Uzkrājumi

Kāds ir “lētākais” veids, kā doties pensijā?

Ar pensiju kapitāla uzkrājumu ir tāpat kā sniega bumbu – jo ilgāk velsi, jo lielāka tā būs. Bet kur un kā labāk tad uzsākt rūpes par vecumdienām jau jaunībā?

Šobrīd vidējais privātās pensijas krājējs Latvijā ir 47 gadu vecs. Taču laikam pensijas uzkrājuma veidošanā ir izšķiroša nozīme: jo ātrāk sāk krāt, jo lielāka tā būs. Tiesa, aizvien izplatīts ir salīdzinoši “rožains” skats uz potenciālajiem ienākumiem pensijas vecumā, jo lielākā daļa iedzīvotāju pensijā vēlētos saņemt vismaz 1100 eiro mēnesī, kas ievērojami pārsniedz gan šodienas vidējo pensiju, gan nākotnes prognozes, ko spēs nodrošināt ienākumi no pensiju 1. un 2. līmeņa.

Ikviens no mums vēlas sagaidīt vecumdienas pienācīgi, baudot visu to, kam šobrīd neatliek laika. Tomēr viens ir skaidrs – lai bezrūpīgi baudītu dzīves otro pusi, nākotnes pensijas apmēram jābūt vismaz 75% no tā, ko pelnām aktīvajos darba gados.

Tā ir lieta, ar ko daudziem var rasties problēmas, taču ir dažādi veidi, kā vari parūpēties par vecumdienām ne tikai 50 vai 40 gadu vecumā, bet arī tad, kad tev vēl ir tikai 20.

Kāpēc nepieciešams uzsākt pēc iespējas agrāk?

Alberts Einšteins reiz ir teicis, ka “saliktie procenti ir astotais pasaules brīnums. Tie, kuri to saprot, nopelna, bet tie, kuri nesaprot – maksā.” Ilgākas uzkrājuma veidošanas lielākā maģija slēpjas tajā, ka veiktās iemaksas tiek ieguldītas un pelna procentus, savukārt nopelnītie procenti turpina tikt ieguldīti un arī pelna procentus. Respektīvi – nauda pati pelna jaunu naudu.

Kā tas darbojas? Iedomājies divas dažādas personas, kas vēlas parūpēties par savām vecumdienām un nolemj ieguldīt savā pensiju 3.līmeņa kontā ar 5% ienesīgumu. Viens no tiem ir 25 gadus vecais Jānis, kurš līdz 65 gadu vecumam ik mēnesi savā pensiju 3.līmeņa kontā iegulda 100 eiro, taču otrs ir 45 gadus vecais Mārtiņš, kurš nolemj katru mēnesi 20 gadu garumā ieguldīt 200 eiro.

Faktiski abi vīrieši savos kontos ir ieguldījuši 48000 eiro, taču rezultātā lielāko peļņu gūs Jānis, kuram tā būs par teju trim reizēm lielāka. 

Tātad, jo ilgāks ir termiņš un lielāka sākotnējā ieguldījuma summa, jo lielāks būs gala uzkrājums. Nereti vien dažādu ekonomistu starpā izskan viedoklis, ka aptuveni katra 10 gadu ilga vilcināšanās uzsākt ieguldīt var samazināt pensiju fonda potenciālo pieaugumu pat uz pusi.

  • Par to vari pārliecināties arī speciāli izveidotajā kalkulatorā.

Viens no mītiemjāsāk ar lielām summām 

Viens no pareizas budžeta plānošanas pamatprincipiem ir dažādos finanšu instrumentos novirzīt vismaz 10% no saviem ikmēneša ienākumiem – pensiju fondā, investīcijās vai kādā no citiem risinājumiem. Taču universāla atbilde, kas būtu optimālais uzkrājuma apjoms, nepastāv – tas ir jāsaprot katram pašam.

Piemēram, ņemot vērā, ka bieži vien 20 gadus vecam jaunietim “atlikt” desmito daļu algas var būt izaicinoši, ir vērts sākt arī ar krietni mazākām summām – galvenais sākt, jo laika gaitā prasmes ietaupīt tiks apgūtas.

Lai apzinātu galvenos ikmēneša tēriņus un saprastu, kurus no tiem var samazināt un ieguldīt finanšu instrumentos, visērtāk to var izdarīt Swedbank internetbankā un mobilajā lietotnē sadaļā Mans budžets. Tajā pārskatāmā veidā var izsekot tēriņu sadalījumam pa dažādām kategorijām un izvērtēt, kur rast iespēju ietaupīt un ieguldīt pensiju uzkrājumā.

Trīs svarīgākie padomi veiksmīgai pensijas krāšanai:

  • Apgūsti finanšu pratību. Lai saprastu veidus, kā gūt lielāku peļņu, vajag saprast, kā “strādā” nauda. Galu galā – par savu labklājību esam atbildīgs katrs pats. Tādēļ piesakies uz tikšanos ar finanšu konsultantu, kas notiek video formātā MS Teams platformā vai pa tālruni, uzdod sev interesējošos un nesaprotamos jautājumus, lasi grāmatas vai dažādas ekspertu publikācijas, skaties video vai filmas.
  • Palielini savu ienākumu potenciālu, nepārtraukti attīstot savas profesionālās prasmes. Ne velti vārds “mūžizglītība” ir viens no trendīgākajiem vārdiem mūsdienās – lielākā daļa darba devēju augsti novērtē darbinieku vēlmi mācīties. Apmeklē dažādus kursus, apmācības un konferences, iegūsti sertifikātus un tādējādi paaugstini savu vērtību darba tirgū un pelni vairāk katrā dzīves posmā.
  • Izveido drošības spilvenu. Jostas savilkšana, kad domā, kā savilkt visus galus kopā, nav īstais laiks, kad domāt par pensiju uzkrājuma veidošanu. Tādēļ sākumā padomā par drošības spilvena izveidošanu. Finanšu eksperti iesaka to veidot vismaz 3 – 6 mēnešalgu apjomā, taču tas arī jāvērtē individuāli, atkarībā no ikmēneša izdevumiem un emocionālā komforta. Kādam var pietikt ar divām mēnešalgām, kādam drošības sajūtu radīs sešu algu apmērā izveidots uzkrāajums.

Lai noskaidrotu vēl citus finanšu ekspertu ieteikumus, ko vari darīt jau šodien, lai dzīves līmenis vecumdienās krasi nesamazinātos, skaties diskusijas ”Ko darīt šodien, lai vecumdienās nepaliktu pie sasistas siles?” ierakstu.