Regulējums paredz pienākumu noteiktu digitālo platformu pārvaldītājiem apkopot informāciju par platformu lietotājiem, tajā skaitā, gūtajiem ienākumiem, un sniegt šo informāciju nodokļu administrācijām, lai apkarotu ekonomikas digitalizācijas radīto nodokļu nemaksāšanas risku Eiropas Savienības ietvaros.
Izmaiņas skar visus, kuri izīrē viesu mājas vai apartamentus (piemēram, Booking.com, Airbnb), tirgo preces Etsy un Amazon, kā arī pašnodarbinātajiem, kuri sniedz pakalpojumus, izmantojot ārvalstu digitālas platformas.
Kas mainījies nodokļu regulējumā un kā tas ietekmē saimnieciskās darbības veicējus?
Pirms mazliet vairāk kā pusotra gada spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi Nr. 97 “Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot digitālās platformas”. Šie noteikumi arī pie mums, Latvijā, ieviesa Eiropas Padomes DAC7 direktīvu par administratīvo sadarbību nodokļu jomā.
Praktiski tas nozīmē, ka digitālo platformu kā Etsy, Booking.com, Airbnb, Bolt, Wolt u.c. pārvaldītājiem jāapkopo detalizēta informācija par platformu lietotājiem (tirgotājiem, pakalpojumu sniedzējiem) un apkopotā informācija, tajā skaitā, ziņas par ienākumiem, kas gūti šajās platformās, jāsniedz nodokļu administrācijai. Tā kā notiek automātiska informācijas apmaiņa starpvalstu līmenī, arī Latvijas Valsts ieņēmumu dienests (VID) saņem ziņas par Latvijas iedzīvotāju gūtajiem ieņēmumiem, finanšu kontiem un darījumu skaitu šajās platformās. Pirmie ziņojumi par 2023.gadu jau ir sniegti šī gada sākumā.
Direktīvu un atbilstošu normatīvo regulējumu nacionālā līmenī ieviesa tāpēc, lai novērstu nodokļu nemaksāšanu aizvien plašākas digitālo platformu izmantošanas rezultātā. Īsāk sakot – uzņēmēji un privātpersonas, kuras darbojas ar ārvalstu platformu starpniecību, ienākumus noslēpt vairs nevarēs un nodokļi Latvijā būs jāsamaksā.
Uz kurām platformām attiecas izmaiņas nodokļu regulējumā?
Izmaiņas nodokļu regulējumā aptver visas platformas, kurās pārdevēji ar pircējiem satiekas, veic savstarpējus darījumus un par tiem norēķinās. Tās var būt gan mājaslapas, gan mobilās lietotnes, gan jebkādas citas platformas, kurās notiek darījumi, piemēram:
- dzīvojamā vai komerciālā nekustamā īpašuma īre vai noma (Airbnb vai Booking.com),
- personīgie pakalpojumi, kā mājvietas uzkopšana vai automašīnas salona tīrīšana (Upwork, Fiverr, Freelancer),
- preču tirgošana (Amazon, Etsy vai Ebay),
- jebkura transporta veida noma.
Tomēr, ja platforma tiešā veidā nepiedalās pārdevēja finanšu darbībā, bet tikai izvieto reklāmu vai informē par pakalpojumiem, tai ziņas nodokļu administrācijai nav jāsniedz. Tāpēc direktīvā iekļautie izņēmumi ietver platformas, kas atļauj tikai:
- maksājumu apstrādi saistībā ar attiecīgo darbību (piemēram, Paypal),
- lietotājiem publicēt piedāvājumus vai reklamēt attiecīgo darbību (Facebook Marketplace, SS.lv, Andelemandele vai Getapro),
- lietotāju novirzīšanu vai pārsūtīšanu uz citu platformu,
- Direktīva neattiecas arī uz tirgotājiem, kuriem pārdoto preču skaits platformā ir mazāks par 30 gadā, par kopējo summu ne vairāk kā EUR 2000 gadā.
Būtiski, ka regulējums, izpildoties noteiktiem kritērijiem, var skart ne vien ES platformu pārvaldītājus, bet arī pārvaldītājus ārpus ES. Tātad uzņēmēji vai fiziskas personas, kuras tirgojas platformās ārpus ES, nevar paļauties, ka šī informācija nenonāks VID redzeslokā.
Kad jāreģistrējas kā PVN maksātājam un jāmaksā PVN nodoklis?
Vispārīgi kā PVN maksātājam jāreģistrējas tad, ja ar PVN apliekamu darījumu summa sasniedz 50 000 EUR iepriekšējo 12 mēnešu laikā. Ja tiek veikti ar PVN neapliekami darījumi, piemēram, dzīvojamo telpu īre, reģistrācijas pienākums neiestājas, izņemot turpmāk minētos gadījumus.
Kā PVN maksātājiem jāreģistrējas arī tad, ja tiek saņemti pakalpojumi no ārvalstu nodokļa maksātāja (tajā skaitā, ārvalstu digitālās platformas), kas neveic saimniecisko darbību iekšzemē. Piemēram, ja tiek izīrēti apartamenti ar Booking.com palīdzību, tiek saņemts gan reklāmas pakalpojums, gan arī platforma nodrošina maksājuma pieņemšanu no īrnieka.
Tāpat kā PVN maksātājam jāreģistrējas, ja iepirktas preces, t.sk., izejmateriāli, no ārvalstu uzņēmuma, pārsniedzot 10 000 EUR (bez PVN) kalendārā gada ietvaros, vai tiek sniegti noteikta veida pakalpojumi ārvalstu nodokļu maksātājiem.
Kādi nodokļi jāmaksā, izīrējot nekustamo īpašumu?
Juridiskām personām (uzņēmumiem) izīrējot vai iznomājot nekustamo īpašumu, jāmaksā uzņēmumu ienākumu nodoklis (UIN) vispārējā kārtībā.
Saimnieciskās darbības veicējiem, kas ir fiziskas personas, ir 3 izvēles:
- maksāt iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) vispārējā kārtībā;
- mikrouzņēmuma nodokli (MUN) 25% apmērā. Šajā režīmā uz ienākumiem nav attiecināmi saimnieciskās darbības izdevumi, izņemot samaksāto nekustamā īpašuma nodokli. Tomēr šo režīmu nav iespējams izmantot, ja uzņēmumam ir pienākums reģistrēties PVN reģistrā, tāpēc šo nodokļu režīmu nevar izmantot, lietojot Airbnb vai com pakalpojumus;
- izvēlēties atvieglotu nodokļu samaksas kārtību, veicot tā saukto “paziņoto (nereģistrēto) saimniecisko darbību”. Atvieglotā nodokļu samaksas kārtība paredz, ka VID var piereģistrēt savā īpašumā esošā nekustamā īpašuma īres/nomas līgumu, maksājot no visa ienākuma tikai 10% IIN. Arī sadarbības līgums ar Booking.com vai Airbnb platformām tiek uzskatīts par īres/nomas līgumu. Šajā režīmā uz ienākumiem nav attiecināmi saimnieciskās darbības izdevumi, izņemot samaksāto nekustamā īpašuma nodokli. Visa īres/ nomas maksa apliekama ar 10% IIN, nodokli reizi gadā samaksājot pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas. Šo nodokļu režīmu var izmantot arī PVN maksātāji, tātad uzņēmēji vai pašnodarbinātie, kas lieto com un Airbnb platformas.
Kad nekustamā īpašuma izīrētājiem vai iznomātājiem nepieciešams reģistrēties PVN maksātāja reģistrā?
Ja nekustamais īpašums tiek izīrēts vai iznomāts, liekot lietā savus privātos kontaktus, izmantojot vietējo platformu ss.lv vai ārzemju reklāmas platformas Instagram un Facebook Marketplace, tad nepieciešamība reģistrēties kā PVN maksātājam atkarīga no darījumu veida un kopējās darījumu summas 12 mēnešu periodā (jāseko līdzi, vai pārsniedz 50 000 EUR). Savukārt, piemērojamā PVN likme atkarīga no izīrēšanas/iznomāšanas mērķa.
- Dzīvojamo telpu īrei PVN nepiemērojas* (dzīvojamo telpu īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par maksu)
- Telpu nomai PVN standartlikme 21% (telpu noma ir telpas nodošana lietošanā uzņēmējam vai fiziskajai personai – saimnieciskās darbības veicējai)
- Apartamentu vai viesu mājas izīrēšana tūrisma un atpūtas nolūkos 12%
Arī īstermiņa apartamentu vai viesu mājas īre Latvijas pastāvīgajiem iedzīvotājiem var tikt uzskatīta par izīrēšanu tūrisma un atpūtas nolūkos Tūrisma likuma izpratnē, līdz ar to PVN piemērošanas vajadzībām ir būtiski noteikt vai telpu nodošana konkrētajā gadījumā ir uzskatāma par dzīvojamo telpu īri vai izīrēšanu tūrisma un atpūtas nolūkos.
Ja nekustamā īpašuma īpašnieks izīrē, iznomā vai nodarbojas ar viesu izmitināšanu izmantojot ārzemju platformas, kurām viņš maksā komisiju par šo pakalpojumu un kurās tiek veikti arī norēķini, reģistrēšanās PVN maksātāju reģistrā ir obligāta. Turklāt, pirms tiek uzsākta sadarbība ar šo platformu. Tas nozīmēs arī regulāru PVN deklarāciju gatavošanu neatkarīgi no tā - ir vai nav sasniegts 50 000 EUR apgrozījums 12 mēnešu periodā. Šis pienākums attiecas gan uz uzņēmumiem, gan arī uz saimnieciskās darbības veicējiem jeb pašnodarbinātajiem, kuri ir izvēlējušies maksāt IIN un VSOAI vispārējā kārtībā, vai arī veicot paziņoto (nereģistrēto) saimniecisko darbību jeb maksājot 10% iedzīvotāju ienākuma nodokli. Šajos gadījumos ar PVN apliek darījuma summu, no kuras jau atskaitīta Booking.com komisija. Savukārt, Booking.com komisijai ir jārēķina nodoklis reversā. Savukārt, ja tiek veikts ar PVN neapliekams darījums, tad darījuma summa PVN deklarācijā tiek norādīta kā ar PVN neapliekams darījums, bet PVN par Booking.com komisijām ir jāaprēķina un jāsamaksā valsts budžetā.
*PVN reģistrācijas pienākums neiestājas neatkarīgi no darījumu summas, izņemot augstāk aprakstīto gadījumu, kad tiek izmantoti ārvalstu platformu pakalpojumi.
Detalizēti paskaidrojumi un konkrēti piemēri par to, kā aizpildāmas PVN deklarācijas visos iepriekš minētajos gadījumos, norādot deklarācijā arī ārvalstu platformu pakalpojuma izmaksas, ir pieejami VID metodiskajā materiālā “Nodokļi no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas ienākuma”. 
Kādi nodokļi jāmaksā, pārdodot rokdarbus platformā Etsy?
Līdzīgi kā darījumos ar nekustamo īpašumu, nodokļu piemērošana gūtajam ienākumam ir atkarīga no izvēlētā darbības veida – uzņēmumi maksā UIN vispārējā kārtībā, fiziskas personas reģistrē saimniecisko darbību un maksā IIN, VSAOI vispārējā kārtībā, vai arī var izvēlēties MUN (25%).
Vispārīgi preču piegāde un pakalpojumu sniegšana ir ar PVN apliekami darījumi. Tātad, ja darījumu vērtība sasniedz PVN reģistrācijas slieksni, rodas pienākums reģistrēties PVN reģistrā un darījumiem piemērot PVN (standarta likme – 21%).
Tomēr tiem, kas savu produktu vai pakalpojumu pārdošanai izmanto ārvalstu platformas, ja vien tās neveic darbību Latvijā, jāreģistrējas kā PVN maksātājiem pirms šo platformu pakalpojumu saņemšanas. Šajā gadījumā svarīgi atcerēties reģistrēt ārvalstu platformu kā savas saimnieciskās darbības struktūrvienību VID. Piemēram, ja izmanto Etsy, tad obligāti jānorāda saite uz tirgotāja Etsy “veikalu”.
Tas nozīmē, ka rokdarbniekam no Latvijas, kurš tirgojas Etsy platformā un maksā Etsy pakalpojuma maksu, arī jāreģistrējas PVN reģistrā, turpmāk pārdotajām precēm pievienojot Latvijas standarta PVN likmi. Tas darāms pat tad, ja darījumu summa 12 mēnešu periodā pat nepietuvojas 50 000 EUR slieksnim.
Ja preces caur Etsy iegādājas ārvalstnieki, jākontrolē arī darījumu apjoms. Pārsniedzot 10 000 EUR, jāizvēlas vienu no divām iespējām, lai veiktu PVN samaksas pienākumu attiecīgajās valstīs - jāreģistrējas “One Stop Shop” jeb OSS režīmā vai katrā valstī, kur ir klienti. OSS režīms vienkāršo reģistrāciju un PVN samaksu, ja darījumi tiek veikti vairākās ES valstīs. Reģistrācija veicama EDS un turpmāk jāiesniedz OSS deklarācija, kur uzrādīti darījumi un piemērotas attiecīgo valstu PVN likmes, kas var atšķirties no Latvijas. Arī par OSS režīmu VID ir sagatavojis virkni skaidrojošo materiālu, kas ir pieejami VID mājas lapā.
Kādi nodokļi jāmaksā, saimniecisko darbību veicot Latvijā reģistrētās platformās?
Kā minēts augstāk, nodokļu samaksas kārtība par gūto ienākumu atšķiras atkarībā no tā, kādā formā tiek veikta saimnieciskā darbība.
Arī attiecībā uz PVN reģistrācijas pienākumu un PVN piemērošanas pienākumu piemērojami tie paši nosacījumi – jāvērtē darījumu apjoms un vai tas sasniedz obligātās reģistrācijas slieksni.
Ja darbībā izmanto Latvijā reģistrētās digitālās platformas, piemēram, Andelemandele, SS.lv, Getapro, Bolt vai Wolt, visbiežāk PVN reģistrācijas pienākums iestājas tikai tad, ja ar PVN apliekamu darījumu vērtība 12 mēnešu periodā sasniedz 50 000 EUR. Arī Facebook Marketplace izmantošana nerada reģistrācijas pienākumu, ja par tās izmantošanu netiek maksāta komisija.
Jāatceras gan, ka izmantojot digitālās platformas savā darbībā, šīs platformas ir jāreģistrē kā sava struktūrvienība VID.
Nodokļu nemaksāšanas sekas
Lai pareizi nomaksātu nodokļus un nepaliktu valstij parādā, ir vērts sekot līdzi izmaiņām normatīvajos aktos, noalgot grāmatvedi vai ar saviem jautājumiem vērsties pie VID konsultantiem. Tāpat ir būtiski izpētīt ar savu saimnieciskās darbības veikšanas veidu saistīto informāciju VID mājaslapā, lai vēlāk nerastos nepatīkami pārsteigumi.
Nepietiekama iedziļināšanās šajos procesos daļai uzņēmēju jau radījusi nepatīkamas sekas – pienākumus aprēķināt un samaksāt valsts budžetā PVN par vēsturiskiem darījumiem. Turklāt, visticamāk šo PVN palūgt saviem klientiem vairs nav iespējams, tātad tas faktiski jāsamaksā no savas kabatas.
Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas var radīt arī šādas sekas:
- Nokavējuma un soda naudas piemērošana, kuru apjoms atkarīgas no kavēšanas sistemātiskuma, nesamaksātā nodokļa apmēra un citiem aspektiem.
- Administratīvā soda piemērošanapar nodokļu samaksas pienākuma neievērošanu.
- Kriminālatbildībapar atkārtotu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai apliekamo ienākumu slēpšanu gada laikā, ja tas nodara zaudējumus valstij vai pašvaldībai lielā apmērā un ja nenomaksāto nodokļu summa pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas.
- Apturēta saimnieciskā darbībaun izslēgšana no PVN reģistra, ko var veikt VID.
Rakstā apkopota pamatinformācija par DAC7 ieviestajām izmaiņām un apskatīti noteikti digitālo platformu lietotāju profili. Tomēr vēlamies atgādināt, ka katrā atsevišķā situācijā var būt dažādas nianses, kas jāizpēta un jāņem vērā. Tāpēc vēlams rūpīgi izpētīt savu individuālo situāciju un ar to saistītos noteikumus, kā arī nepieciešamības gadījumā konsultēties pie nodokļu speciālistiem.
