Ne velti saka, ka 20 gadu vecums ir vislabākais laiks dzīvē, jo tajā notiek nozīmīgi brīži katra cilvēka dzīvē - pirmie studiju gadi, pirmā darba pieredze, pārvākšanās, ģimenes dibināšana vai citi neaizmirstami momenti, kas paliks atmiņā uz mūžu. Šajā vecumā ir būtiski sākt izvirzīt arī finansiālos mērķus un veidot uzkrājumus, jo, izveidojot naudas krāšanas ieradumus pēc iespējas ātrāk, iespēja izveidot nozīmīgu uzkrājumu tuvākai vai tālākai nākotnei ir ļoti liela. Tāpēc, jo ātrāk sāksi ar maziem soļiem, jo drošāks būsi par savu nākotni un labklājību.
Izveido mēneša budžeta pārskatu
Tāpat kā ēku nevar uzbūvēt bez projekta, nevari paļauties, ka labi pārvaldīsi savas finanses vai sasniegsi jebkāda veida mērķi bez plāna.
Turklāt, izveidojot finanšu budžetu, varēsi skaidri izvērtēt, cik lieli ir tavi mēneša ienākumi un izdevumi, tādējādi izvērtējot kādu daļu katru mēnesi vari atlikt uzkrājumam.
Jāņem vērā, ka naudas iekrāšana nebūs veiksmīga, ja atliksi tikai to naudu, kas palikusi pāri mēneša beigās - vislabāk, ja konkrētu daļu naudas summas noliktu malā jau mēneša sākumā. Būs gana arī ar nelielām summām - balstoties uz Swedbank pētījuma datiem, labs sākums krāšanas ieraduma izveidošanai un nostiprināšanai ir no 20 eiro mēnesī. Taču arī pieci vai desmit eiro mēnesī ir labs pamats uzkrājumu veidošanas ieradumam.
Rūpīgi izvērtē nepieciešamos tēriņus
Izveidojot mēneša budžetu un izpētot savus izdevumus, varēsi izvērtēt, cik gudri plāno un izlieto savus līdzekļus. Protams, ir ērti no rītiem paņemt siltu kafiju kādā kafejnīcā vai izmantot taksometra pakalpojumus, lai aizbrauktu uz vēlamo galamērķi, taču tie ir papildus tēriņi, kas gada griezumā rezultējas ievērojamās summās.
Tā saucamais “Cafe Latte faktors” apgāž pieņēmumu, ka maziem uzkrājumiem nav nozīmes, jo, dienā atsakoties no tases kafijas ārpus mājas, nedēļā ir iespējams ietaupīt līdz pat 15 eiro, mēnesī tie ir 60 eiro, bet gadā 720 eiro.
Un, ja šī summa katru mēnesi tiktu ieguldīta, tad, piemēram, ar 3% ienesīgumu pēc 20 gadiem tie būtu jau 20 tūkstoši. Tātad mazām lietām ir liela nozīmē! Tāpēc apdomā savus tēriņus un izvērtē iespēju kafiju padzert mājās vai darbā, pusdienas pagatavojot līdzņemšanai, bet uz darbu braukt ar velosipēdu vai iet kājām. Tā tu vari rast ne tikai iespējas ietaupījumiem, bet arī piekopt veselīgāku dzīvesveidu.
Krāj nemanot
Ja tev ir grūti atteikties no dažādiem pirkumiem, bet uzskati, ka iespējas veidot uzkrājumu tev nav, tad noteikti ir vērts izmēģināt iespēju uzkrāt, veicot maksājumus par pirkumiem, ko piedāvā dažādas finanšu iestādes.
- Tā, piemēram, Swedbank Krājrīks ir labs risinājums nemanāmai un vienkāršai uzkrāšanai, kas piedāvā 4 dažādus veidus uzkrājumu veidošanai.
Viens no tiem - kartes maksājumu noapaļošanas funkcija. Tas nozīmē - veicot pirkumu apmaksu ar karti (vai mobilajiem maksājumiem), pirkuma summa tiek noapaļota uz veseliem eiro, un šī starpība novirzīta uz krājkontu. Piemēram, ja tev par pirkumu jāmaksā 5,40 eiro, tad, maksājot ar karti, tavam uzkrājumam tiks novirzīti 60 centi. It kā šķiet maz, taču Swedbank dati rāda, ka šādi mēnesī iespējams sakrāt vidēji 30 eiro.
Papildus tam ir iespēja noformēt regulāro ikmēneša maksājumu, kas savā vēlamajā laikā automātiski pārskaitīs noteiktu naudas summu uz krājkontu. Šīs automatizētās funkcijas padara uzkrāšanu pilnībā nemanāmu, tādēļ vari veidot uzkrājumu maziem, bet gudriem soļiem. Katram no uzkrājuma mērķiem vari norādīt sasniedzamo summu, pievienot attēlu un piešķirt atbilstošu nosaukumu, piemēram, jauns iPhone, sarkans divritenis vai brīvdienas ar draugiem. Tas palīdzēs vizualizēt mērķi un tiekties uz to.
Turklāt par Krājrīka uzkrājumu banka maksā arī procentus (patlaban eiro valūtas kontiem likme ir 0,7% gadā). Procenti tiek aprēķināti katras dienas beigās, un banka izmaksā tos uz Krājrīka kontu reizi ceturksnī - datumā, kas atbilst līguma noslēgšanas datumam.
70/20/10 princips finanšu plānošanā
Daudzi finanšu eksperti uzskata, ka veiksmīgs ikmēneša tēriņu sadalījums ir balstoties uz 70/20/10 nosacījumu. Tas nozīmē savus ikmēneša ienākumus dalīt proporcijās.
- 70% tiek atvēlēti izdzīvošanai nepieciešamo lietu nodrošināšanai.
Tātad šie ienākumi jānovirza īres maksājumiem, pārtikas preču iegādei, veselības aprūpei, komunālajiem maksājumiem un citiem tēriņiem. Arī apģērbs ietilpst šajā kategorijā, taču tikai tāds, kas ir patiešām nepieciešams. Otrais vai trešais kedu pāris nebūs šis gadījums.
- Tālāk jau 20% no ienākumiem ir jāvelta uzkrājumiem un ieguldījumiem - tas ietver naudas ieguldīšanu bankas krājkontā, ieguldījumus akciju tirgū un citus finanšu uzkrāšanas veidus.
Nereti šie 20% tiek dalīti vēl uz pusēm, 10% ieguldot īstermiņa uzkrājumā, kas iespējams būs nepieciešams neplānotu izdevumu segšanai, vai arī kāda tuvāka mērķa realizēšanai, savukārt otra daļa ilgtermiņa uzkrājumiem. Taču svarīgākais ir tas, ka daļa no ienākumiem apzināti tiek novirzīta uzkrājumam, kas savā ziņā ir kā tavs brīvības fonds.
- Atlikušie 10% no taviem ikmēneša ienākumiem ir tas, ko vari tērēt savām vēlmēm un iegribām – kino apmeklējumiem, vakariņām kafejnīcās utt. Protams, ne katru mēnesi dzelžaini izdodas pieturēties pie šī principa, taču virzīties uz šādu mērķi jau ir apsveicams sākums.
