Covid-19 vīruss ir ietekmējis praktiski visus, krasi mainot mūsu ikdienu. Robežu aizvēršana ceļošanai, skolu slēgšana, strikti pulcēšanās ierobežojumi un citi mēri palīdz palēnināt vīrusa izplatību. Tomēr tiem ir arī nepatīkamas blakusparādības, proti, tie ierobežo ne tikai vīrusa izplatību, bet arī dažādu biznesu darbību, kā arī piespiež iedzīvotājus mainīt ieradumus. Swedbank datus par to, kā mainījušies tērēšanas paradumi, analizē Swedbank vecākā ekonomiste Agnese Buceniece.
Pirkumi rezervēm un rīcība pēc tam
Par iedzīvotāju un uzņēmumu tēriņu izmaiņām var spriest pēc dažādiem datiem, bet šoreiz tika skatīti Swedbank izsniegto debet- un kredītkaršu apgrozījuma datiem, kas izpētes nolūkos apkopoti anonimizētā veidā. Jau neilgi pirms ārkārtējās situācijas izsludināšanas un uzreiz pēc tās vārēja vērot nedaudz straujāku pieaugumu pirkumos ar kartēm. Augot satraukumam par vīrusa izplatību, daļa sabiedrības steidza iepirkt pārtiku un citas preces, tādējādi veidojot uzkrājumus. Turpmākajās nedēļās panikas iepirkšanās mazinājās, un iedzīvotāji un uzņēmumi kļuva piesardzīgāki, pielāgojot savus tēriņus jaunajiem apstākļiem. Savukārt pēc tam kritums ir nostabilizējies, proti, tas vairs būtiski nepasliktinās. Tāpēc salīdzināšanas nolūkos tika apskatīts laika posms no 23. marta līdz 19. aprīlim pagājušajā gadā un šogad, kur redzams, ka šajā laikā pirkumi ar kartēm ir vidēji sarukuši par nepilniem 15%, salīdzinot ar to pašu periodu gadu iepriekš.
Krīzes apstākļos aktivitāte bankomātos ir kritusi vēl vairāk. Tam par iemeslu varētu būt dažādi faktori. Izskatās, ka sabiedrība biežāk izvēlas un pieprasa iespēju norēķināties ar karti vai attālināti.
Turklāt strauji augusi ir interneta pirkumu popularitāte. Preces un pakalpojumi, kuru iegādei iepriekš tika izmantota skaidra nauda, ir kļuvuši mazāk populāri kopējā pirkumu grozā.
Google sabiedrības mobilitātes pētījums rāda, ka iedzīvotāji biežāk uzturas mājās. Cilvēku plūsma restorānos un kafejnīcās, lielveikalos, muzejos, kinoteātros un līdzīgās izklaides un atpūtas vietās aprīļa vidū bija par aptuveni 40% zemāka nekā ierasts. Kritums pārtikas veikalos un aptiekās arī bija vērojams, taču tas bija neliels.
Kas liek mainīt iedzīvotāju paradumus? No vienas puses tie ir ieviestie ierobežojumi un piesardzība, lai izvairītos no saslimšanas, no otras puses krīzes apstākļos palielinās bažas par darba drošību un ienākumiem. Daļa strādājošo ir palikuši bez darba, kā rezultātā ienākumi ir samazinājušies. Statistikas dati norāda uz bezdarbnieku skaita pieaugumu martā un aprīlī. VID izmaksājis dīkstāves pabalstu vairāk nekā 18 tūkstošiem strādājošo. Gan dīkstāves, gan bezdarbnieku pabalsts sniedz atbalstu grūtā brīdī, tomēr pilnībā neaizstāj ienākumus no darba. Ienākumu kritums un neziņa par nākotni liek iedzīvotājiem pārskatīt plānus par lielāku pirkumu veikšanu, kā arī izvērtēti savus ikdienas tēriņus.
Sabiedrība tērē mazāk ceļošanai, apģērbam, izklaidei un atpūtai
Nozares, kas no jaunā vīrusa ierobežojumiem un sabiedrības paradumu maiņas ir cietušas visātrāk un šobrīd, izskatās, arī vissmagāk, ir saistītas ar tūrismu. Te ietekme parādījās jau pirms ārkārtas situācijas un ierobežojumu ieviešanas Latvijā. Vīrusa izplatībai, no Ķīnas pārveļoties uz Eiropu, jau februāra beigās ceļotāji kļuva piesardzīgāki un biežāk izvēlējās atcelt jau plānotos braucienus, kā arī nogaidīja ar jaunu ceļojumu iegādi. Ceļošanas un pulcēšanās ierobežojumi, kas tika ieviesti marta otrajā pusē, tūrisma biznesu gandrīz pilnībā apturēja. Karšu apgrozījuma dati rāda, ka pirkumi lidostās, tēriņi aviobiļešu iegādei un viesnīcu apmaksai pēdējo četru nedēļu laikā ir samazinājušies par vairāk nekā 90%, salīdzinot ar to pašu periodu pērn.
Lielu triecienu ir saņēmis arī ēdināšanas bizness, kur pirkumi samazinājās uzreiz pēc ierobežojumu stāšanās spēkā. Restorānu un citu ēdinātāju biznesu nelabvēlīgi ietekmē ne tikai tūristu plūsmas apsīkums, bet arī, piemēram, pasākumu biznesa apstāšanās un skolu slēgšana, kā arī pieprasījuma kritums iedzīvotāju piesardzības dēļ. Karšu pirkumi šajā izdevumu grupā pēdējā mēneša laikā ir bijuši par aptuveni 60% mazāki nekā pirms gada.
Līdzīgs kritums ir vērojams arī apģērbu un apavu, izglītības un hobiju, kā arī luksusa preču segmentā. Ievērojami mazāk, bet sabiedrība ir ierobežojusi arī sporta preču, grāmatu un laikrakstu, kā arī ar skaistumkopšanu saistīto preču un pakalpojumu pirkumus.
Degvielas cenu kritums un biežāka palikšana mājās ir palīdzējusi ietaupīt uz degvielas un citu transporta izdevumu rēķina. Pēdējās divās nedēļās ir iezīmējies arī kritums izdevumos, kas saistīti ar veselības aprūpi. Tas, visticamāk, ir galvenokārt saistīts ar uz to brīdi ieviestajiem ierobežojumiem veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai.
Tai pat laikā ir vairākas izdevumu grupas, kurās tēriņi ir auguši
Pirkumi pārtikas veikalos pēdējās četrās nedēļās ir kāpuši par vidēji 26%, salīdzinot ar situāciju gadu iepriekš. Ēšana ārpus mājas tiek lielā mērā aizstāta ar mājās gatavotām maltītēm. Pirkumu skaits ar kartēm ir nedaudz sarucis, bet viena pirkuma vidējais lielums pieaudzis, salīdzinot ar situāciju pirms ārkārtējā stāvokļa. Tas rāda, ka iedzīvotāji iepērkas retāk, bet iegādājas pārtiku ilgākam laikam.
Jomās, kur tas iespējams, darbs ir pārnācis uz mājām un kļuvis attālināts. Tas ir veicinājis pieprasījumu pēc biroja un elektroprecēm, kur pirkumu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pieaudzis par 17%. Paliekot mājās, daļa iedzīvotāju pievēršas dažādu mājas un dārza darbu apdarīšanai, kā rezultātā varam novērot kāpumu būvniecības, remonta, mājas interjera, dārza un saimniecības preču veikalos veiktajos pirkumos. Tas gan ir kļuvis nedaudz lēnāks nekā pirms Covid-19 krīzes.
Salīdzinājums ar citām Baltijas valstīm
Swedbank karšu apgrozījums kopš marta, kad tika izsludināta ārkārtējā situācija Igaunijā un Latvijā un kad ierobežojumi kļuva ievērojami stingrāki Lietuvā, ir samazinājies visās Baltijas valstīs. Skaitot kopā bankomātus un pirkumus ar kartēm, karšu apgrozījums vidēji pēdējās četrās nedēļās Latvijā ir pieredzējis vismazāko kritumu Baltijā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
Latvijā kritums veidoja 20%, bet Igaunijā un Lietuvā tas tuvojās 30%.
Tas, visticamāk, ir skaidrojams ar to, ka kaimiņvalstīs tika noteikti stingrāki ierobežojumi nekā Latvijā. Piemēram, pārējās Baltijas valstīs daudz plašāk tika ierobežota veikalu un Lietuvā arī restorānu, skaistumkopšanas salonu un citu pakalpojumu sniedzēju darbība. Tāpēc redzam, ka kaimiņvalstīs atšķirībā no Latvijas vērojams kritums karšu pirkumos būvniecības un saimniecības preču veikalos, bet, piemēram, tādās kategorijās kā apģērbs un skaistumkopšana kritums kaimiņvalstīs ir dziļāks nekā pie mums. Savukārt restorānu bizness visur ir cietis līdzīgi, neskatoties uz atšķirībām ierobežojumos, kas nozīmē, ka te galveno lomu spēlē pieprasījuma kritums.
- Ar vizualizētu salīdzinājumu starp Baltijas valstīm iespējams iepazīties šeit.
