Ceļa karte ar trīs pieturas punktiem uzkrājumu veidošanā

Daudziem no mums ir nostiprinājusies pārliecība, ka daļa no šodien nopelnītās naudas ir jāatlicina nākotnei. To apliecina FKTK dati, kas rāda - pieaug ne tikai uzkrājumu un ieguldījumu apjoms, bet arī krājēju skaits.

Tā ir laba ziņa mums visiem, jo mūsu pašu veiktie ieguldījumi ir ne tikai drošības spilvens pensijas vecumā vai atbalsts mūsu bērniem, tā ir arī stabila bāze Latvijas ekonomikas finansēšanai. Ekonomikas “asinis”, kā naudu nereti dēvē ekonomisti, šajā gadījumā cirkulē mūsu pašu nosacītajā “ķermenī”. Desmit gadu laikā pēc finanšu krīzes ir izdevies mainīt domāšanu, pārslēdzoties no nesātīgas patērēšanas uz uzkrāšanu. Nākamais solis – iemācīties krāt pareizi, izmantojot arī iespējas, ko Latvijas likumi sniedz uzkrājumu veidotājiem.

1. Ikdienas vajadzību un ienākumu balanss

Uzkrājumu veidošanas “ceļa kartes” pirmais pieturas punkts ir ikdienas vajadzību sabalansēšana ar ienākumiem. Būs grūti izveidot drošu finanšu situāciju nākotnē, ja neizdodas atlicināt līdzekļus uzkrājumiem. Liela loma šajā pieturas punktā ir savu finanšu plānošanai, kur var palīdzēt kāds finanšu plānošanas rīks, piemēram, Swedbank internetbankā pieejamais budžeta plānotājs “Mans budžets”.

2. Nosaki uzkrājuma mērķi nākotnei un izraugies risinājumu, kas vairo tavu kapitālu

Otra “pietura” ir par mūsu īstermiņa un ilgtermiņa mērķiem. Īstermiņā tā varētu būt uzkrāšana neparedzētu izdevumu segšanai, tāpēc šiem līdzekļiem jābūt brīvi un vienkārši pieejamiem un naudu nevajadzētu ieguldīt, piemēram, akcijās, kas prasa ilgāku ieguldīšanas periodu.

Savā ikdienas finanšu plānā būtu jāiekļauj arī tāda pozīcija kā apdrošināšana. Daudziem no mums ir mājoklis vai auto, kam ilgi un pacietīgi ir krāta nauda, vai, kas prasa kredīta / līzinga maksājumus. Ja notiek nelaime un finanšu uzkrājumi nav pietiekami, lai segtu zaudējumus īpašuma atjaunošanai, vienīgais “glābšanas riņķis” būs apdrošināšanas polise. Tā ir būtiska finanšu neatkarības sastāvdaļa, kas ļaus turpināt uzkrājumu veidošanu arī saspringtā brīdī.

Domājot par finanšu drošību nākotnē, ir svarīgi apzināties mērķi, ko šādi mēģinām sasniegt.

Vai nu tā būtu augstākā izglītība bērnam, pirmā iemaksa mājoklim, vai nodrošinājums vecumdienām, – skaidrs mērķis palīdzēs ieturēt finanšu disciplīnu.

Veidojot uzkrājumus kādiem nākotnes mērķiem, būtu ieteicams izvēlēties kādu no uzkrājumu veidiem, kas ļauj kapitālu pavairot, kā arī saņemt nodokļu atvieglojumus. Piemēram, izmantojot dzīvības apdrošināšanu ar uzkrājumu (saukta arī par uzkrājošo dzīvības apdrošināšanu) ir iespēja krāt naudu konkrētam mērķim, piemēram, bērna nākotnei, ļaujot tai “strādāt” finanšu tirgos, kas vairo tās vērtību, vienlaikus apdrošinot arī savu dzīvību. Turklāt par naudas ieguldīšanu šādā līgumā, tieši tāpat kā par ieguldījumiem pensiju 3. līmenī, var saņemt iedzīvotāju ienākuma nodokļa atmaksu, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju.

3. Apdomā, uz cik ilgu laiku vēlies ieguldīt brīvo naudu jeb kad tā būs nepieciešama

Trešā nozīmīgā “pietura” ieguldījumu ceļa kartē ir brīvās naudas ieguldījumi, jo to uzglabāšana bankas kontā noteikti nav racionālākais veids, kā parūpēties par savu labklājību, ņemot vērā to, ka inflācija “apēd” naudas vērtību.

Brīvi pieejamiem parasti jābūt līdzekļiem, kas nepieciešami neparedzētām situācijām (parasti ieteicams vismaz trīs mēnešalgu apmērā), bet pārējos brīvos līdzekļus būtu vērts ieguldīt, lai vairotu esošo kapitālu.

Lai noteiktu piemērotāko ieguldījumu virzienu, būtiska nozīme ir termiņam un riska līmenim, kuru varat uzņemties. Parasti, jo ilgākā periodā nauda ir brīva, jo lielāka iespēja ieguldīt svārstīgākos instrumentos ar augstāku sagaidāmo peļņu un risku, piemēram, akcijās vai kādos gatavos risinājumos, kur akciju īpatsvars ir lielāks, nekā, piemēram, obligāciju. Ekonomika attīstās cikliski, vienam izaugsmes/krituma ciklam parasti ilgstot apmēram 10 gadus. Ja investēšanas termiņš ir garāks par ekonomikas ciklu, būtiski samazinās nelabvēlīgas ekonomiskās situācijas ietekmes risks un palielinās iespēja nopelnīt vairāk. Lai noskaidrotu sev piemērotāko ieguldījumu virzienu un noteiktu, kurš brīvas naudas ieguldījuma veids (un stratēģija) būs tev piemērotāks, piemēram, ieguldījumi fondos vai uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas risinājumā, aizpildi anketu internetbankā vai piesakies konsultācijai.

Trīs minētie pieturas punkti ir labs sākums tam, lai sakārtotu un sistematizētu savu finanšu plānošanu ilgākam laika posmam.

Saprotams, ka gadu gaitā mainīsies prioritātes, mērķi un vajadzības, taču mūsu ikdienā nostiprinātais ieradums – daļu ienākumu noglabāt nebaltai dienai (vai lielam mērķim) – būs lielākā vērtība, ko būsim iemantojuši, jo tā neļaus iekrist pārgalvīgu tēriņu un parādu lamatās.

Tāpēc šī vērtība būs pat ievērojamāka par uzkrāto naudas summu, kuras dēļ reiz pieņēmām lēmumu krāt.

Aptauja

Kura, tavuprāt, ir tavas finanšu veselības vājākā vieta?

Kalkulatori & rīki