Regulējums paredz pienākumu noteiktu digitālo platformu pārvaldītājiem apkopot informāciju par platformu lietotājiem, tajā skaitā, gūtajiem ienākumiem, un sniegt šo informāciju nodokļu administrācijām, lai apkarotu ekonomikas digitalizācijas radīto nodokļu nemaksāšanas risku Eiropas Savienības ietvaros.
Izmaiņas skar visus, kuri izīrē viesu mājas vai apartamentus (piemēram, Booking.com, Airbnb), tirgo preces Etsy un Amazon, kā arī pašnodarbinātajiem, kuri sniedz pakalpojumus, izmantojot ārvalstu digitālas platformas.
Kas mainījies nodokļu regulējumā un kā tas ietekmē saimnieciskās darbības veicējus?
Pirms mazliet vairāk kā pusotra gada spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi Nr. 97 “Noteikumi par automātisko informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot digitālās platformas”. Šie noteikumi arī pie mums, Latvijā, ieviesa Eiropas Padomes DAC7 direktīvu par administratīvo sadarbību nodokļu jomā.
Praktiski tas nozīmē, ka digitālo platformu kā Etsy, Booking.com, Airbnb, Bolt, Wolt u.c. pārvaldītājiem jāveic detalizētas informācijas par platformu lietotājiem (tirgotājiem, pakalpojumu sniedzējiem) apkopošana un apkopotā informācija, tajā skaitā, ziņas par ienākumiem, kas gūti šajās platformās, jāsniedz nodokļu administrācijai. Tā kā notiek automātiska informācijas apmaiņa starpvalstu līmenī, arī Latvijas Valsts ieņēmumu dienests (VID) saņem ziņas par Latvijas iedzīvotāju gūtajiem ieņēmumiem, finanšu kontiem un darījumu skaitu šajās platformās. Pirmie ziņojumi par 2023.gadu jau ir sniegti šī gada sākumā.
Direktīvu un atbilstošu normatīvo regulējumu nacionālā līmenī ieviesa tāpēc, lai novērstu nodokļu nemaksāšanu aizvien plašākas digitālo platformu izmantošanas rezultātā. Īsāk sakot – uzņēmēji un privātpersonas, kuras darbojas ar ārvalstu platformu starpniecību, ienākumus noslēpt vairs nevarēs un nodokļi Latvijā būs jāsamaksā.
Uz kurām platformām attiecas izmaiņas nodokļu regulējumā?
Izmaiņas nodokļu regulējumā aptver visas platformas, kurās pārdevēji ar pircējiem satiekas, veic savstarpējus darījumus un par tiem norēķinās. Tās var būt gan mājaslapas, gan mobilās lietotnes, gan jebkāda cita programmatūra, kurā notiek darījumi, piemēram:
- dzīvojamā vai komerciālā nekustamā īpašuma īre vai noma (Airbnb vai Booking.com),
- personīgie pakalpojumi, kā mājvietas uzkopšana vai automašīnas salona tīrīšana,
- preču tirgošana (Amazon, Etsy vai Ebay),
- jebkura transporta veida noma.
Tomēr, ja platforma tiešā veidā nepiedalās pārdevēja finanšu darbībā, bet tikai izvieto reklāmu vai informē par pakalpojumiem, tai ziņas nodokļu administrācijai nav jāsniedz. Tāpēc direktīvā iekļautie izņēmumi ietver programmatūru, kas tikai atļauj:
- maksājumu apstrādi saistībā ar attiecīgo darbību (piemēram, Paypal),
- lietotājiem publicēt piedāvājumus vai reklamēt attiecīgo darbību (Facebook Marketplace, SS.lv, Andelemandele vai Getapro),
- lietotāju novirzīšanu vai pārsūtīšanu uz platformu.
Būtiski, ka regulējums, izpildoties noteiktiem kritērijiem, var skart ne vien ES programmu pārvaldītājus, bet arī pārvaldītājus ārpus ES. Tātad uzņēmēji vai fiziskas personas, kuras tirgojas platformās ārpus ES, nevar paļauties, ka šī informācija nenonāks VID redzeslokā.
Kad jāreģistrējas kā PVN maksātājam un jāmaksā PVN nodoklis?
Vispārīgi kā PVN maksātājam jāreģistrējas tad, ja ar PVN apliekamu darījumu summa sasniedz 50 000 EUR iepriekšējo 12 mēnešu laikā. Tie var būt preču vai pakalpojumu piegādes darījumi vai telpu noma, ja telpas tiek izmantotas saimnieciskajā darbībā.
Kā PVN maksātājiem jāreģistrējas arī tad, ja tiek saņemti pakalpojumi no ārvalstu nodokļa maksātāja (tajā skaitā, ārvalstu digitālās platformas), kas neveic saimniecisko darbību iekšzemē. Tāpat kā PVN jāreģistrēties, ja iepirktas preces no ārvalstu uzņēmuma, pārsniedzot 10 000 EUR (bez PVN) kalendārā gada ietvaros, vai tiek sniegti noteikta veida pakalpojumi ārvalstu nodokļu maksātājiem.
Kādi nodokļi jāmaksā, izīrējot nekustamo īpašumu?
Izīrējot vai iznomājot nekustamo īpašumu, komersantiem jāmaksā uzņēmumu ienākumu nodoklis (UIN) vispārējā kārtībā. Savukārt saimnieciskās darbības veicējiem, kas ir fiziskas personas, ir izvēle maksāt iedzīvotāju ienākumu nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) vispārējā kārtībā, mikrouzņēmuma nodokli (MUN) 25% apmērā, vai arī izvēlēties atvieglotu nodokļu samaksas kārtību, veicot tā saukto “paziņoto (nereģistrēto) saimniecisko darbību”.
Atvieglotā nodokļu samaksas kārtība paredz, ka VID var piereģistrēt nekustamo īpašumu un īres/ nomas līgumu, maksājot no visa ienākuma tikai 10% IIN. Šajā režīmā uz ienākumiem nav attiecināmi nekādi saimnieciskās darbības izdevumi, izņemot samaksāto nekustamā īpašuma nodokli. Visa īres/ nomas maksa apliekama ar 10% IIN, nodokli reizi gadā samaksājot pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas.
Ja nekustamo īpašumu izīrē vai iznomā ar ārvalstu platformu starpniecību, var nākties reģistrēties kā PVN maksātājam.
PVN piemērošanas kontekstā ir nepieciešams izšķirt trīs atšķirīgus gadījumus:
- Dzīvojamo telpu īre nav ar PVN apliekami darījumi un darījumu summas, kas sasniedz minēto reģistrācijas slieksni, vispārīgi nerādītu pienākumu reģistrēties PVN reģistrā.
- Telpu noma (telpas tiek izmantotas saimnieciskajā darbībā) ir ar PVN apliekami darījumi. Piemērojama PVN standartlikme 21%. Vispārējā kārtībā ir jāvērtē darījumu vērtība 12 mēnešu periodā un jāreģistrējas PVN maksātāju reģistrā, ja tiek sasniegts iepriekš minētais reģistrācijas slieksnis.
- Ja nekustamo īpašumu izīrē uz īsu laiku ārvalstniekiem atpūtas vai tūrisma nolūkos, tā uzskatāma par viesu izmitināšanu. Atšķirībā no dzīvojamo telpu īres, viesu izmitināšanas pakalpojums ir ar PVN apliekams darījums, kam piemēro samazinātu 12% PVN likmi. Arī šajā gadījumā vispārīgi būtu jāvērtē darījumu apjoms 12 mēnešu periodā un reģistrācijas pienākums iestājas tad, ja tiek sasniegts obligātās reģistrācijas slieksnis.
Taču, neatkarīgi no tā, vai nekustamā īpašuma īpašnieks izīrē, iznomā vai nodarbojas ar viesu izmitināšanu, izmantojot ārvalstu platformas, kuras Latvijā neveic saimniecisko darbību, un platformas par saviem pakalpojumiem izraksta rēķinu, tad pirms šo pakalpojumu iegādes, Latvijā dzīvojošam nekustamā īpašuma īpašniekam ir jāreģistrējas PVN reģistrā. Kad reģistrēts PVN maksātāja statuss, jābūt gatavam PVN deklarāciju sagatavošanai, uzrādot tajās saņemtos pakalpojumus un aprēķināto PVN.
Tātad arī tad, ja nekustamā īpašuma īpašnieks sev piederošo īpašumu izīrē ar Booking vai Airbnb starpniecību un šie darījumi nav ar PVN apliekami, tāpat ārvalstu platformu izmantošana rada pienākumu reģistrēties kā PVN maksātājam, norādot deklarācijā saņemto pakalpojumu vērtību un aprēķināto PVN. Turklāt šis pienākums attiecas arī uz tām fiziskajām personām, kuras ir izvēlējušās maksāt IIN, veicot paziņoto (nereģistrēto) saimniecisko darbību.
Detalizēti paskaidrojumi un konkrēti piemēri par to, kā aizpildāmas PVN deklarācijas visos iepriekš minētajos gadījumos, norādot deklarācijā arī ārvalstu platformu pakalpojuma izmaksas, ir pieejami VID metodiskajā materiālā “Nodokļi no dzīvokļa izīrēšanas vai iznomāšanas ienākuma”.
Kādi nodokļi jāmaksā, pārdodot rokdarbus platformā Etsy?
Līdzīgi kā darījumos ar nekustamo īpašumu, nodokļu piemērošana gūtajam ienākumam ir atkarīga no izvēlētā darbības veida – uzņēmumi maksā UIN vispārējā kārtībā, fiziskas personas reģistrē saimniecisko darbību un maksā IIN, VSAOI vispārējā kārtībā, vai arī var izvēlēties MUN (25%).
Vispārīgi preču piegāde un pakalpojumu sniegšana ir ar PVN apliekami darījumi. Tātad, ja darījumu vērtība sasniedz PVN reģistrācijas slieksni, rodas pienākums reģistrēties PVN reģistrā un darījumiem piemērot PVN (standarta likme – 21%).
Tomēr tiem, kas savu produktu vai pakalpojumu pārdošanai izmanto ārvalstu platformas, ja vien tās neveic darbību Latvijā, jāreģistrējas kā PVN maksātājiem pirms šo platformu pakalpojumu saņemšanas. Šajā gadījumā svarīgi atcerēties reģistrēt ārvalstu platformu kā savas saimnieciskās darbības struktūrvienību VID. Piemēram, ja izmanto Etsy, tad obligāti jānorāda saite uz tirgotāja Etsy “veikalu”.
Tas nozīmē, ka rokdarbniekam no Latvijas, kurš tirgojas Etsy platformā un maksā Etsy pakalpojuma maksu, arī jāreģistrējas PVN reģistrā, turpmāk pārdotajām precēm pievienojot Latvijas standarta PVN likmi. Tas darāms pat tad, ja darījumu summa 12 mēnešu periodā pat nepietuvojas 50 000 EUR slieksnim.
Ja preces caur Etsy iegādājas ārvalstnieki, jākontrolē arī darījumu apjoms. Pārsniedzot 10 000 EUR, jāizvēlas vienu no divām iespējām, lai veiktu PVN samaksas pienākumu attiecīgajās valstīs - jāreģistrējas “One Stop Shop” jeb OSS režīmā vai katrā valstī, kur ir klienti. OSS režīms vienkāršo reģistrāciju un PVN samaksu, ja darījumi tiek veikti vairākās ES valstīs. Reģistrācija veicama EDS un turpmāk jāiesniedz OSS deklarācija, kur uzrādīti darījumi un piemērotas attiecīgo valstu PVN likmes, kas var atšķirties no Latvijas. Arī par OSS režīmu VID ir sagatavojis virkni skaidrojošo materiālu, kas ir pieejami VID mājas lapā.
Kādi nodokļi jāmaksā, saimniecisko darbību veicot Latvijā reģistrētās platformās?
Kā minēts augstāk, nodokļu samaksas kārtība par gūto ienākumu atšķiras atkarībā no tā, kādā formā tiek veikta saimnieciskā darbība.
Arī attiecībā uz PVN reģistrācijas pienākumu un PVN piemērošanas pienākumu piemērojami tie paši nosacījumi – jāvērtē darījumu apjoms un vai tas sasniedz obligātās reģistrācijas slieksni.
Ja darbībā izmanto Latvijā reģistrētās digitālās platformas, piemēram, Andelemandele, SS.lv, Getapro, Bolt vai Wolt, visbiežāk PVN reģistrācijas pienākums iestājas tikai tad, ja ar PVN apliekamu darījumu vērtība 12 mēnešu periodā sasniedz 50 000 EUR. Arī Facebook Marketplace izmantošana nerada reģistrācijas pienākumu, ja par tās izmantošanu netiek maksāta atlīdzība.
Jāatceras gan, ka izmantojot digitālās platformas savā darbībā, šīs platformas ir jāreģistrē kā sava struktūrvienība VID.
Nodokļu nemaksāšanas sekas
Lai pareizi nomaksātu nodokļus un nepaliktu valstij parādā, ir vērts sekot līdzi izmaiņām normatīvajos aktos, noalgot grāmatvedi vai ar saviem jautājumiem vērsties pie VID konsultantiem. Tāpat ir būtiski izpētīt ar savu saimnieciskās darbības veikšanas veidu saistīto informāciju VID mājaslapā, lai vēlāk nerastos nepatīkami pārsteigumi.
Nepietiekama iedziļināšanās šajos procesos daļai uzņēmēju jau radījusi nepatīkamas sekas – pienākumus aprēķināt un samaksāt valsts budžetā PVN par vēsturiskiem darījumiem. Turklāt, visticamāk šo PVN palūgt saviem klientiem vairs nav iespējams, tātad tas faktiski jāsamaksā no savas kabatas.
Izvairīšanās no nodokļu maksāšanas var radīt arī šādas sekas:
- Nokavējuma un soda naudas piemērošana, kuru apjoms atkarīgas no kavēšanas sistemātiskuma, nesamaksātā nodokļa apmēra un citiem aspektiem.
- Administratīvā soda piemērošana par nodokļu samaksas pienākuma neievērošanu.
- Kriminālatbildība par atkārtotu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas vai apliekamo ienākumu slēpšanu gada laikā, ja tas nodara zaudējumus valstij vai pašvaldībai lielā apmērā un ja nenomaksāto nodokļu summa pārsniedz 50 minimālās mēnešalgas.
- Apturēta saimnieciskā darbība un izslēgšana no PVN reģistra, ko var veikt VID.
Rakstā apkopota pamatinformācija par DAC7 ieviestajām izmaiņām un apskatīti noteikti digitālo platformu lietotāju profili. Tomēr vēlamies atgādināt, ka katrā atsevišķā situācijā var būt dažādas nianses, kas jāizpēta un jāņem vērā. Tāpēc vēlams rūpīgi izpētīt savu individuālo situāciju un ar to saistītos noteikumus, kā arī nepieciešamības gadījumā konsultēties pie nodokļu speciālistiem.
