Lai sagatavotos negaisam, lietavām vai plūdiem, ir vērts iepazīties ar atbildīgo dienestu sniegto informāciju. Esam apkopojuši svarīgākos padomus, lai ārkārtēji laikapstākļi nepārsteigtu tevi nesagatavotu.
Kur meklēt svarīgāko informāciju?
Pirmkārt, ir svarīgi būt informētam. Par gaidāmām vētrām, negaisiem un citām laikapstākļu izmaiņām medijus informē Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD). Visprecīzāko informāciju iespējams iegūt LVĢMC mājaslapā. LVĢMC piedāvā arī precīzas meteoroloģiskās prognozes un citu noderīgu informāciju. Brīdinājumi tiek publicēti arī VUGD jaunumu sadaļā. Savukārt par elektrotīkla bojājumiem, kas mēdz būt neatņemama negaisu un vētru sekas, informāciju var uzzināt Sadales tīkla mājaslapā.
Svarīgi atcerēties, ka augstas bīstamības situācijās, piemēram, ja pārrauti vadi, nogāzušies koki, notikusi avārija vai negadījums, kas apdraud cilvēku veselību un dzīvību, nekavējoties ir jāinformē glābšanas dienests, zvanot pa telefonu 112.
Ko darīt, ja saņemts vētras brīdinājums?
Ja saņemts brīdinājums par negaisu un spēcīgām vēja brāzmām, ievērot šādus drošības pasākumus:
- Paliec iekštelpās un bez īpašas vajadzības nedodies ārā.
- Nostiprini potenciāli “lidojošus” objektus, piemēram, ja uz balkona vai mājas pagalmā atrodas nenostiprināti priekšmeti.
- Aizver durvis un logus.
- Savlaicīgi atvieno elektroiekārtas: zibens izraisīts pārspriegums var izraisīt nopietnus bojājumus.
- Novieto auto drošā vietā: vētras laikā ieteicams izvairīties automašīnu novietot koku, celtniecības sastatņu, reklāmu stendu un līdzīgu konstrukciju tuvumā.
Ko darīt un nedarīt negaisa laikā?
- Vētras laikā ieteicams uzturēties iekštelpās. Vēlams neatrasties pie loga, verandā, uz balkona, jo blakus esošo koku zari un citi priekšmeti var izsist loga stikls un izraisīt traumas.
Ja, sākoties negaisam, tomēr atrodies ārā, ieteicams sekot šādiem ieteikumiem:
- Patveries ēkā vai automašīnā: ja esi automašīnā, atrodi drošu vietu, kur apstāties, paliec tajā, nepieskaries metāla virsmām un ieslēdz avārijas gaismas signālu.
- Atrodoties mežā, meklē patvērumu zemākā zonā, biezoknī ar zemiem kokiem.
- Atrodoties atklātā teritorijā, patveries zemā vietā, piemēram, ielejā. Izvairies no atrašanās uz pakalniem, klajā laukā vai pie elektrolīnijām.
- Atrodoties uz ūdens, mēģini nokļūt krastā un nekavējoties meklē patvērumu.
- Izvairies no patveršanās nojumē, vieglu konstrukciju ēkās vai zem lieliem atsevišķi augošiem kokiem atklātā vietā.
- Mēģini nepieskaries betonam: izvairies no sēdēšanas uz betona vai atbalstīšanās pret betona sienu.
- Izvairies pieskarties metāla priekšmetiem, kā tehnikai, velosipēdam un citiem.
Īpaši svarīgi ārkārtējos laikapstākļos atcerēties arī par bērnu drošību. Spēcīgu vēja brāzmu laikā bērniem nevajadzētu atļaut no skolas uz mājām doties vieniem. Nekādā gadījumā nevajadzētu arī vētras laikā doties uz jūras krastu.
Kā sagatavoties plūdu draudiem?
Kad runa ir par plūdiem, svarīga ir gan atrašanās vieta, gan attālums no ūdenstilpēm, gan arī meteoroloģiskās prognozes. Tāpēc ir noderīgi noskaidrot, vai atrodies plūdu apdraudētā teritorijā – to var izdarīt vietējā pašvaldībā. Tāpat plūdu vispārējo risku iespējams saprast, arī sekojot līdzi meteorologu brīdinājumiem un novērojot situāciju sava mājokļa tuvumā.
Ja redzi, ka atrodies plūdu apdraudētā teritorijā, ieteicams sekot šādiem piesardzības soļiem:
- Laicīgi parūpējies par mazāk aizsargātajiem mājsaimniecības locekļiem –veciem cilvēkiem, bērniem, personām ar kustību traucējumiem un slimniekiem, ja iespējams, atrodot viņiem šajā laikā drošāku mājvietu pie radiem vai draugiem.
- Parūpējies par mājlopu un mājdzīvnieku drošību, izpēti, kur applūšanas gadījumā varēsi pārvietot mājlopus un kā nodrošināsi tos ar pārtiku.
- Samazini iespējamos zaudējumus, pārvietojot mantas. Tā kā pagrabs un pirmais stāvs plūdu laikā ir vairāk apdraudēts, pārvieto mantas uz augšējiem stāviem vai bēniņiem.
- Sagatavo ārkārtas gadījumu somu! Saliec tajā lietas, kas būs vajadzīgas evakuācijas gadījumā. Atceries, ka māja var applūst ātri, tāpēc labāk šo izdarīt pirms plūdi sākušies.
- Sagatavo evakuācijai izmantojamos transporta līdzekļus! Tas var būt auto, traktors, laiva vai plosts.
Evakuācijas gadījumā svarīgi par to informēt tuviniekus. Tāpat nepieciešams parūpēties par īpašumu, atslēdzot elektroenerģijas un gāzes padevi, vietējās apkures iekārtas, aizverot logus, durvis, lūkas un slēģus.
Ko darīt, ja īpašums vai auto cietis dabas stihijā?
Ja tomēr tavs auto vai īpašuma, vai tajā esošā iedzīve dabas stihijas laikā ir bojāta un tev ir KASKO vai mājokļa apdrošināšana, informē laicīgi par to arī savu apdrošinātāju. Swedbank mājokļa apdrošināšanas gadījumā zini, ka tiek apdrošināti arī dabas stihiju radītie riski – vējš, krusa, negaiss un plūdi, tai skaitā lietus radīti. Piemēram, ja krusa nodara postījumus īpašumā esošajiem saules paneļiem vai tavai automašīnai, vari droši vērsties pie apdrošinātāja.
Atceries, ka Swedbank KASKO un mājokļa apdrošināšana iekļauj arī avārijas diennakts palīdzību. Ja vajadzīga tehniskā palīdzība ceļā vai atslēdznieka, namdara vai santehniķa palīdzība mājokļa avārijas situācijā, visu diennakti var zvanīt pa tālruni 67 444 449.
Lai arī kādi laikapstākļi vai dabas stihijas būtu gaidāmas, iepazīstoties ar svarīgāko informāciju un sagatavojoties laikus, iespējams izvairīties no nepatīkamām vai pat bīstamām situācijām. Zinot skaidru rīcības plānu, vieglāk arī saglabāt mieru, kas ārkārtas situācijās ir sevišķi svarīgi.
