Lai arī lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka uzkrājumu veidošana nākotnes nodrošināšanai ir ļoti svarīga, daudzi vienlaikus atzīst, ka uzkrājumi, kas ļautu garantēt iztiku krīzes situācijā, veidoti netiek.

Gandrīz katrs no mums ir piedzīvojis to priecīgo brīdi, kad kabatā negaidīti atrodas aizmirsts piecītis. Visticamāk, tā iztrūkumu nejutām, bet prieks un ieguvuma sajūta vienalga ir liela.

Budžeta plānošanas prasmes nav iedzimts talants, bet gan dzīves laikā apgūstama un izkopjama prasme, neatkarīgi no pieejamā naudas daudzuma.

Nenoteiktība finanšu tirgos neizbēgami ietekmē pensiju 2. un 3. līmeņa uzkrājumu šī brīža vērtību. Vērot savu uzkrājumu vērtības samazināšanos nav patīkami, tomēr jāatceras, ka tās ir īstermiņa svārstības.

“Par to es domāšu rīt” slavenās Skārletas O'Hāras frāze no “Vējiem līdzi” lielā mērā raksturo daudzu Latvijas iedzīvotāju pieeju uzkrājumu veidošanai, tai skaitā tik tālas nākotnes vajadzībai kā pensijas laikam.

Pēdējo dienu situācija valstī aktualizējusi arī jautājumus par finanšu lietām – gan to pieejamību ikdienā, gan ilgtermiņa risinājumu nākotni.