu.

  •  20% ilgtermiņa labklājībai

Formula, kā parūpēties par savu labklājību ilgtermiņā, ir vienkārša – ik mēnesi šim mērķim vēlams novirzīt 20% no ienākumiem. Ne visiem tas šķiet reāli izdarāms, tāpēc iesaku sākt ar 5% vai 10% un, kad būsi pieradis pie šāda apjoma, tici man, arī palielināt ikmēneša maksājumu līdz 20% būs iespējamā misija.

Tātad – revīzijas veikšana, mērķu uzstādīšana un krāšanas ieraduma veidošana ir drošākā formula tam, kā tikt laukā no parādu purva un veidot nākotni uz drošiem finanšu pamatiem. Lai izdodas!

Aptauja

Kura, tavuprāt, ir tavas finanšu veselības vājākā vieta?