Covid krīzē esam sākuši krāt vairāk

Covid krīzes dēļ atkal piedzīvojam to brīdi, kad jādomā, kā pārvarēt krīzes izraisītos izaicinājumus. Labā ziņa – šajā laikā esam sākuši krāt vairāk.

Swedbank Privātpersonu pārvaldes vadītājs Renārs Rūsis apskata šī brīža tendences uzkrājumu jomā.

Uzkrājumos Latvija 3.vietā no beigām

Vēsturiski Latvija nekad nav bijusi starp vadošajām valstīm uzkrājumu veidošanā. Tas ir skaidrojams ar tiešu korelāciju starp iedzīvotāju labklājību un valsts iekšzemes kopprodukta īpatsvaru uz vienu iedzīvotāju.  Pēdējos gados līdz ar IKP izaugsmi un  mājsaimniecību ienākumu pieaugumu situācija sākusi nedaudz mainīties.

Saskaņā ar Eurostat pētījumu laikā no 2000. līdz 2016. gadam ES mājsaimniecības vidēji uzkrāj 11-13% no ienākumiem (mērīts kā starpība starp ienākumiem un patēriņa izdevumiem, ņemot vērā arī ieguldījumus pensiju fondos). Latvija tikai ar 3% uzkrājumu koeficientu  ieņēma trešo vietu no beigām.

Tai pat laikā situācija pēdējos gados ir uzlabojusies, un Latvijā publiskie dati uzrāda visai strauju Latvijas mājsaimniecību kopējo uzkrājumu pieaugumu. Un šobrīd arī ir vēsturiski labākā kredītu/noguldījumu attiecība.

Kredītos mājsaimniecības ir aizņēmušās mazāk nekā tām pieder depozīti. Ja 2013. gadā tā bija 1,27% (par labu kredītiem), tad pērn – jau tikai 0,67%. Tas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji ne vien izbaudīja visai straujo algu pieaugumu pēdējos gados (kas gan ir bijis nevienmērīgs dažādās algu grupās), bet arī sāka mainīt arī savus (ne)krāšanas paradumus.

Kas šajā jomā noticis Covid krīzes ietekmē?

Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Banka un FKTK šajā jautājumā pētījumus pagaidām nav veikušas. Intuīcija saka, ka krīzes brīdī iedzīvotāju uzkrājumiem būtu jāsamazinās. Jau šī gada 1. ceturksnī, kad Covid krīze ietekmēja tikai marta radītājus, Latvijas IKP kritās par 2,9% pret iepriekšējo ceturksni. Eirozonas kopējā publicētā statistika gan liecina par pretējo. Mājsaimniecību bruto uzkrājumu koeficients eirozonas valstīs kopumā šī gada 1. ceturksnī (kur Covid atkal ietekmēja tikai viena mēneša rādītājus) uzlēca līdz nekad neredzētiem 16,9%.

Turīgās valstīs iedzīvotāju dabiskā reakcija uz krīzi un ienākumu samazinājumu drīzāk ir savilkt jostu vēl vairāk, nekā to prasītu tikai ienākumu samazinājums.

Lai mēģinātu saprast, kas šajā jomā notiek Latvijā, Swedbank jūnijā apzināja savu klientu situāciju. Interesanti, ka klientu atbildes izrādījās visnotaļ atbilstošas eirozonas tendencei. Februārī jeb tieši pirms Covid krīzes 65% no aptaujātajiem klientiem norādīja, ka apzināti nekrāj vispār nedz drošības spilvenam darba zaudēšanas gadījumā, nedz tālākai nākotnei (pensiju 3.līmenim, uzkrājumam bērniem, lielākiem pirkumiem).

Jūnijā, neskatoties uz acīmredzamu makroekonomisko rādītāju pasliktināšanos, nekrājēju procents bija sarucis līdz 62%, kas ir pietiekami nozīmīgs pozitīvs pavērsiens tikai trīs mēnešu laikā.

Kas nozīmē, ka Latvijas iedzīvotāji jau iepriekšējā Covid viļņa iespaidā bija izlēmuši labot situāciju ar saviem uzkrājumiem.

Cits jau pērn veikts pētījums rādīja, ka vairums Swedbank klientu – ap 63% – izvēlās visvienkāršāko krāšanas veidu – ikdienas norēķinu kontā. Lai krāšanu padarītu maksimāli vienkāršu, esam izveidojuši jaunu uzkrājumu risinājumu – Krājrīku, kas ļauj uzkrāt, pašiem to nemanot. Proti, pēc katra pirkuma ar bankas karti klienta krājkontā automātiski ieripo starpība starp pirkuma summu un nākamo pilno eiro.

Šobrīd jau redzam, ka vairāk nekā 30 000 Swedbank klientu sākuši izmantot šo ērto iespēju, kopā sakrājot 5 miljonus (!) eiro.

Klāt 2.vilnis – ko tagad?

Covid krīzes saasinājuma dēļ atkal piedzīvojam to brīdi, kad jādomā, kā pārvarēt tās izraisītos izaicinājumus. Diemžēl, bet krīzes nāk un iet, no tām izvairīties nav un nebūs iespējams. Tomēr iespējams ir censties sagatavoties nākošajai krīzei. Tāpēc priecē, ka mājsaimniecības gan pasaulē, gan Latvijā sākušas vairāk piedomāt par uzkrājumu veidošanu nebaltai dienai. Daudziem Swedbank klientiem, kuru ienākumi būtiski saruka, tieši uzkrājumi ļāva veiksmīgi pārvarēt Covid-19 krīzes pirmos mēnešus.

Lai arī daļa Latvijas sabiedrības pandēmijas laikā negaidīti nonāca sliktākā finanšu situācijā nekā iepriekš, provizoriskie dati arī liecina, ka daļa krīzi izmantoja arī kā stimulu domāt par nākotni.

Viena lieta ir krāt drošības spilvenam laikā, kad visa ekonomika piedzīvo izaugsmi, bet pavisam cita, krāt tad, kad krīze jau ir pienākusi. Ņemot vērā,  ka krājēju skaits krīzes nedaudzpieauga, tas liecina par mūsu sabiedrības briedumu. Un to vajadzētu saglabāt arī tad, kad šī krīze būs aiz mu

Aptauja

Kura, tavuprāt, ir tavas finanšu veselības vājākā vieta?