Māja

Kā uzlabot mājokļa energoefektivitāti daudzdzīvokļu mājā?

Energoefektivitātes uzlabošana, kas automātiski nozīmē mazākus ikmēneša rēķinus, nav tikai LED spuldzīšu nomaiņa.

Šobrīd ir daudz dažādu iespēju, kā ikviens dzīvokļa īpašnieks, izanalizējot savus paradumus un attiecīgi iespējas, var samazināt elektroenerģijas un citu resursu patēriņu.

Arī salīdzinoši nelielām lietām ir liels spēks

Kā stāsta Juris Allis, arī viņam sākotnēji šķitis, ka uzlabot energoefektivitāti daudzdzīvokļu ēkā, neveicot tās siltināšanu un citus līdzīga apmēra darbus, ir teju neiespējami. Taču centrālapkures un elektroenerģijas rēķins viņam šķita pārāk liels, īpaši pandēmijas laikā, kad mājās sanāca uzturēties arvien vairāk. Juris sāka padziļinātu izpēti par iespējām to mainīt. Viņam svarīgs bija ne tikai ietaupījums, bet arī, lai risinājumi būtu vizuāli estētiski, kā arī, lai to izmaksas ievērojami nepārsniegtu potenciālo ietaupījumu. Tā rezultātā Juris uzstādīja attālināti vadāmus radiatoru termo-regulatorus, kas katrā istabā ļauj regulēt siltumu pēc vajadzības. Šī brīža novērojumi liecina, ka tas ļāvis samazināt izmaksas par apmēram 17%. Turklāt ieguvums nav tikai finansiāls.

 “Ikdienā apkure darbojas automātiskā režīmā, un vēlamo temperatūru katrā istabā iespējams noregulēt atšķirīgu. Piemēram, pa dienu un no rītiem istabā ir siltāks, taču pa nakti istabā ir patīkami vēss."

"Savukārt dodoties prom no mājokļa uz ilgāku laiku, apkuri iespējams samazināt līdz minimumam, taču īsi pirms atgriešanās attālināti noregulēt sev vēlamo temperatūru. Tas kopumā ļauj veidot racionālu un dzīves ritmam atbilstošu resursu patēriņu,” atzīmē Juris.

Šodien ikvienam savā mājoklī ir iespēja uzstādīt automātisko klimatkontroli, elektrības patēriņa mērītājus, gaismas regulēšanas ierīces, kas atslēdz apgaismojumu, ja ēkā neuzturas cilvēki. Tā, piemēram, kustību sensori nodrošina to, ka lampas ir ieslēgtas tikai tad, ja kāds atrodas telpā. Savukārt dienasgaismas sensori automātiski pielāgo apgaismojumu dabīgajiem āra apstākļiem - ja telpa ir pietiekami gaiša, lampas izslēdzas, ja kļūst tumšāks – ieslēdzas.

  • Kompleksās elektrības, gāzes, arī ūdens vadības sistēmas, kas nepārtraukti seko patēriņam un pielāgo to katra brīža vajadzībām, padara enerģijas izlietojumu efektīvāku un ļauj ietaupīt apmēram 15%.

Ēkas renovācija – iespēja samazināt apkures rēķinus pat trīs reizes

Protams, nav efektīvāka veida, kā uzlabot ēkas energoefektivitāti un samazināt rēķinus, kā veicot ēkas renovāciju jeb kā esam to ieraduši saukt ikdienā – siltināšanu.

Dace Almane, kura dzīvo 1990. gadā celtā daudzdzīvokļu mājā, stāsta, ka, lai arī ēka pēc skata bija šķietami labā stāvoklī, tomēr ikmēneša rēķini ziemas sezonā, kad jāmaksā par apkuri, nebija iepriecinoši. Tāpēc pēc cīņas par Eiropas līdzfinansējumu ēku energoefektivitātes uzlabošanai, 2019. gadā mājai tika veikta ārējās fasādes, pagraba un bēniņu siltināšana un visu radiatoru nomaiņa ar patērētā siltuma uzskaiti katram dzīvoklim, kā arī nomainītas kāpņutelpas ārējās durvis.

Dace norāda: “Ja pirms renovācijas summa par apkuri trīs istabu dzīvoklim aukstākajos ziemas mēnešos dažkārt sasniedza 120 eiro, tad tagad rēķini par apkuri nepārsniedz 45 eiro. Līdz ar to varu teikt – lai arī kādu laiku būs jāmaksā kredīts par ēkas energoefektivitātes uzlabošanu, jo Eiropas finansējums sedz pusi no summas, tas noteikti ir to vērts, salīdzinot apkures maksu pirms un pēc renovācijas.”

Aprēķini liecina, ka daudzdzīvokļu ēkās, kam veikta renovācija, izdevies samazināt apkures izmaksas par vismaz 30% uz 1m2. Kopumā renovētu māju iedzīvotājiem ir mazāki apkures rēķini, tie iegūst ievērojami lielāku komforta līmeni, kā arī tiek būtiski paildzināts ēkas kalpošanas ilgums.

Kas var pieteikties daudzdzīvokļu namu siltināšanas programmai?

Daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes programma paredz, ka finansējumam var pieteikties tādu namu īpašnieki, kuros ir vismaz trīs dzīvokļi. Ja māja ir sadalīta domājamās daļās, tad prasība ir, ka vienai personai nevar piederēt vairāk kā 49 % no kopīpašuma.

Viens no biežākajiem veidiem, kā tiek īstenoti renovācijas projekti, ir dzīvokļu īpašniekiem dibinot biedrību, kas ir salīdzinoši vienkārši un ātri izdarāms. Biedrībai nav jāpārņem visi ēkas apsaimniekošanas jautājumi, tā var īstenot tikai nama siltināšanas projektu. Lai nodibinātu biedrību, nepieciešami vismaz divi brīvprātīgie. Uzņēmumu reģistra mājaslapā publicētas noderīgas sagataves un paraugi, kuru ērti var izmantot biedrības dibināšanas dokumentu sagatavošanai.

Lai arī šobrīd ALTUM vairs nepieņem pieteikumus ēku siltināšanai, tomēr norit darbs pie ES fondu plānošanas dokumentu izstrādes, lai pēc iespējas ātrāk nodrošinātu atbalstu māju renovācijai arī turpmāk. Tāpēc, iespējams, šis ir piemērots laiks, lai sāktu domāt un visiem ēkas iedzīvotājiem vienoties par ēkas renovāciju personīgā un kopējā labuma vārdā.