Māja

Ekoremonts - kam pievērst uzmanību, lai necieš veselība un iegūst mājoklis?

Mājoklis kā Rīga – teju nekad nebūs gatavs, jo visu laiku rodas jaunas idejas un vajadzības tā uzlabošanai.

Arī šajā jomā ik gadu ienāk jaunas tendences. Tā, piemēram, krāsu institūts “Pantone”, pamatojoties uz padziļinātu krāsu ietekmes analīzi visā pasaulē, ik decembri izziņo nākamā gada aktuālo krāsu. Tam seko virkne interjera ideju mājokļa uzlabošanai.

Taču viena no pēdējā laika paliekošajām tendencēm ir videi draudzīgu materiālu izmantošana – sākot no krāsām, grīdas segumiem līdz pat mēbeļu audumu izvēlei. Citiem vārdiem saukts arī par ekoremontu.

  • Lai uzzinātu dažādus vērtīgus padomus, kas lieti noderēs, ja esi nolēmis par labu mājokļa atsvaidzināšanai, uzrunājām Baltijas Vides foruma projekta koordinatoru Valteru Toropovu, kā arī trīs bērnu mammu Aneti, kuras ģimene šovasar uzsākusi remontdarbus lauku mājās.

Ko darīt, lai remonts būtu drošs?

Cik bieži esi dzirdējis frāzi “smaržo pēc svaiga remonta”? Tas, ko šādās reizēs sajūtam, visbiežāk ir gaistošie organiskie savienojumi, kas istabas temperatūrā izdalās no remontmateriāliem. Vairums no tiem ir kairinoši un pat toksiski, un tie var izraisīt galvassāpes, nelabumu, kairināt acis, ādu un elpceļus. Tāpēc, izvēloties apdares materiālus, ir svarīgi pievērst uzmanību tam, no kādām izejvielām tie ir veidoti.

Piemēram, uz visām pārdošanā esošajām krāsām un lakām ir norādīts gaistošo organisko savienojumu jeb GOS saturs gramos uz litru (g/l).

Likums ir viens – jo mazāk GOS, jo labāk,” saka vides eksperts Valters Toropovs.

Viņš iesaka izvēlēties produktus uz ūdens bāzes, jo tie satur mazāk gaistošo organisko savienojumu, kā arī dot priekšroku tādiem materiāliem, kas ir bez speciālām piedevām, piemēram, pret pelējumu. “Bieži vien tieši piedevas arī ir tās kaitīgās vielas, no kurām vērts izvairīties,” uzsver vides eksperts.

Orientējies pēc ekomarķējuma

Pēc eksperta domām, visdrošāk ir izvēlēties produktus ar starptautiski atzītu ekomarķējumu. Tas garantē, ka ražotājs izvairās no vielām, kas ir pierādītas kā kaitīgas vai par kurām varētu būt tādas aizdomas. Latvijā biežāk sastopamie starptautiski atzīti ekomarķējumi apdares materiāliem ir EU Ecolabel, Nordic ecolabel, Der Blue Engel.

Tajā pat laikā jābūt modriem, lai “neuzķertos” uz uzrakstiem “eco”, “eko”, “ekoloģisks . Ja to neapliecina oficiāls marķējums, tad produkta “zaļums” ir vairāk nekā apšaubāms.

Nežēlo naudu grīdai

Eksperts iesaka īpašu uzmanību pievērst grīdas seguma izvēlei, jo grīdai jākalpo daudzus gadus. Ja tavā ģimenē ir mazi bērni, eksperts iesaka atteikties no paklājiem, kas ieklāti no istabas stūra līdz stūrim, un sintētiskā linoleja, jo tie tiek apstrādāti ar vielām, kas mazina aizdegšanās risku un atgrūž ūdeni un netīrumus. Taču mūsdienās ir pieejami arī dabīgi linoleji, kas ir ražoti tikai no dabīgām izejvielām - linsēklu eļļas, sveķiem, koka miltiem, kaļķakmens, džutas un videi nekaitīgiem krāsu pigmentiem. Tam ir labas nodilumizturības īpašības un spēja telpā veidot patīkamu un mājīgu vidi, kas padara tos par ļoti optimālu grīdas seguma materiālu telpās, kur ilgstoši uzturas cilvēki.

Protams, koka dēļu grīda vienmēr ir bijusi gan veselībai draudzīga, gan ilgtspējīga, taču šajā gadījumā uzmanīgi jāizvēlas tas, kas tiks klāts zem dēļiem un ar ko tos apstrādāsi. Arī šajā gadījumā vērts atcerēties – jo mazāk GOS, jo labāk.

Savukārt Anete iesaka iepazīties ar paklāju piedāvājumu antikvariātos, kuros nereti var atrast labi saglabājušos ar roku darinātus vilnas un zīda paklājus par cenām, kas līdzvērtīgas sintētiskas šķiedras darinājumiem masu ražotāju piedāvājumā. Šāds dizaina elements veidos arī mājīguma sajūtu tavā mājoklī.

Restaurētas vai lietotas mēbeles: jaunais “stilīgais”

Nekādu īpašu marķējumu, kas palīdzētu orientēties mēbeļu piedāvājumā, pagaidām nav. Tāpēc Valteram ir tikai divi ieteikumi: mazāk un dabiskāk ir labāk. Masīvkoka mēbeles to izgatavošanā izmantoto ķīmisko vielu ziņā būs drošākas, jo tās veidotas no dabīgā koka.

Savukārt, ja jaunu mēbeļu iegāde neietilpst tavā budžetā, arī otrreizējā tirgū pieejamais masīvkoka mēbeļu piedāvājums ir gana plašs.

Šādai pieejai sekojusi arī Anete – senatnīgu drēbju skapi sākotnēji viņa par 100 eiro iegādājās Andelē Mandelē. Iepriekšējiem saimniekiem šī mēbele izrādījās lieka, taču kopā ar restauratoru, rūpīgi izpētot jauniegūto mēbeli, dzīvē atklājās, ka skapis darināts no sarkankoka un tam pat ir dzintara rokturis. “Šajā gadījumā citu cilvēku nesaprašana bija mans lielais laimests. Un, lai gan restaurācijas izdevumi krietni pārsniedza mēbeles iegādes izmaksas, man ir prieks par saglabāto un skaisti atjaunoto pagātnes mantojumu,” stāsta Anete.

Zini un izvairies no videi nelabvēlīgiem būvmateriāliem:

  • Putuplasts izdala toksisku vielu – stirolu (feniletilēns).
  • Siltumizolācijas paneļu ražošanā tiek izmantoti poliuretāni, kuru sastāvā ir tādas toksiskas vielas kā izocianāti.
  • Linolejs, vinila tapetes un dekoratīvā plēve – plaši pielietojami celtniecības materiāli, kuru dēļ gaisā nonāk smagie metāli.
  • Sliktas kvalitātes krāsas, lakas un mastika arī uzskatāmas par cilvēka veselībai bīstamiem celtniecības materiāliem, jo satur svinu, varu, toluolu, ksilolu, krezolu.
  • Polivinilhlorīds sastopams daudzu krāsu un laku sastāvā. Tas var izraisīt aknu un asinsvadu slimības.
  • Poliuretāna putas, kuru sastāvā ir putekļi, ļoti slikti ietekmē ādu, acis un plaušas. 

Tāpēc, kur vien tas iespējams, centies izvēlēties pilnībā ekoloģiskus (koks, akmens, dabīgās līmes, kaučuks, korķis, zīds, filcs, kokvilna, dabīgā āda, salmi, bambuss un citi) vai daļēji ekoloģiskus materiālus (ķieģelis, flīzes, materiāli, kas izgatavoti no alumīnija un silīcija un citi). Tādējādi veidosim veselīgāku atmosfēru un ilgtspējīgāku vidi sev apkārt.