Iedomāsimies pavisam ierastu situāciju. Jauns pāris ievācas īrētā dzīvoklī – skaists interjers, nesen krāsotas sienas, viss šķiet kārtībā. Līdz kādu vakaru vannas istabā plīst caurule un īsā laikā tiek nodarīti nopietni bojājumi ne tikai īrētajam dzīvoklim, bet arī iedzīvei un kaimiņu īpašumam.
Šādas situācijas nav retums. Swedbank mājokļu apdrošināšanas dati rāda, ka pērn visbiežāk iedzīvotāji saskarās tieši ar ūdens noplūdēm – tās veidoja 37% no visiem pieteiktajiem apdrošināšanas gadījumiem. Plīsušas caurules, bojāti savienojumi un negaidītas noplūdes var radīt ievērojamus zaudējumus. Tā, piemēram, pagājušajā gadā vidējā atlīdzība sasniedz 1 195 eiro, bet smagākos gadījumos – pat vairāk nekā 20 000 eiro.
Ikdienā par šādiem riskiem nedomājam. Taču brīdī, kad notiek nelaime, īpaši īres dzīvoklī, rodas svarīgs jautājums – kurš uzņemsies finansiālo atbildību?
Atbilde nav viennozīmīga – viss atkarīgs no situācijas
Bieži tiek pieņemts, ka par visu atbild īpašnieks vai, tieši pretēji, īrnieks, tomēr tas ir atkarīgs no daudziem faktoriem – negadījuma cēloņa, īres līguma nosacījumiem utt.
Piemēram:
- ja caurule plīst nolietojuma vai spiediena dēļ – visticamāk, tā nav īrnieka vaina;
- ja bojājums radies neuzmanības dēļ (piemēram, pārplūdusi vanna) – atbildīgs būtu īrnieks.
Tieši tāpēc svarīgi saprast ne tikai to, kurš ir vainīgs, bet arī – vai un kā darbojas apdrošināšana.
Kāpēc apdrošināšana ir svarīga abām pusēm?
Ja esi īrnieks, tu bieži nezini, vai īpašnieks ir apdrošinājis mājokli un kādi ir līguma nosacījumi. Taču negadījuma gadījumā atbildība var tikt prasīta arī no tevis.
Tāpēc praksē svarīgi ir pārrunāt jautājumu par apdrošināšanu jau īres līguma slēgšanas brīdī un vienoties, kurš apdrošina mājokli un uz kādiem nosacījumiem.
Iespējams, būs situācijas, kad vissaprātīgākais risinājums būs apdrošināšanas līgumu noslēgt ne tikai īpašniekam, bet arī īrniekam. Šādā gadījumā tiek būtiski samazināti riski, jo īpašnieks pasargā savu īpašumu, savukārt īrnieks apdrošina sevi no iespējamiem zaudējumiem.
Jāņem vērā, ka mājokļa apdrošināšanas līgumā papildus nekustamā īpašuma apdrošināšanai var ietvert arī iedzīves un civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu.
Nekustamā īpašuma apdrošināšana: ko tā sedz?
Zini, ka nekustamā īpašuma apdrošināšana attiecas uz pašu īpašumu – sienām, griestiem, grīdām, logiem, durvīm un inženierkomunikācijām, piemēram, caurulēm. Un neatkarīgi no tā, kurš būs noslēdzis mājokļa apdrošināšanas līgumu – īpašnieks vai īrnieks, atlīdzība vienmēr tiks maksāta mājokļa īpašniekam. Tāpēc ir svarīgi, slēdzot īres līgumu, pārrunāt jautājumu par apdrošināšanu.
Iedzīves apdrošināšana: kas notiek ar mantām?
Negadījumos bieži cieš ne tikai pats īpašums, bet arī iedzīve – mēbeles, neiebūvēta sadzīves tehnika, elektronika un citas personīgās lietas. Praksē, ja īpašnieks apdrošina īpašumu, viņš parasti, aprēķinot iedzīves apdrošinājuma summu, ņem vērā tikai savas mantas vērtību, līdz ar to īrnieka mantas nebūs apdrošinātas. Tāpēc īrniekiem ieteicams pašiem izvērtēt savus riskus un apsvērt atsevišķa līguma noslēgšanu, lai, iestājoties negadījumam, neciestu zaudējumus. Atlīdzinot zaudējumus par iedzīvi, atlīdzība tiek maksāta mantu īpašniekam.
Arī statistika apliecina šādu risku aktualitāti. Swedbank mājokļa apdrošināšanas dati rāda, ka pērn 12% no visiem pieteikumiem saistīti ar mājsaimniecības iekārtu bojājumiem. Lai gan bieži tie ir salīdzinoši nelieli, atsevišķos gadījumos zaudējumi var būt būtiski – piemēram, viena bojāta mūzikas iekārta klientam radīja gandrīz 6 000 eiro lielus zaudējumus.
Kad cieš kaimiņi: civiltiesiskā atbildības apdrošināšana
Ja negadījums skar arī citus, piemēram, tiek appludināti kaimiņi, situācija kļūst vēl sarežģītāka. Tad runa ir par zaudējumiem trešajām personām. Šādos gadījumos svarīga ir civiltiesiskā atbildības apdrošināšana. Tā sedz zaudējumus, kas netīši nodarīti citiem, piemēram, appludinot kaimiņu dzīvokli. Atkarībā no situācijas, atbildība var būt gan īpašnieka, gan īrnieka.
Svarīgi, ka atlīdzība šādā gadījumā tiek izmaksāta cietušajai pusei, nevis mājokļa īpašniekam.
Kā samazināt riskus?
Lai izvairītos no neskaidrībām un finansiāliem zaudējumiem, ieteicams jau īres līgumā vienoties par būtiskiem aspektiem:
- kā sadalās atbildība;
- kurš apdrošina īpašumu un uz kādiem nosacījumiem.
