Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste
Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka preču eksporta vērtība šī gada pirmajā ceturksnī saruka par 1,7%, salīdzinot ar to pašu periodu pirms gada. Ja pirmajos divos gada mēnešos vērojām kritumu, tad martā eksports palielinājās par 6,0% gada laikā.
Nozīmīgākais kritums pirmajā ceturksnī tika reģistrēts graudaugu (par 78 milj. EUR jeb 44%) un koka un tā izstrādājumu (par 51 milj. EUR jeb 6%) eksporta apgrozījumā. Par 10-20 miljoniem eiro samazinājās arī minerālā kurināmā, tekstilizstrādājumu, augu eļļu pārstrādes produktu, jauktu ķīmisko produktu, zivju un eļļas augu (linsēklu) eksports. Savukārt ar lielāko pieaugumu izcēlās pārtikas rūpniecības ražojumu, neskaitot dzērienus un tabakas izstrādājumus (par 28 miljoniem eiro jeb 10%), mašīnu, mehānismu un elektrisko iekārtu (par 23 milj. EUR jeb 3%), dzērienu (22 milj. EUR jeb 14%), transporta līdzekļu (22 milj. EUR jeb 8%) un farmaceitisko produktu (18 milj. EUR jeb 11%) eksports.
Pirmajā ceturksnī eksporta vērtība visbūtiskāk pieauga uz tādām valstīm kā Lietuva (+84 milj. EUR), Singapūra (+49 milj. EUR) un Polija (+39 milj. EUR). Singapūra nav starp Latvijas vadošajiem tirdzniecības partneriem, un netipiski lielo eksporta kāpumu skaidro naftas eļļu eksports – visticamāk, tas bijis īslaicīgs reeksporta galamērķis. Savukārt martā trešais lielākais eksporta pieaugums bija vērojams uz Krieviju (+26 milj. EUR), kas veidoja ceturto daļu no Latvijas kopējā preču eksporta vērtības kāpuma šajā mēnesī. To visvairāk sekmēja dzērienu, arī tekstilizstrādājumu un farmaceitisko produktu eksporta kāpums. ASV importa tarifu ietekmē eksports uz ASV gada pirmajos trīs mēnešos samazinājās par 52%.
Apstrādes rūpniecības izlaide pirmajā ceturksnī saskaņā ar CSP datiem palielinājās par 1% (salīdzināmās cenās, sezonāli un kalendāri izlīdzināti dati), uzrādot lēnāko kāpumu kopš 2024.gada. Arī šeit marts (+4% g/g) izskatījās labāk nekā gada pirmie divi mēneši – tas galvenokārt pateicoties būtiskam pieaugumam gatavo metālizstrādājumu ražošanā. Apgrozījuma rādītāji bija par kripatiņu pozitīvāki un uzrādīja 1,9% pieaugumu pirmajā ceturksnī – tie iekļauj arī nelielu cenu kāpumu. Apgrozījums vietējā tirgū (+2,2%) palielinājās nedaudz straujāk nekā ārējos tirgos (+1,8%).
Dati par Eirozonas un arī Latvijas apstrādes rūpniecības uzņēmumu noskaņojumu šogad kopumā bijuši visai pozitīvi. Eurostat publicētie dati par pasūtījumiem apstrādes rūpniecībā Latvijā uzrādīja būtisku uzlabojumu aprīlī. Eksporta pasūtījumos valda pat lielāks optimisms – te redzējām lielu lēcienu uz augšu februārī, un līmenis ir vēl mazliet pakāpies aprīlī. Šobrīd eksporta pasūtījumu vērtējums tuvākajiem mēnešiem ir augstākais kopš 2022. gada augusta. Situācija pa nozarēm gan būtiski atšķiras. Farmācijā un mehānismu ražošanā redzam būtisku kritumu pasūtījumu gaidās aprīlī. Savukārt lielāko pieaugumu eksporta pasūtījumos sagaida gatavo metālizstrādājumu ražotāji, datoru, elektronikas un optikas ražotāji, tikmēr pārtikas ražotāju pasūtījumos augoša tendence turpinās jau kopš pērnā gada rudens.
Eksporta pasūtījumu vērtējums praksē raksturo situāciju tuvākajiem mēnešiem, tai pat laikā pasaules tirdzniecības attīstība šogad kopumā tiek prognozēta samērā gausa. Augstā nenoteiktība un enerģijas cenu šoks cels inflāciju un bremzēs ekonomikas izaugsmi un pieprasījumu ne tikai Latvijā, bet arī mūsu tirdzniecības partnervalstīs. Līdz ar to ārējā pieprasījuma vilkme diez vai būs ļoti spēcīga. Tāpēc aptaujās novēroto optimismu pagaidām uzlūkojam ar lielu piesardzību un kopumā sagaidām, ka eksports šogad – līdzīgi kā iepriekšējos pāris gadus – turpinās stagnēt.
