Pēdējos gados pusaudžu emocionālā labklājība kļuvusi par vienu no biežāk apspriestajām tēmām skolu vidē. Sarunās arvien biežāk izskan vārdi “trauksme”, “vientulība”, “zems pašvērtējums”, taču daudz retāk – praktiski risinājumi, kā šos riskus mazināt ikdienas skolas dzīvē. Viena no pieejām, kas Latvijā darbojas jau vairāk nekā desmit gadus, ir jauniešu motivācijas programma MOT. Tās centrā ir vērtības – drosme, cieņa un piederība, – ko skolas dzīvē ir svarīgi regulāri atgādināt.
Swedbank Uzņēmumu apkalpošanas daļas klientu attiecību vadītāja un MOT Latvija trenere Eva Jeršova uzsver, ka darbs ar jauniešiem viņas skatījumā nozīmē ko vairāk par zināšanu nodošanu.
“Es ļoti labi atceros savus skolas gadus. Tajā laikā nebija daudz iespēju ar pieaugušajiem mierīgi izrunāt sarežģītas, jūtīgas tēmas,” saka Eva. “MOT izvēlējos tāpēc, ka gribēju jauniešiem piedāvāt to, kā manai paaudzei bieži vien pietrūka – drošu un pieņemošu sarunu telpu.”
Eva jau trešo gadu kā MOT trenere vada nodarbības Daugavpils Saskaņas pamatskolā. Viņas ieguldījumu MOT programmas īstenošanā novērtējusi arī Daugavpils pilsēta, piešķirot Evai goda rakstu par ieguldījumu MOT programmas īstenošanā, kas sniedz būtisku atbalstu Daugavpils izglītības sistēmai.
Tehnikas vietā attieksme
Jau apmācību laikā Evai kļuva skaidrs, ka MOT būtība nav tehniku kopums, bet attieksme, ar kādu pieaugušais ir klātesošs. Viņu īpaši uzrunāja doma, ka trenera uzdevums nav vienkārši nostāties klases priekšā un runāt, bet veidot vidi, kurā jaunietis jūtas cienīts un brīvs savā izteiksmē.
“Apmācības man deva pārliecību – svarīgākais nav runāt pašai, bet ieklausīties. Tikai tur, kur ir drošības sajūta, jaunietis vispār ir gatavs runāt,” viņa atzīmē.
Šo attieksmi Eva konsekventi pārnes arī uz darbu skolā. Uzticēšanos viņa neuztver kā pašsaprotamu – sākumā klasē bieži valda piesardzīgs klusums, un neviens nesteidzas dalīties ar personisko pieredzi.
“Es sev bieži atgādinu, ka neviens jaunietis nav ‘parādā’ kādam atvērties. Uzticība neveidojas uzreiz, tai jāļauj izaugt,” saka trenere.
Sarunas, kas maina klases dinamiku
Kad pamazām izveidojusies droša gaisotne, saruna kļūst par galveno Evas darba instrumentu. Viņas vadītajās MOT nodarbībās priekšplānā ir klase, nevis trenere – visvairāk atmiņā paliek brīži, kad vārds tiek dots katram un skolēni ir gatavi dalīties ar ko personisku. “Visvērtīgākās ir tās stundas, kurās runā viņi paši, nevis es,” saka Eva.
Īpašu vietu ieņem darbs mazākās grupās un domu apmaiņas uzdevumi, kuros skolēni komentē, uzdod jautājumus un patiešām klausās viens otrā. Šajos brīžos nav runa par vienu “pareizo” atbildi, bet par pieredzi, ka teiktais tiek sadzirdēts un ņemts vērā. “Jaunieši ļoti ātri pamana, vai viņu viedoklis tiek respektēts. Kad viņi redz, ka netiks izsmieti vai kritizēti, saruna kļūst daudz atvērtāka,” skaidro trenere.
Sarunas MOT nodarbībās papildina praktiskie vingrinājumi – lomu un situāciju izspēles, kurās jaunieši mēģina ieņemt cita cilvēka skatpunktu. Tie palīdz ieraudzīt, ka aiz vārda “klasesbiedrs” stāv konkrēts cilvēks ar savu pieredzi un grūtībām. “Kad jaunieši patiesi mēģina saprast, kā jūtas otrs, mainās arī tas, kā viņi skatās cits uz citu,” uzsver Eva. Viņasprāt, tieši šādi uzdevumi visjūtamāk ietekmē klases atmosfēru un savstarpējās attiecības.
Divvirzienu process
Eva ir pārliecināta, ka darbs ar jauniešiem nekad nav vienvirziena process. MOT nodarbības mainījušas arī viņu pašu:
“Es mācos pieņemt dažādību un kļūt vērīgāka pret to, ko cilvēks nepasaka skaļi. To izjūtu katru reizi, ieejot klasē.”
MOT trenera ikdienā vajadzīga pacietība, spēja nolasīt klases noskaņu un pamanīt nianses. Tajā pašā laikā šis darbs sniedz lielu gandarījumu, jo brīži, kad jaunietis sper mazu, bet pamanāmu soli tuvāk uzticēšanās sajūtai vai pārliecībai par sevi, tas atstāj paliekošu iespaidu.
Tieši šādu pieredžu dēļ Eva MOT redz ne tikai kā personīgu attīstības ceļu, bet arī kā nozīmīgu atbalstu skolām, kur jauniešiem ik dienu jātiek galā gan ar mācību slodzi, gan sarežģītām savstarpējām attiecībām. Programma rada vietu sarunām, kurām mācību ritmā bieži vien vienkārši nepietiek laika, lai gan to ietekme uz klases gaisotni ir ļoti jūtama.
“MOT nedod gatavas atbildes, bet palīdz jaunietim nonākt līdz savējām. Manuprāt, tas bieži vien ir vērtīgāk par jebkuru teorētisku padomu,” rezumē Eva Jeršova.
Kopumā MOT treneru kopienā aktīvi darbojas 33 Swedbank darbinieki, kuri ik mēnesi dodas uz skolām, lai vadītu MOT nodarbības, iedvesmotu jauniešus un uzklausītu viņu pieredzi par skolā piedzīvoto. Swedbank ir viens no MOT Latvija programmas lielākajiem atbalstītājiem, ik gadu palīdzot īstenot to vairāk nekā 70 skolās un sasniedzot vairāk nekā 12 000 jauniešu visā Latvijā. Šī sadarbība palīdz stiprināt pusaudžu drosmi dzīvot, drosmi rūpēties un drosmi pateikt “nē”, tādējādi veidojot drošāku un atbalstošāku sabiedrību.
