Naudas duelis: Jauni un bagāti – vai vismaz ceļā uz to

Kamēr jauns, jādzīvo “uz pilnu banku”, naudu sāksi krāt tad, kad tās būs gana daudz – tas ir viens no aplamākajiem mītiem par to, kā jaunam cilvēkam vajadzētu rīkoties ar savu finanšu saimniecību.

Jo ātrāk jaunieši apgūst naudas lietas, jo sakārtotākas un veiksmīgākas ir viņu finanses vēlāk, turklāt viņi ir daudz izdevīgākā pozīcijā nekā vidējās vai vecākās paaudzes cilvēki, jo viņiem ir visvairāk laika gudru uzkrājumu un noturīgas labklājības veidošanai, atgādina Swedbank Finanšu institūta eksperti.

Plāno savu budžetu jau laikus – pat ja tā ir tikai kabatas nauda! Neatkarīgi no tā, vai jau pelni pats, vai arī tavu kabatas naudu nodrošina vecāki, ir svarīgi neiztērēt vairāk par savām iespējām un katra mēneša sākumā izveidot sarakstu ar būtiskākajiem tēriņiem. Diemžēl realitātē īstermiņa kārdinājumi var ņemt virsroku un iecirst kārtīgu robu ne tikai tavā, bet arī vecāku budžetā. Ja tomēr kaut ko ļoti vēlies, atceries, ka visizdevīgāk aizņemties ir pašam no sevis – ātri, ērti, lēti, bez riska sabojāt attiecības vai justies vainīgam. Tāpēc ir svarīgi veidot uzkrājumus. Un, nē, plānot savas finanses galvā nav pareizi – pieraksti visu uz papīra vai liec lietā tehnoloģijas!

20 gadu vecums ir labākais laiks, kad sākt veidot uzkrājumus nākotnei. Ne velti saka, ka 20 gadu vecums ir vislabākais laiks dzīvē, jo tajā notiek ļoti svarīgas lietas –  pirmie studiju gadi, pirmā darba pieredze, pārvākšanās, ģimenes dibināšana vai citi neaizmirstami brīži, kas paliek atmiņā uz mūžu. Tas ir arī vislabākais laiks, kad sākt izvirzīt finansiālos mērķus un veidot uzkrājumus, jo, sākot to pēc iespējas agrāk, var uzkrāt vairāk. Var sākt ar maziem soļiem, kas tomēr būs labs pamats nākotnes labklājības veidošanai. Ja atliksi tikai to naudu, kas palikusi pāri mēneša beigās, visticamāk, necik daudz neiekrāsi, tāpēc labāk noteiktu summu nolikt malā jau mēneša sākumā.

Par pensiju jāsāk domāt agrāk nekā 30 gadu vecumā. Jāņem vērā, ka Latvijā iedzīvotājiem pēc 65 gadiem ir viens no visaugstākajiem nabadzības riskiem, turklāt vidējais mūža ilgums arvien pieaug. Katram pašam savlaicīgi jāparūpējas, lai dzīves kvalitāte saglabātos gana augsta arī vecumdienās. Bieži vien cilvēki par uzkrājumiem pensijai sāk domāt tikai ap 40–45 gadu vecumu. Lai arī ik gadu pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri sāk veidot uzkrājumu vecumdienām, tas notiek pārāk vēlu. Dati par privāto pensiju fondu jauno dalībnieku skaitu rāda, ka 52% dalību pensiju plānos uzsāk pēc 40 gadu vecuma sasniegšanas. Taču laikam uzkrājumu veidošanā ir izšķiroša nozīme: jo ātrāk sāksi krāt, jo vairāk uzkrāsi. Tā kā arī ikdienā vajadzību netrūkst, reālistisks mērķis ir atlicināt kaut vai nelielu summu, piemēram, 20−30 eiro mēnesī. Šāda iemaksa 20−30 gadu vecumā var dot iespēju ilgākā laikā izveidot būtisku uzkrājumu, savukārt 40−50 gadu vecajiem, lai sasniegtu to pašu mērķi, iemaksām būtu jābūt pat vairākas reizes lielākām.

Kas lēni nāk, tas labi nāk. Skaidrs, ka mums visiem gribas ātri tikt pie labas dzīves – sevišķi jaunībā, kamēr vēl nav lielas dzīves pieredzes un atziņa, ka patiešām vērtīgu lietu vārdā nākas papūlēties, īsti nav nostiprinājusies. Kārdinājumu ir daudz, un lielākoties tam visam vajag naudu. Te nu ir vērts atcerēties – lēnāk brauksi, tālāk tiksi. Tādi darba sludinājumi kā, piemēram, “Vajadzīgs finanšu starpnieks, nav nepieciešama pieredze un zināšanas, tikai bankas konts un karte. Ātri un vienkārši, iespēja labi nopelnīt” varbūt arī izklausās kārdinoši, bet vienlaikus tiem vajadzētu ieskandināt visus iespējamos trauksmes zvanus tavā galvā. Lai nopelnītu naudu, ir jāstrādā – tas ir tieši tik vienkārši. Neviens tev nemaksās tāpat vien, tāpēc nevajag uzķerties uz lētiem solījumiem, kas draud ne tikai ar tavu līdzekļu zaudēšanu, bet arī ar iepīšanos krāpnieciskās shēmās un nepatikšanām likuma priekšā. Runājot par darbu, svarīgi atcerēties arī to, ka tavā ziņā ir neļaut darba devējam tev maksāt algu aploksnē, jo lielākais zaudētājs būsi tu – nenomaksātie nodokļi nozīmē arī attiecīgi mazāku nodrošinājumu slimības vai darbnespējas gadījumā, sasniedzot pensijas vecumu utt.

Personīgās finanses un ar tām saistītu jautājumu risināšana (budžeta plānošana, uzkrājumu veidošana, ieguldīšana u. c.) ikviena cilvēka dzīvē ieņem nozīmīgu lomu. Lai vairotu Latvijas iedzīvotāju finanšu pratību un izglītotu finanšu jomā, Swedbank Finanšu institūts izveidojis atraktīvu spēli “Naudas duelis”.

Spēles septiņās video epizodēs Swedbank Finanšu institūta eksperti izaicina 14 Latvijā zināmas personības – TV raidījumu vadītāju un digitālā satura veidotāju Beāti Bērziņu (Beta Beidz), mūzikas producentu Rūdolfu Budzi (DJ Rudd), divu bērnu tēvu, zemessargu, TV un radio raidījumu radītāju un vadītāju Gustavu Terzenu, TV un radio raidījuma vadītāju Ligitu Miezi, TV raidījumu vadītāju un digitālā satura veidotāju Leldi Ceriņu, “Riga TechGirls” vadītāju Annu Andersoni, satura veidotāju Roju Rodžeru, modeli, TV raidījumu vadītāju un divu bērnu mammu Māru Sleju, mākslinieku Artūru Jenotu, vizāžisti, vizuālā tēla stilisti un TV raidījuma “SuperBingo” vadītāju Kristu Zvirgzdiņu, sporta žurnālistu Anatoliju Kreipānu, vecāku organizācijas “Mammamuntetiem.lv” vadītāju Ingu Akmentiņu-Smildziņu, TV un radio personību Oskaru Leperu, TV un radio raidījumu vadītāju Mārtiņu Spuri – demonstrēt savu erudīciju tādās finanšu tēmās kā apdrošināšana, kredīti, ieguldījumi, uzņēmējdarbība, gudra saimniekošana, “zaļās” izvēles un jauniešu attiecības ar naudu, kopā rodot atbildes uz sarežģītākajiem jautājumiem.

Spēles epizodi "Jaunieši un nauda" skaties šeit: