Bezmaksas produkti no luksusa zīmoliem, ielūgumi uz stilīgiem pasākumiem, daudz naudas, sociālo tīklu lietotāju apbrīna un reizēm kāda video publicēšana – tieši tā vairumam cilvēku no malas izskatās influencera darbs. Kā tad ir īstenībā? Ko nozīmē būt influencerim? Vai tas vispār ir darbs, vai drīzāk tomēr izklaide? Kāpēc visiem tas neizdodas? Kā kļūt par influenceri un kāpēc ir svarīgi mēģināt, stāsta populārā influencere @betabeidz (Beāte Bērziņa).
Influencēšana – darbs vai izprieca?
Vai influencera dzīve ir nebeidzama ballīte? “Manā pieredzē – tā arī ir. Gan bezmaksas produkti, gan ielūgumi ieripo vairāk, nekā es zinu, ko ar tiem iesākt, bet vai tas paskaidro jautājumu, ko nozīmē būt influencerim? Es teiktu, ka nē. Tas drīzāk parāda to, kuras kompānijas seko līdzi mārketinga tendencēm un kurām kompānijām ir budžets, aktuāla kampaņa vai izmisums pareklamēties,” saka influencere Beta Beidz, kurai ir 32 000 sekotāju Instagram un vairāk nekā 21 000 sekotāju YouTube. Viņa gan uzsver – tā ir viņas individuālā pieredze, influencēšanas metodēm un apjomiem limitu nav.
“Vienmēr esmu bijusi stingri pārliecināta, ka negrasos dzīvot, lai strādātu. Man svarīgāka ir puķu ostīšana. Tāpēc jau skolas laikā sapratu, ka darīt kaut ko piecas dienas nedēļā, katru nedēļu un katru gadu – tas padarīs mani nožēlojamu, vismaz kamēr nav izdevies atrast to īsto un vienīgo dzīves aicinājumu, kam atdoties pilnībā,” stāsta Beta.
“Influencera darbs ir lieliski piemērots, jo varu būvēt savas dienas, kā pašai tīk. Ja pamostos ar sajūtu, ka šodien esmu tukša, izdaru nepieciešamo komunikācijā ar aģentūrām vai klientu, publicēju iepriekš apstiprinātu saturu un pārējo laiku izmantoju, lai piepildītu sevi, cerībā, ka nākamajā dienā man jau būs, ko dot pasaulei.”
Influencēšana var būt smags darbs, norāda Beta. Reizēm visi darbi sakrīt vienā nedēļā, un tad ir “jārauj cauri”, toties atšķirībā no vairuma citu profesiju nākamo nedēļu var paņemt brīvāku. Tas, ka influenceris pats atbild par savu darba apjomu, ir influencēšanas spožums un posts. Atšķirībā no vairuma profesiju veiksmīgs influenceris tiešām var strādāt maz, bet pelnīt labi, taču var arī strādāt vairāk un pelnīt ļoti labi.
“Personīgi man – un es pieņemu, ka arī vairumam citu šīs profesijas pārstāvju – mēdz būt grūti novilkt robežas. Dienas beigās mēs visi gribam lielu māju ar baseinu, kuru izmantot reizi gadā, tāpēc reizēm ir grūti pateikt nē, kaut arī jūtu – šis darbiņš nav priekš manis vai atalgojums ir pārāk mazs,” stāsta Beta.
“Apziņa, ka tu pateiksi nē, bet klients ies pie nākamā, līdz kāds cits teiks jā, noved pie bailēm zaudēt savu handikapu.”
Cik liela nozīme ir veiksmei?
“Tiem, kas domā par influencera karjeras uzsākšanu, ir jārēķinās, ka tā nav apsolīta profesija. Ja, ieguldot enerģiju un līdzekļus studijās, vēl ir puslīdz garantēts, ka šajā lauciņā varēsi dabūt darbu un veidot karjeru, tad influencera profesija tiešām ir laimes spēle. Līdzīgi kā pie ruletes galda – tu vari uzlikt uz melno, blakussēdētājs tikpat daudz uzliks uz sarkano, bet, kad bumbiņa beigs griezties, tikai viens no jums būs uzvarētājs. Tas nav atkarīgs no tā, kurš no jums ir darbspējīgāks, kuram ir cēlāka misija vai kurš vispār ir labāks cilvēks. Visuma, veiksmes vai sakritības rezultātā viens no jums dubultos savus ienākumus, bet otrs aizies bešā,” uzsver Beta.
Runājot par personības kulta influenceriem, viņa norāda – viņu veiksmes faktors slēpjas algoritmā, spējā izpatikt svešiem cilvēkiem internetā un pacietībā nepadoties arī tad, ja nav rezultātu.
“Ja viss izdodas, kā cerēts, apsveicu – tu tagad esi influeceris. Tomēr laikā, kad mūsu uzmanības noturība kļūst īsāka, drēbes arvien straujāk ienāk un pazūd no modes un katru sezonu parādās jaunas kulta slavenības, arī influenceris ir aizstājams, tāpēc jārēķinās, ka cilvēki var zaudēt interesi par tevi, līdz ar to zīmoliem vairs nebūs vajadzības pēc tavas reklāmas. Influenceru vilni nevar ķert mūžīgi, taču tas ir iespējām bagāts laiks, kurā izmēģināt spēkus sev interesantās stabilākās nozarēs,” iesaka Beta.
Kādi izaicinājumi jāpārvar ceļā uz influencēšanu?
Betas influenceres karjera sākusies nejauši. Viņa stāsta:
“Kā daudzi, arī es lietoju Instagram. Tur dalījos ar savu dzīvi, viedokļiem, interesēm, bieži vien “prikolojos”, un kaut kā pavisam organiski man uzauga pāris tūkstošu sekotāju pulks. Kad man bija 21, beidzot uzdrīkstējos uzsākt savu YouTube kanālu, tur izmantoju to pašu niku betabeidz, kas bija mans Instagram lietotājvārds jau no bērnības, un vienas nakts laikā mans pirmais video izpelnījās 20 000 skatījumu. Tas bija patīkami, taču nevarētu teikt, ka pārsteidzoši. YouTube “dzīvoju” jau kopš 10 gadu vecuma, patērējot dažādu ārvalstu personību veidotus video. Man noteikti bija priekšzināšanas par to, kādam ir jābūt video, lai tas būtu labs. Ja ne objektīvi, tad vismaz tāds, lai līdzīgi domājošajiem patiktu. Zināju arī, ka tas, ko gribu radīt YouTube, Latvijas mērogā vēl nav īstenots. Pamanīju brīvu nišu.”
Mobilais telefons Betai ir jau kopš 1. klases, tāpēc viņa ir uzaugusi kopā ar internetu, to saprot, jūt, un darboties tīmeklī viņai ir viegli. Beta pašmācības ceļā apguvusi videomontāžu. Joprojām iesācēja līmenī, bet pagaidām ar to pietiek. Strādājot pie video, viņai galvenais ir nodot savu ziņu, nevis radīt ar acīm ēdamu saturu. Beta gan atzīst, ka ļoti gribētu iemācīties video un foto apstrādi augstākā līmenī. Digitālajā laikmetā, kas tikko ir paspējis ieskrieties, tās būs ļoti noderīgas prasmes vēl vairākas desmitgades uz priekšu.
“Runājot par komandu, man pašai ir talantīgs draugu loks, kurus nepieciešamības gadījumā lūdzu iesaistīties. Protams, par samaksu. Es zinu, ka daudziem, es pat teiktu, vairumam pilna laika influenceru ir savs asistents, fotogrāfs, videogrāfs vai radošā studija. Šajā ziņā es būtiski iepalieku un man sen jau ir laiks “paplašināties”. Tomēr mani izaicinājumi lielākoties ir emocionāli: pašapziņas kāpumi un kritumi, grūtības uzņemt kritiku un mūžīgās iedvesmas medības,” atzīst influencere.
Daudzi mēģina būt influenceri, bet ne visi kļūst populāri. Kāpēc?
Beta par savu veiksmes atslēgu nosacīti uzskata darbošanos latviešu valodā.
“Nosacīti, jo paliek jautājums, kas būtu, ja to pašu laiku un enerģiju ieguldītu saturā angļu valodā. Es nebeigšu skandināt, ka Latvijā jebkurš var kļūt slavens, atliek tikai darīt. Latvijas tirgus ir niecīgs; lielākās valstīs mākslinieki cīnās ar lielo konkurenci. Ir grūti tikt pamanītam un iekarot patērētāju sirdis, bet šeit tas ir elementāri. Atliek radīt vienu dziesmu, un tevi jau atskaņos vairākos vadošajos radio. Ja šis ir tas brīdis, kad man jāiedvesmo lasītājs, es ieteiktu sākt darīt! Un nebaidīties no izgāšanās un apkaunojuma. Ar laiku visi aizmirsīs tavu robusto sākumu un novērtēs tavu radošo tagadni,” iesaka Beta.
Kā tikt galā ar nīdējiem un kritiku?
“Jau iepriekš esmu publiski minējusi, ka ar to netieku galā. Kad uzsāku gaitas publiskajā telpā, veidojot jautrus video savā YouTube kanālā, es biju pilna enerģijas, ideju un arī naivuma. Cilvēkiem patika mans saturs, un arī man patika citiem patikt, bet ar laiku, kad dabīgi nonācu arvien lielākā sabiedrības un arī mediju uzmanības lokā, saskāros ar to, ka ne visiem interneta lietotājiem es patīku. Man tas bija graujoši,” atzīst Beta. “To, ka mēs nekad nepatiksim visiem, biju dzirdējusi daudzkārt, bet tikai tad, kad 2020. gadā saskāros ar pirmo publisko naida vilni, es sapratu, kā tas ir. Mans pirmais impulss bija sevi aizstāvēt. Centos pierādīt nīdējiem, ka esmu labs cilvēciņš, trausls ziediņš, pilns mīlestības un empātijas, ka nevēlu nevienam ļaunu un arī pati neesmu pelnījusi naidpilnu un bieži vien perversu komunikāciju, taču ātri sapratu, ka tas nekur neved. Pēc neilga laika “pārvācos” uz platformu Patreon, kurā veidoju savus video vēl šobaltdien, bet nu jau šaurākam cilvēku lokam. Arī Instagram ar savu dzīvi dalos daudz filtrētākā manierē.”
Beta uzskata, ka viņas cīņa ar kritiku nav pareizais veids, kā ar to tikt galā: “Pati saprotu, ka tas ir diezgan gļēvi. Pareizais veids, kā tikt galā ar kritiku, ir “likt mīksto”. Dzīvot savu patiesību, nelasīt komentārus, netaisnoties par katru sīkumu un turpināt savu ceļu pretim saulei ir daudz veselīgāk. Es vēl mācos, kā to darīt, tāpēc pagaidām darbojos tādā kā pašsaglabāšanās režīmā.” Vienlaikus viņa piebilst – sekotāju atbalsts vienmēr ir bijis daudz lielāks par naidu, un to pierāda arī fantastiskās iespējas šovbiznesa lauciņā, kuras viņai tiek dotas atkal un atkal un par kurām viņa jūtas ļoti pateicīga.
“Nīdēji vienmēr ir nelaimīgi un nerealizējušies cilvēki, bieži vien anonīmi. Es ne tikai nevienam nekad neesmu rakstījusi negatīvus komentārus vai naida vēstules, bet arī nepazīstu nevienu, kurš to darītu. Tas tikai pierāda, ka cilvēki manā saskarsmes lokā ir darītāji un ka negatīvu komentāru rakstīšana ir kaunpilna padarīšana, par kuru paši tumsoņas izvairās runāt skaļi,” rezumē Beta.
Kādām prasmēm ir jāpiemīt influencerim?
“Jauniešiem es ieteiktu sekot savai sirdsbalsij. Kaut arī šī nozare ir riskanta, ja tu jūti, ka tā ir tava, noteikti nevajag baidīties. Neviens sapnis nav par lielu, un es pirms pieciem gadiem ļoti būtu gribējusi dzirdēt ieteikumu iet uz pilnu banku,” stāsta Beta. “Ja jaunietis izmanto sociālos tīklus, it īpaši TikTok, tad viņš jau zina visu, kas jāzina. Atliek tikai radīt, un pārējais notiks pats no sevis. Un nekautrēties no pieredzes trūkuma, jo visu var iemācīties darot.”
Viņa atzīst – karjera sociālajos tīklos ir veiksmes faktors, bet bieži vien viss, kas vajadzīgs, ir viens slavens video, tāpēc viņas ieteikums ir nebaidīties no trakām, pat stulbām idejām un klikšķu medībām, jo tā var piesaistīt cilvēku uzmanību. “Nevajag aizmirst, ka sociālie tīkli ir darbs ar cilvēkiem, un cilvēkiem patīk, ja ar viņiem draudzējas. Esi patiess. Nebaidies teikt, ko domā, pat ja to nekur iepriekš neesi dzirdējis, jo var gadīties, ka tur, ārā, ir vēl tūkstošiem cilvēku, kas domā tieši tāpat, bet nav uzdrīkstējušies par to runāt skaļi,” aicina Beta.
23.martā Beta Swedbank konkursa “Biznesa skices” apbalvošanas ceremonijā palīdzēs noskaidrot šī gada labākās jauniešu komandas, kas arī uzdrīkstējušās darīt. Ne visi var kļūt par influenceriem, bet ikviens var pārbaudīt savu trakāko un radošāko ideju dzīvotspēju, piemēram, jau skolā veidojot skolēnu mācību uzņēmumu vai piedaloties ikgadējā biznesa plānošanas konkursā “Biznesa skices”.
