Vēsturiskais ienesīgums, protams, ir būtisks rādītājs, jo mūsu galvenais mērķis, ieguldot naudu, ir izveidot pēc iespējas lielāku nākotnes uzkrājumu. Taču nereti dažādu plānu ienesīgumi vienkārši nav savstarpēji salīdzināmi dēļ to darbības stratēģijas, kā arī darbības ilguma tirgū. Kāpēc? Jo kāds pensiju plāns ir piedzīvojis vairākas finanšu tirgus krīzes un attiecīgi kritumus un kāpumus, kas ietekmēja kopējos pensiju plāna ienesīguma rezultātus.
Ienesīguma analīzi sarežģītāku padara arī regulārās ikmēneša iemaksas, kas ļauj investēt finanšu tirgos gan tad, kad tie ir dārgi, gan tad, kad tie ir lēti.
Turklāt, ja mēs apskatām ienesīgumu, tad to pensiju plāniem būtu vērts apskatīt pilna finanšu tirgus cikla ietvaros un vismaz 5 - 10 gadu griezumā.
Tādējādi var redzēt, kā pensiju pārvaldītājs ir pelnījis cauri ekonomikas krīzēm un attīstības gadiem. Tomēr, vai šis rādītājs labi raksturos nākotnes perspektīvas? Jā, ja pensiju pārvaldītājs nebūs ņēmis vērā šajā laikā gūtās mācības, un nē, ja pārvaldītājs būs pieredzēto ņēmis vērā un mainījis savu stratēģiju. Īsāki periodi, piemēram, viens vai divi gadi, savukārt, parāda, kāda ir pārvaldītāja stratēģija teju pašlaik un kā tā darbojusies pavisam nesenos tirgus apstākļos. Protams, tas negarantē līdzīgu pieredzi nākotnē.
-
Atbildes uz to, kādos gadījumos nav vērts salīdzināt vēsturiskos ienesīgumus, kā pensiju pārvaldītāju noteiktās komisijas un ieguldījuma stratēģija ietekmē ienesīguma rezultātus, uzzināsi sarunā “Kā vērtēt pensiju plānu ienesīgumu?”.
