Nauda

Svarīgākais, kas jāzina par ienākumu deklarācijām

Ienākumu deklarācija ir iespēja no valsts saņemt iepriekšējā gada laikā pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Šo iespēju izmanto aizvien vairāk Latvijas iedzīvotāju.

Gada ienākumu deklarācijas iesniedzēju skaits pieaug, radot problēmas Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS). Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka 1. martā īsi pēc pusnakts, lai iesniegtu gada ienākumu deklarāciju, EDS sistēmai vienlaikus centušies pieslēgties 26 500 klientu. Sistēma slodzi neizturēja, tāpēc VID aicina iedzīvotājus deklarācijas iesniegt pakāpeniski.

Divu gadu laikā iesniegto deklarāciju skaits pieaug par trešdaļu

Iedzīvotāju pieaugošo interesi par deklarāciju iesniegšanu apliecina arī Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja − pēdējo divu gadu laikā par trešdaļu pieaudzis to Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri pauduši apņēmību iesniegt gada ienākumu deklarāciju, sasniedzot līdz šim augstāko rādītāju skaita ziņā. 2017. gadā tie bija 57% iedzīvotāju, savukārt šogad iesniegt deklarāciju nolēmuši jau 78% respondentu, no kuriem lielākā daļa jeb 72% akcentē, ka to dara regulāri. Visbiežāk deklarācijas iesniedz iedzīvotāji ar augstu finanšu pratības līmeni, kuri apzinās savas iespējas un izprot ieguvumus no pārmaksātā iedzīvotāju ienākuma nodokļa atgūšanas.

Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa atklāj: “Pētījumi par finanšu pratību liecina, ka Latvijas iedzīvotājiem ir labas zināšanas, bet tām neseko atbilstoša rīcība. Tomēr šajā jomā vērojama uzvedības maiņas tendence. Proti, iedzīvotāji savu finanšu plānošanā aizvien aktīvāk izmanto iespēju reizi gadā atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli, tādējādi būtiski paplašinot savu finanšu plānošanas horizontu – ne vien domājot par ikmēneša budžeta sabalansēšanas izaicinājumiem, bet arī lūkojoties gada perspektīvā. Turklāt nebūt nav tā, ka šīs aktivitātes pamatā ir naudas trūkums, gluži pretēji – iesniegt deklarāciju biežāk plāno iedzīvotāji ar labām finanšu zināšanām un vidējiem vai augstiem ienākumiem, demonstrējot pārdomātu savas naudas pārvaldīšanu.”

Neiesniegtas deklarācijas – finanšu pratības trūkums?

Lai gan to iedzīvotāju skaitam, kuri ik gadu iesniedz ienākumu deklarāciju, ir tendence augt, 14% aptaujāto joprojām atzīst, ka deklarāciju neiesniegs. Šāds lēmums lielākoties tiek pamatots ar to, ka nav attaisnoto izdevumu. Tajā pašā laikā lielākā daļa iedzīvotāju, kuri šādi atbildējuši, aptaujā arīdzan vaļsirdīgi atzinuši, ka nemaz nezina, cik liela ir attaisnoto izdevumu summa, par kuru var atgūt pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli.

“Nereti tie iedzīvotāji, kuri deklarācijas iesniegšanu uzskata par nelietderīgu, nemaz neapzinās, kādu labumu no tā var sev gūt. Tādējādi daudziem maciņiem iet secen patīkamais mirklis, kad Valsts kase ieskaita pārmaksāto ienākuma nodokli. Iespējams, ja iedzīvotāji apzinātos, ka pastāv reāla iespēja atgūt naudu, viņi savu attieksmi mainītu. Pēc aptaujas datiem arī secināms, ka vēlme iesniegt ienākumu deklarāciju ir cieši saistīta ar iedzīvotāju kopējo finanšu pratības līmeni. Tie, kuri labi spēj orientēties jautājumos, kas saistīti ar finansēm un to plānošanu, 76% gadījumu regulāri iesniedz deklarāciju. Savukārt aptaujātie, kuriem finanšu jautājumos trūkst izpratnes, ir pasīvāki un pārmaksātā nodokļa atgūšanas procesā iesaistās krietni vien retāk – 23% gadījumu,” komentē Evija Kropa.

Kādos gadījumos var atgūt no valsts pārmaksāto nodokli?

Ienākumu deklarācija ir iespēja no valsts saņemt iepriekšējā gada laikā pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Atbilstoši likumam tā ir daļa no līdzekļiem, ko pērnā gada laikā esam samaksājuši par ārsta pakalpojumiem vai izglītību (tostarp bērnu pulciņiem jeb interešu izglītību), kā arī uzkrājumiem privātajai pensijai.

Lai gan gada ienākumu deklarācija obligāti jāiesniedz tikai nedaudzām iedzīvotāju grupām, arī pārējiem ir vērts deklarēt savus ienākumus, īpaši, ja ir apgādājamās personas, bijuši izdevumi par mācībām vai ārsta pakalpojumiem. Naudas summas, ko var atgūt no valsts, ir dažādas (atkarībā no taksācijas gada), savukārt deklarāciju var iesniegt par iepriekšējiem trim gadiem. Jāņem vērā, ka kopējā atmaksa no VID nevar būt lielāka par konkrētajā gadā nomaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Iesniedzot deklarāciju par 2018. gadu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksa notiek, piemērojot nodokļa likmi 20% apmērā.

Par ko un cik lielu nodokļa pārmaksu iespējams atgūt?

Par pilnā apmērā neizmantoto neapliekamo minimumu. Cilvēki, kuri gadā nav strādājuši visus 12 mēnešus un nav arī izmantojuši visu gada neapliekamo minimumu, kas tiem pienākas, iesniedzot deklarāciju, var atgūt šo neizmantoto daļu. Tomēr ir svarīgas nianses, kas noteikti jāņem vērā atsevišķām darbinieku grupām, piemēram, ja bijuši mainīgi ienākumi, ja atsāktas darba gaitas pēc bērna kopšanas atvaļinājuma vai ir vairākas darbavietas. No 2018. gada diferencētais neapliekamais minimums pilnā apmērā tiek piemērots algas izmaksas brīdī. Valsts ieņēmumu dienests to aprēķina divas reizes gadā, ņemot vērā attiecīgā darbinieka vēsturiskos ienākumus. Atsevišķos gadījumos ir nepieciešams iesniegt gada ienākumu deklarāciju, lai precizētu piemērotā neapliekamā minimuma (un attiecīgi nomaksātā IIN) atbilstību faktiskajam ienākumu līmenim. Var veidoties gan nodokļa pārmaksa, gan arī parāds, kad nepieciešams piemaksāt nenomaksāto IIN. Piemēram, ja ienākumi sarūk, tad pienākas lielāks neapliekamais minimums – šeit rodas IIN pārmaksa un šo daļu var atgūt, iesniedzot deklarāciju. Savukārt, ja alga ir kāpusi un neapliekamais minimums pienākas mazāks, tad faktiski rodas IIN parāds, kas jāatmaksā atpakaļ valstij.

Par katru apgādājamo iespējams saņemt atvieglojumus 200 eiro mēnesī jeb 2400 eiro gadā. Apgādājamos iespējams reģistrēt arī ar atpakaļejošu datumu un, deklarējot ienākumus, saņemt atbilstošos atvieglojumus.

Par ārstniecības un izglītības izdevumiem pārmaksāto nodokli var saņemt katrs ģimenes loceklis, bet ne vairāk 600 eiro apmērā. Ja izdevumi attiecīgajā gadā bijuši lielāki, tos automātiski attiecina uz nākamajiem trim gadiem. Būtiski, ka deklarācijā var iekļaut arī vecāku, vecvecāku, laulātā drauga, bērnu, mazbērnu un personu, kas ir apgādībā, veiktos attaisnotos izdevumus par ārstniecību un izglītību. Tas ir iespējams gadījumā, ja šīs personas pašas neiesniedz ienākumu deklarāciju. Nodoklis ir atgūstams arī par veselības apdrošināšanas polises prēmijas maksājumiem, ja polisi esi pircis pats vai esi veicis darba devēja noteiktu līdzmaksājumu. Tāpat svarīgi atcerēties, ka izdevumi par izglītību nav tikai studiju izdevumi. Nodokļa daļu iespējams atgūt arī par apmācību darbā nepieciešamo iemaņu iegūšanu, piemēram, angļu valodas kursiem, ja tie apgūti valsts akreditētā izglītības programmā. Savukārt bērnu vecāki var atgūt iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļu no summas, kas samaksāta par interešu izglītības programmu apgūšanu jeb pulciņiem bērniem līdz 18 gadiem, piemēram, par mūzikas, deju vai sporta nodarbībām.

Par zobārstniecības pakalpojumiem un plānotajām operācijām. Sākot ar deklarācijām par 2018. gadu, šos izdevumus vairs nevar deklarēt pilnā apmērā, jo uz tiem arī attiecas attaisnoto izdevumu ierobežojošais limits 600 eiro apmērā. Tātad izdevumus par zobārstniecību un plānotajām operācijām skaita kopā ar pārējiem ārstniecības un izglītības izdevumiem, uz tiem kopā attiecinot 600 eiro ierobežojumu gadā.  

Par iemaksām uzkrājumos ar dzīvības apdrošināšanu, ieguldījumiem fondos un iemaksām pensiju 3. līmenī. 

Dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrājumu) līgumiem, kuri noslēgti, sākot ar 2018. gada 1. janvāri, ir pagarināts minimālais līguma periods no pieciem uz desmit gadiem, paredzot nepieciešamību uzkrājumus veikt vismaz 10 gadus. Tas nozīmē, ka uzkrātos līdzekļus nedrīkst izņemt ātrāk kā pēc desmit gadiem no līguma noslēgšanas brīža, citādi iepriekš atgūtās IIN pārmaksas par iemaksām šī līguma ietvaros būs jāatmaksā atpakaļ.

Iemaksām privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrājumu) maksājumiem ir noteikts kopīgs ierobežojums – 10 % no gada ienākumiem un ne vairāk kā 4000 eiro gadā.

Par ziedojumiem, ja ir ziedota nauda nodibinājumiem, kam ir sabiedriskā labuma organizācijas statuss, piemēram, Ziedot.lv. Šādos gadījumos deklarācijā iespējams norādīt ziedotās summas apmēru, no kuras tiks atmaksāta nodokļa tiesa 20%. Kā maksājuma apliecinājums kalpos bankas maksājuma uzdevums, konta izraksts vai nodibinājuma kases ieņēmumu orderis. Jāņem vērā, ka 2018. gada deklarācijās šīs summas arī tiek ieskaitītas kopējā attaisnoto izdevumu normā 600 eiro.

Kur iesniegt?

Ātrākais veids deklarācijas iesniegšanai ir VID Elektroniskās deklarēšanas sistēma, jo tajā atspoguļota visa VID rīcībā esošā informācija par nodokļu maksātāju, kā arī no iepriekšējiem gadiem attiecinātie ārstniecības un izglītības izdevumi. Tev atliks tikai norādīt attaisnoto izdevumu summas un pievienot deklarācijai maksājumus apliecinošos dokumentus. Atceries, ka IIN pārmaksāto līdzekļu atgūšanu paredz likums. Šādai iespējai papildināt savu ģimenes budžetu vajadzētu būt tikpat pašsaprotamai kā naudas atlikuma paņemšanai veikalā!

Ņemiet vērā, ka

2019. gada laikā pārmaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli var pieprasīt par 2018., 2017. un 2016. gadu. Līdz 2019. gada 17. jūnijam var pagūt iesniegt deklarāciju arīdzan par 2015. gadu.