“Ar mani jau tā nenotiks” – līdz brīdim, kad divreiz applūst jaunais mājoklis

Ievākšanās jaunā mājā parasti saistās ar prieku, jaunu sākumu un sajūtu, ka viss beidzot ir tieši tā, kā iecerēts...

Taču reizēm pietiek ar vienu šķietami nenozīmīgu ūdens noplūdi, lai šo mieru nomainītu remontdarbi, satraukums un neplānoti tēriņi.

Tieši tā notika arī Luīzes ģimenē. Neilgi pēc ievākšanās pašu būvētajā mājā viņi piedzīvoja ne vienu, bet divus applūšanas gadījumus pēc kārtas. Sākumā šķita – nekas nopietns, droši vien sadzīvisks sīkums. Taču realitāte izrādījās citāda – bojājumi bija daudz nopietnāki, nekā sākotnēji licies.

Un tieši šādi sākas daudzi mājokļa apdrošināšanas stāsti – ar pārliecību: “Ar mani jau tā nenotiks.”

Vai vainīgs trīsgadnieks?

“Neilgi pēc ievākšanās jaunuzceltajā mājā kādā brīdī pamanījām, ka dušas durvju aploda izskatās savādi – vairs ne tāda kā vēl pirms neilga laika. Pirmajā brīdī nodomāju, ka pie vainas ir mūsu trīsgadnieks – varbūt vannā spēlējoties kārtīgi salējis ūdeni. Paļāvos, ka viss vienkārši nožūs, tomēr drīz vien kļuva skaidrs, ka kaut kas tomēr nav īsti kārtībā,” atceras Luīze.

Kad ģimene sāka pētīt bojājumu, atklājās, ka aiz sienas viss ir pilnībā slapjš. “Pirmā sajūta – ārprāts, uzreiz pēc ievākšanās jaunajā mājā tagad viss jāmaina. Jāņem nost flīzes, jātaisa remonts. Es taču zinu, kādas ir darba un materiālu cenas.”

Sākumā ģimene apsvēra iespēju bojājumus novērst pašu spēkiem un apdrošināšanas gadījumu nepieteikt. Taču beigās tika pieņemts lēmums izmantot Swedbank mājokļa apdrošināšanas polisi. “Kad saņēmām pozitīvu lēmumu, tas bija milzīgs atvieglojums – tika piešķirta summa bojājumu novēršanai un līdz ar to atgriezās arī sirdsmiers.”

Izklausījās, ka iekštelpās līst

Tomēr nedienas jaunuzceltajā mājoklī ar to nebeidzās. “Kad vannas istabā jau bijām uzsākuši bojājumu novēršanas darbus, nolēmām pie viena pasaukt santehniķi, lai pieslēgtu mājā uzstādītos radiatorus. Kamēr viņš strādāja, pēkšņi citā telpā - tālākajā mājas stūrī - atskanēja dīvains troksnis. Tas izklausījās gluži kā lietus … tikai telpās,” stāsta Luīze.

“Bijām apjukuši -  nesapratām, kas notiek. Steidzāmies skatīties un ieraudzījām, ka telpā visa flīžu grīda ir applūdusi. Ūdens sūcās kaut kur no apakšas. Kad tika atsegta grīda, atklājās iemesls -  nepareizi pieskrūvēts dvieļu žāvētājs. Skrūve bija trāpījusi vienīgajā ūdens caurulē, kas iet gar sienu. Tajā brīdī šaubu vairs nebija - apdrošināšanas gadījums noteikti jāpiesaka.”

Tieši šādas situācijas ir vienas no biežākajām arī Swedbank apdrošināšanas statistikā – neparedzamas, sadzīviskas kļūdas, kuru sekas izmaksā tūkstošus.

Lielākais ieguvums – sirdsmiers par kabatas naudas cenu

“Laikietilpīgākais visā procesā ir dokumentu apkopošana. Pēc tam bojājumus apseko eksperts, un viss notiek ļoti ātri. Tad arī attieksme pret remontu pilnīgi mainās – vari visu atrisināt mierīgāk, bez raizēm par to, no kurienes ņemt naudu,” stāsta Luīze.

Viņa uzsver, ka ikmēneša maksa par mājokļa apdrošināšanu ir niecīga salīdzinājumā ar iespējamiem zaudējumiem. “Tā ir tāda kabatas nauda, ko samaksā. Bet brīdī, kad kaut kas notiek, tu zini – neesi viens, tev ir atbalsts un drošības sajūta.”

“Ar mani jau tā nenotiks” – bīstamākā doma

“Bieži ir tā - šķiet, ka lietussargu šodien nevajag, tas tikai traucēs un būs jānes. Un, protams, beigās sāk līt. Tāpat ir ar daudzām lietām dzīvē – mēs domājam: ar mani jau tā nenotiks. Bet patiesībā ikdienā ir tik daudz situāciju, kad pat neapzinies, ka tas var kļūt par apdrošināšanas gadījumu,” saka Luīze.

Un statistika to tikai apstiprina – nelaimes mājoklī notiek daudz biežāk, nekā gribētos domāt, turklāt tas skar arī jaunas, modernas un šķietami drošas mājas.

Swedbank apdrošināšanas dati rāda, ka pērn visbiežāk klienti saskārās tieši ar ūdens noplūdēm, kas veidoja 37% no visiem pieteiktajiem mājokļa apdrošināšanas gadījumiem. Plīsušas caurules, bojāti savienojumi un negaidītas noplūdes bieži rada nopietnus bojājumus grīdām, sienām un iedzīvei. Vidējā atlīdzība šādos gadījumos sasniedza 1 195 eiro, bet smagākajos gadījumos zaudējumi pārsniedza pat 20 000 eiro.

Tikmēr finansiāli smagākās nelaimes joprojām ir ugunsgrēki. Vidējā atlīdzība ugunsgrēka gadījumā sasniedza 3 426 eiro, taču atsevišķos gadījumos postījumi bijuši daudzkārt lielāki. Kādā privātmājā ugunsgrēks radīja zaudējumus gandrīz 250 000 eiro apmērā, un tika segti arī pagaidu dzīvesvietas izdevumi.

“Kad mājās notiek kas neparedzēts, ikdienas izdevumi jau nepazūd – joprojām ir jāmaksā rēķini, jāpērk pārtika un jāparūpējas par ģimeni. Tāpēc mājokļa apdrošināšana man vairs nešķiet kā papildu izdevums, bet gan kā sirdsmiers – pārliecība, ka kritiskā brīdī nebūsi viens,” saka Luīze.