Līga Andžāne: kā es beidzot sāku krāt

Lai arī apziņa par vajadzību krāt ir bijusi vienmēr, nereti nepieciešams īstais risinājums, lai to sāktu darīt. Līgas Andžānes gadījumā tas bija Krājrīks.

Kā stāsta komunikāciju speciāliste un dzīvesstila bloga Happy Whispers autore Līga Andžāne: “Drošības spilvens, kaut iesākumā neliels, ir nepieciešams ikvienam – arī tam, kurš ikdienā dzīvo no algas līdz algai vai no projekta līdz projektam, kā tas ilgstoši ir bijis man. Es pat gribētu teikt – jo īpaši šādiem cilvēkiem, jo jebkāds uzkrājums sniedz kaut nelielu drošības izjūtu. Es viena audzinu meitu pusaudzi, un visi ikdienas izdevumi gulstas uz maniem pleciem: mājokļa īre un tā iekārtojums, maksas izglītība bērnam, pārtika, apģērbs, tēriņi par labsajūtu un skaistumkopšanu. Es vienmēr esmu dzīvojusi šodienai, un krāšana nekad nav bijusi mana stiprā puse, tāpēc, neskatoties uz daudz maz sabalansētu ikmēneša budžetu, vienmēr esmu bijusi nepasargāta no pēkšņām izmaiņām vai neparedzētiem tēriņiem.

Krājrīks pirmo reizi lieti noderēja jau pēc pāris mēnešiem, kad gadījās neparedzēti lieli izdevumi par veterinārajiem pakalpojumiem un speciālu barību mūsu ģimenes sunim. Ja pirms gada līdzīgā situācijā ļoti izjutu uzkrājuma trūkumu, tad šoreiz varēju izmantot Krājrīkā uzkrāto, un vairāk nekā 200 eiro neparedzētiem izdevumiem vairs neradīja tādas raizes.”

Krājrīku Līga pieslēdza drīz pēc tā ieviešanas. Kā viņa stāsta, esot uzrunājis, cik vienkārši to ir pieslēgt, neizejot no mājām, internetbankā, un ieintriģēja, cik viegli ir uzkrāt zināmu naudas summu, īpaši nepiepūloties kaut ko speciāli atlikt – katra ar karti veiktā pirkuma summa vienkārši tiek noapaļota uz augšu un maksājuma summas starpība ieskaitās krājkontā. Tā kā 99% gadījumu par pirkumiem vai pakalpojumiem Līga maksā ar karti, viņai šāds krāšanas veids ļoti labi der, jo mēneša ietvaros patiesi var nemanāmi uzkrāt zināmu summiņu. Turklāt Līga izvēlējās arī papildus pieslēgt regulāro maksājumu pašas izvēlētas summas apmērā, ko vienkārši un ērti var mainīt, piemēram, palielinoties ienākumiem.

“Iepriekš man nekad nav bijis krājkonta, tāpēc šis ir mans pirmais apzinātais solis krāšanas virzienā. Svarīgs bija arī aspekts, ka savam uzkrājumam varu piekļūt jebkurā brīdī bez maksas kaut caur bankas mobilo lietotni – ļoti ērti,” viņa norāda.

Līga atzīst, ka sākotnēji, pieslēdzot Krājrīku, nodefinējusi mērķi izveidot uzkrājumu vismaz vienas mēnešalgas apmērā, taču tagad jau lūkojas trīs mēnešalgu virzienā. “Piekrītu tam, ka krāšana ir ieradums, kas jāattīsta ilgākā laikā, soli pa solim, tāpēc nesteidzos izvirzīt sev nereālus mērķus. Es noteikti varētu uzkrāt vairāk, taču mani izdevumi kā ģimenes vienīgajam apgādniekam ikdienā ir pietiekami lieli. Tāpēc priecājos, ka, neskatoties uz to, esmu atradusi veidu, kā uzkrāt.”

Kopumā Līga uzskata, ka par finanšu pratību ģimenēs, skolās un sabiedrībā būtu jārunā vairāk, jo ne visiem, startējot pieaugušā dzīvē, ir iedotas zināšanas, kā gudri rīkoties ar naudu. Tas attiecas ne tikai uz to, kā krāšanu padarīt par ieradumu, neskatoties uz to, kādi ir tavi ikmēneša ienākumi, bet arī, kā likt naudai strādāt tad, kad zināms drošības pamats jau ir uzkrāts.

Ienākumi, nauda un tas, kā mēs to tērējam, šķiet, nav tas temats, par kuru ģimenes vai draugu lokā runājam ļoti atklāti vai bieži. Mani vecāki, piemēram, man nekad nav mācījuši, kā rīkoties ar naudu, un savus pirmos soļus apzinātākā tērēšanā un finanšu pratībā esmu spērusi pavisam nesen, un te lieti noder arī diskusijas Facebook grupā Tērējam gudri. "

"Esmu ļoti spontāna, tostarp tēriņos, tāpēc ļoti priecājos, ka tik vienkāršā un ērtā veidā, kas no manis ikdienā neko neprasa, ar Krājrīka palīdzību varu sākt mācīties krāt naudu. Uz uzkrājumā novirzītajām summām skatos kā naudu, kuru es neiztērēju tikai tāpēc, ka manā kontā tās vairs nebija. Ja būtu, iespējams, būtu iztērējusi kaut kam nelietderīgam vai kādām izklaidēm. Krājrīks mani tā maigi disciplinē,” pieredzē dalās Līga.

Aptauja

Kura, tavuprāt, ir tavas finanšu veselības vājākā vieta?