Kā izvēlēties piemērotāko pensiju plānu
Uzkrājumi

Kā izvēlēties piemērotāko pensiju plānu

Kopš jaungada spēkā stājušies grozījumi pensiju likumā, kas ļauj pensiju plānu pārvaldītājiem būtiski samazināt komisijas maksas.

Tagad, kad tirgus sācis darboties pēc jaunajiem standartiem, ir īstais brīdis izvērtēt, ko tas mums piedāvā.

Zāle zaļāka, un debesis zilākas

Jau pērn Latvijas pensiju sistēmā pieredzējām pārmaiņas, pensiju plāniem kļūstot modernākiem, potenciāli ienesīgākiem un lētākiem. Šogad attīstība turpinās un pensiju plāni kļūst vēl izdevīgāki, samazinoties to maksām. Varam arī droši prognozēt, ka soļi modernāku un ērtāku plānu virzienā turpināsies.

To varētu salīdzināt ar situāciju, kad jūs nomaināt vecu auto pret jaunāku, kurš turklāt maksā mazāk un kuru pēc gada lietošanas ražotājs par saviem līdzekļiem papildina ar jaunākajiem sasniegumiem auto drošības aprīkojumā. Kādēļ tā? Pensiju plānu komisijas, kas tiek maksātas par šo līdzekļu pārvaldi (investēšanu un uzraudzību), sastāv no fiksētās un mainīgās daļas. Abas šīs daļas tika samazinātas jau 2018. gadā, un šogad samazinājums turpinās. Turklāt cenu kritums ir vērā ņemams. Raugoties no pensiju plānu dalībnieku skata punkta, zemākas komisiju maksas nozīmē, ka lielāka nopelnītā daļa paliek dalībnieku pensiju kontos un mazāka tiek pārvaldītājam.

Piemēram, vairāk nekā 540 tūkstošiem Swedbank pensiju plānu klientu tas nozīmē zemāku iespējamo mainīgo atlīdzību visiem trim pensiju plāniem – gan Stabilitātei, gan Dinamikai, gan 1990+. Pērn mainīgā atlīdzība netika ieturēta, jo pensiju plāni strādāja ar zaudējumiem. Šogad, atpelnot zaudēto un uzrādot labus rezultātu, šī atlīdzība Stabilitātei var būt tikai līdz 0,05% un pārējiem vien līdz 0,15%. Šogad esam samazinājuši arī fiksētās komisijas. Ja pērn tās Dinamikai un 1990+ bija 0,64%, tad šogad jau tikai 0,44%! Stabilitātei kā konservatīvajam plānam samazinātā fiksētā komisija kopš 2017. gada maija saglabāsies 0,39% (iepriekš fiksētās maksas bija 1%). Tas nozīmē, ka ļoti labu rezultātu gadījumā kopējās maksas Stabilitātei var sasniegt 0,44%, bet aktīvajiem plāniem 0,59%.

Tas ir liels solis ieguldītāju interešu virzienā un liels izaicinājums pārvaldītāju spējai šādā situācijā saglabāt vēsu galvu un prasmi ne tikai strādāt ar peļņu saviem ieguldītājiem vairāku gadu perspektīvā kā iepriekš, bet arī tā spēju nopelnīt vairāk, nekā šajā laikā devuši finanšu tirgi.

Tikpat svarīgs aspekts ir arī ieguldījumu drošība. Jāsaprot, ka riskanti ieguldījumi īstermiņā var radīt vieglas peļņas sajūtu, bet, mainoties ekonomiskajai situācijai, vienā mirklī var pārvērsties zaudējumos. Labāki nosacījumi pensiju fonda ieguldītājiem nozīmē arī lielākus izaicinājumus to pārvaldītāju spējai ieguldīt pareizi, izvērtējot visus riskus. Turklāt šī nav situācija, kurā varētu teikt – tās ir jūsu problēmas. Izmaksas ir ļoti būtiska pensiju plānu sastāvdaļa, tāpēc aktuāls ir jautājums, kā pensiju plāns pelna un pelnīs? Vai no tā necietīs pārvaldīšanas kvalitāte? Atbilde ir vienkārša – tas atkarīgs no katra konkrētā pārvaldītāja.

Pelnīt gudrāk

Kā šajos apstākļos rīkoties pensiju fonda pārvaldītājam? Swedbank Ieguldījumu Pārvaldes Sabiedrības direktors Pēteris Stepiņš atklāj savas kārtis: “Par šo varu atbildēt tikai Swedbank pensiju plānu kontekstā. Arī pēc šī gada komisiju samazināšanas mēs plānojam saglabāt savu aktīvo pārvaldīšanas pieeju, ieguldot gan pasīvi pārvaldītajos (indeksu) fondos tirgus sektoros, kur, mūsuprāt, ir sarežģīti nopelnīt vairāk par tirgu, gan arī veiksim tiešos ieguldījumus vai izvēlēsimies ieguldīt aktīvi pārvaldītos fondos tirgus nišās (jaunas emisijas, nelieli tirgi, citi ieguldījumi, kuriem nav pieejami indeksu fondi), kur tādējādi var nopelnīt labāk vai gudrāk, nekā “pērkot tirgus atdevi”. Papildus tam mēs veicam ieguldījumus obligāciju tirgos pārsvarā tiešā veidā, izvairoties no fondu starpniecības un tādējādi arī no papildu izmaksām plāna dalībniekiem. Ņemot vērā mūsu sadarbību ar Swedbank Robur, kas ir viens no lielākajiem Ziemeļvalstu reģiona pārvaldītājiem, mums ir pieeja ļoti plašam sadarbības partneru lokam, kas nozīmē arī zemākas izmaksas mūsu klientiem. Mēs saglabāsim fokusu un aktivitāti vietējā Baltijas tirgū, jo redzam tur pievienoto vērtību mūsu klientiem ilgtermiņā. Pašlaik Latvijā esam vieni no aktīvākajiem un ar vienu no lielākajām pieredzēm alternatīvo ieguldījumu jomā (ieguldījumi stabilā nekustamajā īpašumā, riska kapitālā – inovatīvos un biržā netirgotos uzņēmumos). Tie ir ieguldījumi, kas prasa krietni vairāk izpētes un analīzes darba nekā, piemēram, ASV reģiona akciju iegāde. Raugoties 2018. gada kontekstā, kad teju visi tradicionālie ieguldījumi nesa zaudējumus, ieguldījumi alternatīvajā jomā – nekustamajā īpašumā – ir devuši labu peļņu mūsu Dinamikas dalībniekiem. Mēs turpināsim arī rūpīgi izvērtēt katru jaunpienācēju vietējā biržā, izvēloties, mūsuprāt, labākās iespējas mūsu klientiem. Šajā ziņā, protams, vēl aizvien ļoti noderētu lielo valsts uzņēmumu starts biržā – ja ne akciju, tad obligāciju veidā, palielinot iespējamo ieguldījumu spektru.”

Kā izvēlēties savu pensiju pārvaldītāju?

Vieglākais ceļš ir uzticēties savai bankai vai arī kādai citai kompānijai, kas raisa uzticību, bet tiem, kas vēlas iedziļināties un izvēlēties sev vispiemērotāko pensiju plānu, noderēs Swedbank Ieguldījumu Pārvaldes Sabiedrības direktora Pētera Stepiņa ieteikumi.

  • Kādas ir komisijas maksas par pārvaldīšanu? Lai uzkrājums būtu lielāks, būtiska nozīme ir komisijai. Tāpēc mūsu pensiju plāniem ir zemas komisijas. Turklāt svarīgi atcerēties, ka pastāvīgā komisija tiek ieturēta neatkarīgi no pensiju plānu rezultātiem, savukārt mainīgā komisija – tikai tad, ja ienesīgums ir pozitīvs un pārsniedz noteiktu indeksu rezultātu.
  • Kur un kā mans pārvaldītājs iegulda līdzekļus? Cik no manas naudas paliek Latvijā, cik pelna ārpus Latvijas? Kādam var patikt, ja vairāk iegulda Latvijā, citiem – ja mazāk. Papildus var pievērst uzmanību ģeogrāfiskam ieguldījumu sadalījumam un cik dažādoti (diversificēti) ir ieguldījumi, kas var sniegt aizsardzību finanšu tirgus satricinājuma brīžos.
  • Atcerēties, ka vēsturiskais ienesīgums negarantē nākotnes ienesīgumu. Pensiju plānu nevajadzētu izvēlēties, skatoties uz tā vēsturiskajiem rezultātiem, jo pensiju plāna stratēģija nav fiksēta un tā mainās līdz ar notikumiem apkārtējā vidē (finanšu tirgos). Jāatceras, ka pensiju plānu vēsturiskais ienesīgums nav tas pats, kas garantētie depozītu procenti. Svarīgāk ir pievērst uzmanību, kā šobrīd tiek pārvaldīti un kur ieguldīti plāna līdzekļi.
  • Lai pensiju plāns, kuru esmu noskatījis, atbilstu manām iespējām un mērķiem. Vienkāršākais kritērijs tam ir mans vecums: jo vecāks palieku – jo konservatīvākai izvēlei būtu jābūt; jo jaunāks – jo aktīvāks pensiju plāns man piemērots. Mūsu piedāvājumā: ja esmu sasniedzis 55 gadus, man piemērotāka ir Stabilitāte, ja esmu jaunāks – Dinamika vai 1990+. Jaunākam pensiju krājējam ir vēl daudz gadu (virs 10) līdz pensijai, un tāpēc šī krājēja mērķis augstāks sagaidāmais ienesīgums, līdz ar to, (uzņemoties augstāku risku), ir samērojams ar iespējamajām svārstībām. Šis kritērijs ir līdzīgs kā auto pirkšanā – saprast konkrētu auto izmantošanas mērķi un izvēlēties, vai es gribu minivenu, SUV, universāli u. tml.
  • Jāatceras, ka finanšu tirgos ir gan kāpumi, gan kritumi. Krituma brīžos nav īstais laiks straujiem manevriem un pēkšņi kļūt konservatīvākam, nomainot aktīvo plānu pret kādu piesardzīgāku.
  • Jāskatās, kā mans izraudzītais pensiju plāns vēsturiski pelnījis un svārstījies, atsevišķi aplūkojot gan to, kad ir bijis lielāks kritums finanšu sistēmā, gan arī atsevišķi darbību pēc krīzēm. Pensiju plānu uzkrājumi ir ilgtermiņa uzkrājumi, un to rezultāti jāvērtē ilgtermiņā. Jāatceras, ka pensiju plānu vēsturiskais ienesīgums nav garantēts un svarīgāk ir pievērst uzmanību, kā tiek pārvaldīti un kur ieguldīti plāna līdzekļi. Papildus šim, ņemot gan vērā to, ka pārāk seniem datiem ir neliels izmantojums, jo spēkā bijušas citas likuma prasības, var apskatīt, kā pensiju plāns strādājis laikposmā, kad man ir bijuši vislielākie ienākumi un pēc tam. Šis būtu teju kā testa brauciens ar auto, jo tad, kad es pelnu visvairāk, no manas algas aiziet vislielākās iemaksas pensiju sistēmā, un tad nopelnītais absolūtos EUR būs krietni būtiskāks nekā tad, kad es tikko sāku strādāt (10% peļņas no 1 EUR ir krietni mazāk nekā 2% no 100 EUR).
  • Noskaidro, kas ir pensiju plāna pārvaldītājs? Kāda ir tā vēsture un pieredze? Pārvaldītājs ar ilgāku pieredzi būs piedzīvojis finanšu satricinājumus, kuru laikā tam ir bijusi iespēja gūt atziņas praksē. Protams, tā nav panaceja, ka pārvaldītājs nekļūdīsies. Taču palīdzēt tā var. Salīdzinājumam – ar ko es kopā šķērsotu aizsalušu upi? Ar pavadoni, kurš ir vairākas reizes ielūzis ledū un no nelaimes izkļuvis, vai ar tādu, kuram zināšanas par ielūšanu ir vien teorētiskas? Protams, pareizā atbilde būtu – ar tādu, kurš nekad neielūzīs, taču dzīvē tā nenotiek.
  • Cik atklāts par savu darbību ir izvēlētā plāna pārvaldītājs? Vai tas atspoguļo saprotamā veidā, kur iegulda manu naudu?

Secinājums ir pavisam vienkāršs – lai būtu drošs par savu izvēli, ir jāiedziļinās…