Norēķinu karte jau no pirmās klases - Lauras Grēviņas un dēla Everta pieredze

Maksājuma karte var palīdzēt bērnam iemācīt atbildību un finanšu pratību, kā arī vecākiem sniegt drošības sajūtu par piešķirto kabatas naudu.

Aizvien biežāk vecāki savam bērnam pirmo maksājuma karti pasūta, kad atvase uzsākusi skolas gaitas, lai mazajam skolēnam piešķirtā kabatas nauda ir lielākā drošībā un krīzes situācijā ātri var bērnam pārskaitīt naudu. Turklāt šī ir arī lieliska iespēja palīdzēt bērnam spert pirmos soļus finanšu pratībā. Ar savu pieredzi dalās Laura Grēviņa un deviņgadīgais Everts, kurš pie savas maksājumu kartes tika pirmajā klasē.

“Manuprāt, maksājumu karte ir viens no veidiem, kā iemācīt bērnam atbildību un finanšu pratību. Ja sākotnēji karti bērns lietoja tikai, kad kopā devāmies uz veikalu - mācījās to darīt, man klātesot, tad vēlāk (2. klasē) jau to sāka darīt patstāvīgāk. Īpaši aktuāla karte kļuva situācijās, kad mēs - vecāki - nebijām klāt ar savu maciņu, bet bērnam bija nepieciešamība kaut ko iegādāties,”

pieredzē dalās Laura Grēviņa.

Priekšdarbi - izmēģinājums un sarunas kopā ar vecākiem

Kā stāsta, Laura, līdz ar Everta bankas kontu un savu maksājuma karti, bija nepieciešams arī skaidrojošais darbs:

“Sākumā vienojāmies, ko un kāpēc drīkst iegādāties pēc skolas. Katru dienu veikalā pēc skolas pirkt kādu našķi var šķist kārdinoši, bet vai tas tiešām ir vajadzīgs? Vispirms jau jāsaprot - cik daudz naudas un kāpēc bērnam vispār pienākas un kādās situācijās tiek skaitīta nauda uz bērna bankas kontu. Ļaujot bērnam rīkoties ar maksājuma karti, arī izgaismojas aktuālie jautājumi, kas jāizrunā,” savā pieredzē dalās Laura.

Kopumā dēla prasmes norēķināties ar maksājumu karti Laura vērtē labi:

“Sākotnēji Everts pats bija nedaudz bailīgs, domājot, ka vajadzības gadījumā nemācēs karti nopīkstināt vai ievadīt pin kodu, taču ar laiku un praktisko pieredzi šīs šaubas par sevi beidzās. Vienreiz gan dēls piedzīvoja neizpratni, ka nevarēja ar karti norēķināties, jo bija sasniedzis dienas maksājumu limitu, taču pēc tam arī izrunājām, ka šādi limiti nepieciešami drošības apsvērumu dēļ - pirmkārt, lai kartes nozaudēšanas gadījumā kāds cits nevarētu ar maksājumu karti veikt lielus pirkumus un, otrkārt, ka pirms lielākiem pirkumiem ir jākonsultējas ar vecākiem,” ar Everta pirmajiem soļiem ar maksājuma karti dalās Laura.

Kabatas nauda ikdienai un dāvana svētkos

Abi vecāki uz bankas kontu dēlam skaita nelielas summas maziem ikdienas tēriņiem vai situācijās, kad bērns ir izdarījis kādu darbiņu, par ko apsolīts samaksāt. Savukārt, ik pa laikam, piemēram, dzimšanas dienās, vārda dienās un mācību gada noslēgumā, visi var vienoties par dāvanu - pārskaitījumu uz bankas kontu.

“Pārskaitījumu uz bankas kontu kā dāvanu nozīmīgākos svētkos esam veikuši gan mēs, gan citi bērna radinieki. Šobrīd Everts karti izmanto arī veicot lielākus pirkumus, piemēram, ja dzimšanas dienā ir izteicis vēlmi saņemt dāvanā kādu naudas summu, par kuru kādā brīdī, kad sakrāta vēlamā summa, attiecīgi var pats iegādāties sev noskatīto lietu.”

Naudu nevar pazaudēt vai visu iztērēt uzreiz

Tā kā Laura ikdienā pati skaidru naudu tikpat kā nelieto vispār, viņa bērnam vajadzības gadījumā kabatas naudu iedot “elektroniski” saredz kā lielu ērtību.

“Norēķināties ar maksājumu karti, manuprāt, ir daudz ērtāk nekā ar skaidru naudu. Turklāt nav jābaidās, ka bērns visu naudu, kas ir uz kartes, vienā brīdī iztērēs, jo caur savu interneta banku ir ērti uzstādīt dienas un mēneša limitus. Papildus tam varu viegli sekot līdzi bērna izdevumiem. Nav gluži tā, ka man ir vajadzība kontrolēt katru Everta pirkumu, taču nepieciešamības gadījumā varu pārliecināties par veiktajiem darījumiem,” bērna maksājuma kartes priekšrocības uzsver Laura.

Tā kā Evertam līdz ar savu bankas kontu tika pasūtīta ISIC maksājumu karte, kas vienlaikus kalpo arī kā viņa skolēnu apliecība, kā papildus bonusu deviņgadīgā dēla māmiņa atzīmē dažādās atlaides, tai skaitā kancelejas precēm grāmatnīcās, kas lieti noder, iegādājoties preces skolai, kā arī kafejnīcā, kur Everts dažkārt uzkavējas, gaidot ārpusskolas nodarbības.

“Būtiski pieminēt arī drošību, ko sniedz maksājuma karte. Gribētos, protams, domāt, ka bērnus veikalos neviens ļaunprātīgi nemēģina kaut kā apšmaukt, un tomēr, ir drošība par to, ka naudas atlikums būs pareizs, un nekur nepazudīs. Drošības jautājumu esam pārrunājuši arī ar Evertu - to, ka savu karti nevajadzētu dot vai rādīt ne draugiem, ne svešiniekiem."

"Tā kā kartei neesam pieslēguši opciju - norēķini internetā - tad vismaz nav jāuztraucas par to, ka kāds varētu pēc kartes numura un kodiem veikt pirkumus bērna vietā. Tāpat esam pārrunājuši, kāpēc nepieciešami limiti, un kad varam tos mainīt,” stāsta Laura.

Kā min Laura, pastāv risks maksājuma karti nozaudēt, no kā gan līdz šim Grēviņu ģimene ir veiksmīgi izvairījusies, taču, atšķirībā no nozaudētas skaidras naudas, šādā gadījumā kontā esošā nauda nekur nepazūd.

Lai gan internetbanku bērnam iespējams pieslēgt līdz ar konta atvēršanu, kamēr Everts paaugas un pakāpeniski apgūst naudas lietas, viņa bankas kontu pārvalda vecāki:

“Bērnam var šķist mulsinoši, ka viņš pats neredz savu konta atlikumu, kamēr vēl neesam pieslēguši viņam pašam savu internetbanku, taču šis tad attiecīgi ir mūsu, vecāku, darbs - darīt zināmu konta atlikumu. Tāpat ir gadījies, ka Everts aizmirst kartes pin kodu, jo tas jāievada salīdzinoši reti. Tad arī ir zvans vecākiem, vai arī bērns paliek bez pirkuma,” izaicinājumos dalās Laura.

Mācīties plānot un izvērtēt vēlmes un vajadzības

Pēc Lauras domā mazākam bērnam sākotnēji ir vērts veikt pirkumus arī ar skaidru naudu, lai rodas izpratne par to, cik tiek samaksāts, cik tiek izdots, kas noder, lai stiprinātu matemātikas un rēķināšanas prasmi, taču noteikti ir vērts apgūt abus norēķinu veidus, kas rada lielāku izpratni par to, ka arī bankas kontā nosacīti “neredzamā” nauda nav bezgalīga.

  • Šobrīd regulārākais jautājums Laurai no Everta ir “Cik daudz naudas man ir uz kartes?”, jo, kā stāsta mamma, vienlaikus liela vēlme ir gan naudu tērēt, gan krāt kam lielākam.

“Kopumā naudas jautājums šobrīd (9 gadu vecumā) ir ļoti aktuāls. Nepārspīlējot - par to dažādos aspektos tiek runāts katru dienu. Mēģinām saprast - kad un kam ir vai nav vērts tērēt savus līdzekļus. Dēls ik pa laikam vēlas iegādāties kādu jaunu spēlīti vai ierīci / ierīces aksesuārus. Ar laiku ir iemācījes salīdzināt, kuros veikalos (gan klātienē, gan internetā) attiecīgās lietas var iegādāties izdevīgāk. Tāpat mācāmies, kurās situācijās var iegādāties lietotas preces, un kurās tomēr priekšroka ir jaunām lietām.”

Pēc Lauras domām, mēs, vecāki, nevaram bērnam likt rīkoties tā, kā nedarām paši - piemēram, mācīt neveikt spontānus pirkumus, ja paši tos veicam regulāri.

“Tāpat kā ar jebkuru citu lietu bērnu audzināšanā - pat, ja mums tā nešķiet, viņi redz visu. Kopumā gribētos bērnam iemācīt to, ka nauda ir normāla lieta, kas ir daļa no mūsu ikdienas. To var tērēt un to var pelnīt, bet tas jāiemācās darīt gudri. Negribas, lai bērns izaugtu par mūžīgo taupītāju vai gluži pretēji - neizprastu naudas vērtību un tērētu to neapdomīgi. Domāju, ka to var darīt caur pašu piemēru, ļaujot bērnam uzņemties vecumam atbilstošas atbildības.”

Kā norāda pats Everts: “Man patīk, ka man ir sava karte, jo varu nopirkt pats savas lietas. Visbiežāk to izmantoju pēc skolas.”

  • Atvērt kontu bērnam Swedbank tagad var arī attālināti

Lai atvērtu kontu savam bērnam un pasūtītu maksājumu karti, vecākiem tagad vairs nav jādodas uz Swedbank filiāli, bet to var izdarīt arī attālināti. Swedbank dati rāda, ka vecāki arvien biežāk izvēlas bērniem noformēt maksājumu karti, jau uzsākot skolas gaitas. Vairāk nekā 80% no visiem klientiem vecumā no 6 līdz 13 gadiem izmanto bankas karti. Vidējā summa, ko vecāki pārskaita saviem bērniem šajā vecuma grupā, ir ap 50 eiro mēnesī.

Aptauja

Kura, tavuprāt, ir tavas finanšu veselības vājākā vieta?