Uzkrājumi palīdz realizēt mērķus
Uzkrājumi

Uzkrājumi palīdz realizēt mērķus

Negaidīti tēriņi, liels pirkums vai sen plānots ceļojums, bet varbūt finansiāli vieglākas vecumdienas – tie ir tikai daži iemesli, kamdēļ teju katrs otrais Latvijas iedzīvotājs sāk veidot uzkrājumus.

Krāj arvien vairāk

Pēdējā ekonomiskā krīze ne vienam vien deva jaunu pieredzi un motivāciju vairāk domāt par savas nopelnītās naudas lietderīgu izmantošanu. Kā liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktais pētījums, kopš 2011. gada visās trijās Baltijas valstīs ir audzis to iedzīvotāju skaits, kas veido naudas uzkrājumus. Visvairāk to dara Igaunijā – lielāki vai mazāki noguldījumi ir 83% iedzīvotāju, tad seko lietuvieši, kam nauda atlikta 66% gadījumu, savukārt Latvijā uzkrājumus sev veido katrs otrais jeb 53% iedzīvotāju. Jāpiebilst, ka Latvijā dzīvo mērķtiecīgākie krājēji. Proti – igauņi drīzāk uzkrājumiem novirza to, kas ir palicis pāri no ikmēneša tēriņiem (45%), savukārt latvieši tam velta noteiktu savu ienākumu daļu (45%).

Tiesa, visās valstīs cilvēki kā vienu no atrunām, kāpēc tomēr uzkrājumus neveido, min pārāk mazos ienākumus. Tajā pašā laikā aptaujātie, analizēdami savus tēriņus, tomēr atzīst, ka vismaz desmito daļu ienākumu būtu iespējams izmantot lietderīgāk. Līdz ar to secināms, ka uzkrājumu veidošanā būtiska ir attieksme un krāšanas paraduma izkopšana.

Sāc ar „spilvenu”

Lai sāktu veidot noguldījumu, pirmkārt, būtu jāsaprot, cik liela daļa jūsu ienākumu ir nepieciešama izdevumiem, no kuriem nav iespējams atteikties, proti – komunālajiem maksājumiem, pārtikai, mācībām, kredīta atmaksai u.tml.

Ja tev vēl nav uzkrājumu, tad pirmais solis finanšu labklājības virzienā ir drošības spilvena izveidošana. Šie līdzekļi kalpos kā rezerve neparedzētiem gadījumiem. Tos iespējams sakrāt ilgākā laika periodā, soli pa solim atliekot šim mērķim noteiktu ienākumu daļu. Šim uzkrājumam būtu jābūt vismaz 3–6 mēnešalgu apjomā. Tas ļaus darba vai ilgstošas darbaspēju zaudēšanas gadījumā saglabāt mieru un ierasto dzīves līmeni.

Nosaki mērķus

Kad izveidots drošības spilvens, skaidri izvirzi turpmākos uzkrājumu veidošanas mērķus – tas vairos tavu motivāciju krāt. Krāt var, piemēram, bērna izglītībai, apkures sezonai vai personīgā auto izmaksām. No šiem mērķiem būs atkarīgs gan noguldījumu termiņš, gan izmantojamie risinājumi. Mērķi var būt īstermiņa (atvaļinājums, lielāks pirkums) vai ilgtermiņa (pirmā iemaksa mājokļa iegādei, uzkrājums vecumdienām).

Uzkrājumus var veidot arī lieliem dzīves notikumiem – kā bērna piedzimšana vai jaunieša mācību uzsākšana augstskolā. Šajā gadījumā nauda var tikt atlicināta kādam nākotnes notikumam, ar kuru saistītās pozitīvās emocijas nenāks par sliktu nostiprināt ar finansiālo atbalstu.

Tāpat noguldījumi var tikt veidoti lielākiem pirkumiem un ceļojumiem. Šajā gadījumā iekrātais ļauj vai nu uzņemties mazākas, vai arī neuzņemties nekādas papildu saistības – piemēram, nopirkt jaunu veļasmašīnu vai izremontēt dzīvokli. Tāpat šāds uzkrājums ļaus ceļojuma laikā vairāk domāt par atpūtu un jaunām emocijām, nesatraucoties par katru iztērēto naudas vienību.

Vēl pastāv iespēja naudu uzkrāt un ieguldīt ar mērķi papildus nopelnīt. Izvēloties dažādus finanšu produktus vai arī veicot ieguldījumus akciju tirgos, var apgūt jaunas prasmes un spējas lietderīgi rīkoties ar saviem līdzekļiem, lai potenciāli nākotnē no tiem gūtu lielāku labumu, piemēram, nodrošinātas vecumdienas.

Sāc jau šodien

Atceries – labākais brīdis sākt veidot uzkrājumu ir jau šodien. Bieži vien cilvēki, kas atliek nelielas summas, ilgākā laikā uzkrāj vairāk nekā tie, kas nogulda lielas summas kampaņveidīgi.

Krāšana ir ieradums, kas jāattīsta ilgākā laikā, soli pa solim. Parasti šķiet, ka tērējam ekonomiski, tomēr nereti, mainot pirmajā brīdī šķietami sīkus ieradumus, var atrast papildu iespējas ietaupīt. Piemēram, dārgas izklaides vietā izvēlieties pastaigas vai galda spēles. Plāno savus izdevumus, bet ietaupītos līdzekļus novirzi uzkrājumu veidošanai.

Sāc uzkrāt Swedbank krājkontā un uzzini vairāk par Uzkrājumu bērna nākotnei!