Ilgtspējīga vērtības ķēde var būt stratēģiska priekšrocība, kas sekmē uzņēmumu ilgtermiņa izaugsmi. Uzņēmuma lielākā ietekme un tās radītie būtiskākie riski un iespējas bieži rodas tieši tā vērtības ķēdē. Tā kā tās efektīvai un atbildīgai pārvaldībai ir būtiska loma attiecībā uz cilvēkiem un vidi, jaunā Korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanas direktīva (Corporate Sustainability Reporting Directive – CSRD) nosaka uzņēmumiem apzināt un atklāt ar to saistītās ietekmes, riskus un arī iespējas.
Lai stiprinātu uzņēmumu izpratni par vērtības ķēdes pārvaldību, 2024. gada rudenī pēc Swedbank aicinājuma Biznesa ilgtspējas padomes biedri un viesi tikās trīs darbnīcās. Uzklausot ekspertu ieteikumus, uzņēmumu pieredzes stāstus, viedokļus un bažas par ilgtspējas principu iedzīvināšanu vērtības ķēdēs, ir tapis ceļvedis. Tā mērķis ir piedāvāt praktiskus risinājumus pārdomātai, efektīvai un ilgtspējas principiem atbilstošai vērtības ķēdes pārvaldībai un informācijas atklāšanai, kas ļautu uzlabot uzņēmuma konkurētspēju un reputāciju, mazinātu ārējo triecienu spēku, veicinātu labāku ikdienas sadarbību ar piegādātājiem un partneriem, palīdzētu piesaistīt investīcijas un kopumā sekmētu uzņēmuma ilgtermiņa izaugsmi.
Vērtības ķēde ietver darbības, resursus un attiecības, ko uzņēmums izmanto un uz ko tas paļaujas, radot savus produktus vai pakalpojumus no to koncepcijas izstrādes brīža līdz piegādei, patēriņam un ekspluatācijas laika beigām.
2024. gadā stājās spēkā Direktīva par uzņēmumu pienācīgu rūpību attiecībā uz ilgtspēju jeb Rūpības pienākuma direktīva (Corporate Sustainability Due Diligence Directive, CSDDD), kas paredz obligātu prasību lielākajiem uzņēmumiem īstenot rūpības pienākumu attiecībā uz cilvēktiesībām un vidi. Tas nozīmē, ka turpmāk uzņēmumiem būs jāidentificē, jānovērš un jāmazina savas rīcības iespējamās negatīvās sekas, lai to darbības rezultātā neciestu nedz cilvēki, nedz vide.
Avots: OECD
Ceļvedis tapis Biznesa ilgtspējas padomes ietvaros, kur šobrīd apvienojušies 15 Latvijas uzņēmumi - Swedbank, Latvijas Finieris, Latvijas dzelzceļš, LMT, ARS, Madara Cosmetics, Valmiermuižas Alus, Dobeles dzirnavnieks, Latvijas graudaudzētāju kooperatīvs VAKS, Laflora, AJ Power, Augstsprieguma tīkls, SCHWENK Latvija, Neste Latvija un RIX Riga Airport. Ceļveža tapšanā papildus piedalījušies pieaicinātie eksperti un uzņēmumi - Dace Helmane un Sustinere Latvija, Alise Artamonova un COBALT, Toms Auškāps un Balticovo, Antra Birzule un Lidl Latvija, Jānis Rozītis un Pasaules dabas fonds Latvijā, Maija Orbidāne un PwC Latvija, Sarmīte Ozola un VAS Valsts nekustamie īpašumi, Ieva Kustova, Māris Vainovskis, Konstantīns Beņkovskis, Ingvilda Zālīte, Anda Asare, kā arī citi.
