Aktīvā un pasīvā līdzekļu pārvaldīšana – kas tā ir un vai to var salīdzināt?
Uzkrājumi

Aktīvā un pasīvā līdzekļu pārvaldīšana – kas tā ir un vai to var salīdzināt?

Kas ir aktīva un pasīva līdzekļu pārvaldīšana un kā tā ietekmē tavu pensijas uzkrājumu? Atbildes uz šiem un citiem jautājumiem sniedz Swedbank eksperts.

Pēteris Stepiņš, Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs, stāsta:

“Kad man jautā par tā saucamo “aktīvo” un “pasīvo” pieeju pensiju kapitāla pārvaldīšanā, mana pirmā asociācija, – tas ir līdzīgi kā salīdzināt veģetāru un vegānisku uzturu, cenšoties atbildēt uz jautājumu: kas labāks? Universālas atbildes, kas būtu piemērota pilnīgi visiem, nebūs. Tieši tāpat ir dažādām pieejām finanšu ieguldīšanā, – viens redz priekšrocības agresīvākā, aktīvākā rīcībā, citam tā asociējas ar drīziem zaudējumiem. Taču tā kā dzīvē reti kad kāds jautājums ir tikai balts vai melns, praktiskajā pasaulē bieži ir grūti novilkt robežas starp šīm it kā pretējām investēšanas pasaulēm."

"Tieši tāpēc pensiju kapitāla pārvaldīšanā Swedbank esam izvēlējušies sakausējumu no abām šīm pieejām, cenšoties sniegt risinājumu, kas katram mūsu ieguldītājam būtu racionāli piemērota izvēle. Un te pamatā jārunā nevis par “patīk”, “nepatīk” kategorijām, bet par pamatotu, loģisku lēmumu.”

Katra individuālie lēmumi attiecībā uz pensijas kapitāla pārvaldīšanas plāniem ir cieši saistīti ar pensiju pārvaldnieka ieguldīšanas pieejām. Jo katrs pensiju pārvaldnieks definē savu ieguldīšanas stratēģiju, no kā arī ir atkarīgs piedāvājums katram krājējam.

Vai ir svarīgi, kādu “uzlīmi” mēs šai stratēģijai liekam (“aktīvā”, “pasīvā”)? Drīzāk nē, jo atdevei būtiskāks būs riska līmenis, ko ieguldītājs uzņemas kopā ar pārvaldnieku.

Vai ir vērts izprast nozīmīgākās atšķirības starp aktīvo un pasīvo pieeju kapitāla pārvaldīšanā? Investēšanas pamatu saprašanas nolūkos, jā, taču praksē mūsdienās būs grūti novilkt līniju starp abām pieejām. Teorijā  aktīvāka pieeja sniedz lielāku neatkarību lēmumos un biežākas pārmaiņas ieguldījumos, pamatā vadoties no “izdevīgāk nopirkt, dārgāk pārdot” pieejas. Pārvaldniekam ir plašākas ieguldīšanas iespējas – uzņēmumu akcijas un obligācijas, valdības un pašvaldības obligācijas, nekustāmā īpašuma fondi un ieguldījumi strauji augošos uzņēmumos caur riska kapitālu, citi aktīvi pārvaldīti fondi un pasīvie investīciju risinājumi (indeksa un biržā tirgotie fondi). Pluss šādam pārvaldniekam - tas var veikt tiešās investīcijas jebkurā jomā, kas bieži ir daudz izdevīgāk klientiem, jo būs lētāk (jo izpaliks maksas citiem pārvaldītājiem, kuru fondos tas ieguldītu). Šāds pārvaldītājs var arī rīkoties elastīgāk, operatīvi vai plānveidā mainot ieguldījumu struktūru, ja tiek atrasta labāka alternatīva, vai arī tas saskata izdevības un palielina ieguldījumus kādas noteiktas valsts vai reģiona finanšu tirgos.

Pasīvākas stratēģijas savukārt nozīmē to, ka pārvaldnieks lēmumus par ieguldījumiem (piemēram, kuros reģionos un to, cik daudz iegulda) nemaina atkarībā no svārstībām tirgū.

Tas sākotnēji izvēlas savu stratēģiju, pie kuras tas turas, ja vien nenotiek kas patiesi ārkārtējs. Taču jebkuras stratēģijas izvēle pensiju plāna vai ieguldījumu fonda izveides posmā ir aktīvs investīciju lēmums. Līdz ar to var teikt, ka pasīvais pārvaldnieks būs vismaz vienreiz aktīvs. Ieguldīšanas iespējas šādā pieejā parasti ir šaurākas, – visbiežāk pārvaldnieks seko kāda izvēlētā indeksa vai indeksu groza stratēģijai, izvēloties, piemēram, atbilstošus indeksa vai biržā tirgotos fondus. Šie fondi savukārt var sastāvēt, piemēram, no 100 noteiktu uzņēmumu akcijām. Pluss šādai pieejai – sagaidāmais rezultāts ir paredzams tādā ziņā, ka tas būs attiecīgā indeksa atdeve mīnus komisijas. Kad attiecīgajā izvēlēto akciju reģiona vai nozares tirgū būs novērojams kāpums, indeksa vai biržā tirgotais fonds uzrādīs teju identisku rezultātu, un tas veidos pensiju plāna rezultātu. Savukārt, ja šajā tirgū būs kritums, tad identiski samazinās arī šo fondu un tālāk arī pensiju plānu rezultāti.

Mūsu gadu gaitā uzkrātā pieredze liecina, ka labākā pieeja mūsu plānu dalībniekiem var būt abu minēto stratēģiju apvienojums. Mēs regulāri – vismaz reizi gadā – pārskatām savu stratēģiju, izvērtējot, kas ir devis labu rezultātu un kur nepieciešamas pārmaiņas.

Proti, ja mēs redzam vai prognozējam, ka mūsu izvēlētais ceļš ved no kraujas lejā, mēs izvēlamies citu ceļu. Piemēram, palielinām vai samazinām kāda akciju tirgus reģiona īpatsvaru mērķa portfelī. Tajā pašā laikā investēšanā mēs plaši izmantojam pasīvos indeksu un biržā tirgoto fondu risinājumus, jo tie pašlaik mūsu plānu dalībniekiem ir izdevīgākie izmaksu ziņā un labi īsteno mūsu izvēlēto stratēģiju. Mēs daudz ieguldām obligācijās “pa tiešo”, samazinot izmaksas mūsu plānu dalībniekiem, kā arī sasniedzot, mūsuprāt, labāku riska un atdeves proporciju, salīdzinot ar iespējamajiem indeksu risinājumiem. "

"Arī vietējos akciju tirgos ieguldām “pa tiešo”, kā arī esam aktīvi investori un izsakām savu viedokli gan akciju, gan obligāciju uzņēmumiem. Tas, ko mēs nedarām, – nenodarbojamies un nenodarbosimies ar t.s. “day-trading”, kur pirkšana un pārdošana notiek vienas dienas ietvaros un pārmaiņas ieguldījumu portfelī notiek nemitīgi. Ja veicam izmaiņas, tas notiek mēreni, sabalansēti, atbilstoši noteicošajām tendencēm ekonomikā,” skaidro Pēteris Stepiņš.

Runājot par abu minēto pieeju izmaksām gala patērētājam, jāsaka, ka komisijas maksa parasti ir augstāka aktīvi pārvaldāmajiem fondiem, jo to pārvaldīšana prasa lielu ikdienas darbu. Savukārt, pārvaldītāja loma pasīvi pārvaldītiem aktīviem ir mazāka, tāpēc komisijas parasti arī ir zemākas. Raugoties uz Swedbank piedāvāto saviem klientiem, pensiju plānu komisijas ir vienas no zemākajām tirgū. Proti, pensiju 2. līmeņa plāniem komisija ir no 0,39%–0,48% gadā, atkarībā no izvēlētā plāna, bet pensiju 3. līmeņa plāniem 0,69% no uzkrājuma gadā.

“Jāuzsver, – mēs esam caurspīdīgi, mums nav nekādu slēptu, klientam nepamanāmu, komisiju. Visas izmaksas atspoguļojam gan ceturkšņa pārskatos, gan savā mājas lapā. Turklāt, ieguldot Swedbank grupas fondos, mēs komisijas par šiem ieguldījumiem neieturam,” bilst Pēteris.

Pēdējais aspekts, kas nebūt nav maznozīmīgs, ir Swedbank kā finanšu investora spēja ietekmēt biznesa vidi un uzņēmumu attieksmi ilgtspējas jautājumos. Proti, mēs vērtējam ne tikai ieguldījumu potenciālo atdevi, bet arī to, kur un kā nauda ieguldīta, un kādā veidā uzņēmumi pelna. Jau vairākus gadus esam izvēlējušies ilgtspējīgu ieguldīšanas kursu un aktīvi piedalāmies Baltijas reģiona uzņēmumu akcionāru un citās investoru sapulcēs. Jo apzināmies, ka pensiju kapitāls ir nozīmīga “svira”, kas spēj mainīt uzņēmumu attieksmi un domāšanu klimata, labas korporatīvās pārvaldības, ilgtspējas un citos jautājumos. Turklāt, kā ir parādījusi 2020. gada Covid-19 krīze, ilgtspējīgi ieguldījumi ir noturīgāki pret tādiem satricinājumiem kā finanšu krīzes vai pandēmijas,” skaidro Pēteris Stepiņš.

Tātad, atbilde uz jautājumu: “kura pieeja labāka?” slēpjas to pārdomātā kombinācijā.

Un mūsu klientiem tas ļauj izraudzīties no plaša ieguldījumu stratēģiju klāsta sev piemērotāko, kur pamata kritēriji (gan 2., gan 3. pensiju līmenī) ir paredzamais krāšanas ilgums un riska slieksnis, ko cilvēks ir gatavs uzņemties. Tiklīdz šī izvēle ir izdarīta, sākas pensijas pārvaldītāja atbildības lauks – nodrošināt drošu ieguldītā kapitāla peļņu, veicinot ilgtspējīgu biznesa vidi.

Aptauja

Vai esi apsvēris iespēju ieguldīt finanšu instrumentos (fondi, akcijas)? 💰

Jaunākie raksti

Saistītais kalkulators

Swedbank Biznesam raksti