Raimonds Miltiņš, Swedbank Lauksaimniecības eksperts un agronoms
Ziemāju sējumiem kailsals nav gājis secen
Ja runājam par ziemāju sējumu pārziemošanu, šobrīd situācija iezīmējas atšķirīga ne tikai reģionāli, bet arī salīdzinot to starp dažādiem kultūraugiem. Visvairāk no ziemas laika apstākļiem ir cietuši sējumi Vidzemē, nedaudz mazāk Latgalē un Sēlijā, taču vismazāk - Zemgalē. Skaidrs, ka viens no galvenajiem iemesliem sējumu bojāejai ir kailsals. Spelgonis vietām termometra stabiņu zem -25 grādiem turēja augiem nepanesami ilgu laiku. Vēl sarežģītāku izdzīvošanu aukstajos laika apstākļos radīja sniega trūkums - daudzviet sniega kārta nebija vispār vai bija nepietiekama, lai pasargātu no aukstuma ziemāju sējumus.
Ziemas rapsis no kailsala vairāk vai mazāk ir cietis visos Latvijas reģionos, taču daļā Vidzemes nav pārziemojuši arī ziemāju graudaugi. Ziemas riski, piemēram, kailsals, sniega trūkums un krasas temperatūras svārstības, var būtiski ietekmēt augu pārziemošanas spēju. Latvijas lauksaimniekiem, tāpat kā citur pasaulē, viens no efektīvākajiem veidiem, kā mazināt ekstremālu laikapstākļu radīto risku, ir sējumu apdrošināšana.
Apdrošināšana pret šādiem riskiem lauksaimniekiem nodrošina finansiālu aizsardzību, kompensējot pārsēšanas izdevumus un sēklu. Tas nozīmē, ka, neskatoties uz nelabvēlīgiem laika apstākļiem, lauksaimnieki savu nākotnes darbību var plānot ar lielāku drošības sajūtu.
Graudu un rapšu cenas ietekmējošie faktori
Vidējā graudu un rapšu cena biržās jau kādu laiku ir zemāka nekā gaidīts. Viens no galvenajiem faktoriem ir ievērojami lieli pasaules graudu krājumi un to pieaugums, ir viens no iemesliem, kāpēc tirgus cenas ir salīdzinoši zemas.
Vēl viens svarīgs faktors ir Austrumu graudu loģistikas stabilitāte. Piemēram, neskatoties uz karu Ukrainā, graudu eksports no reģiona ir turpinājies, pateicoties starptautiskiem nolīgumiem, kas nodrošina graudu plūsmu, lai mazinātu pārtikas krīzi dažādās pasaules daļās.
Labi apstākļi graudu lielvalstīs arī veicina ražošanas palielināšanos, kas savukārt noved pie pieaugoša piedāvājuma tirgū. Piemēram, Austrālijā pēdējos gados ir novērota rekordliela kviešu ražošana, kas ir ievērojami palielinājusi valsts eksporta apjomus un tādējādi ietekmējusi arī globālās cenas. Tātad pat šķietami Latvijai attālāku reģionu graudkopības izaugsme var būtiski ietekmēt situāciju mūsu tirgū.
Tāpat cenu ietekmē arī klusums pasaules graudu spekulatīvajos darījumos, kas norāda uz investoru piesardzību tirgū. Tas var mazināt cenu vēl, jo šie darījumi bieži balstās uz prognozēm par piedāvājumu, pieprasījumu un citiem tirgus faktoriem. Tomēr šajā segmentā aktivitāte var pēkšņi rasties un cenas strauji mainīties, tāpēc biržai jāseko līdz katru dienu.
Tomēr ir arī kaut kas pozitīvs. Salīdzinot šodienas energoresursu cenas ar 2023. gadu, tās ir ievērojami gājušas uz leju, līdztekus samazinot minerālmēslu ražošanas pašizmaksu. Tāpēc šogad jācer uz pateicīgiem laikapstākļiem, lai rudenī vāktu labu un kvalitatīvu ražu un graudaudzētāji spētu nosegt pašizmaksu, nopelnīt un turpināt attīstību.
Piensaimniekiem jaunas iespējas
Zemās graudu cenas paver arī jaunas iespējas citiem lauksaimniecības sektoriem, īpaši piena un gaļas ražotājiem. Graudu cenas ietekmē izmaksas, kas saistītas ar barības nodrošināšanu lopkopībai, tāpēc to cenu samazinājums var nozīmēt zemākas ražošanas izmaksas un palielinātu ražotāju peļņu.
2023. gada sākumā piedzīvotā piena cenas lejupslīde radīja spiedienu uz Latvijas piena ražotājiem, taču šobrīd situācija ir uzlabojusies, un piena cena ir stabilizējusies virs pēdējo septiņu gadu vidējā līmeņa. Tas dod lauksaimniekiem lielāku finansiālo stabilitāti un iespējas attīstībai. Tieši šī cenu stabilizācija un zemākas graudu cenas ir veicinājušas jaunu investīciju projektu uzsākšanu Latvijas piena lopkopības nozarē.
Lauksaimnieki izmanto šo izdevību, lai modernizētu esošās fermas un uzsāktu jaunu piena fermu būvniecību. Šādi projekti ne tikai uzlabo ražošanas efektivitāti un produktu kvalitāti, bet arī veicina nozares ilgtspējīgu attīstību, ņemot vērā gan ekonomiskos, gan vides aspektus.
Apgrozāmie līdzekļi bankā daudz izdevīgāk
Latvijas lauksaimnieku vēlmi investēt pašreiz būtiski ietekmē augstā Euribor likme, kas ir viens no galvenajiem faktoriem. Šobrīd ir vērojama pieaugoša tendence uz aizņēmumiem apgrozāmajiem līdzekļiem, taču, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, mērenāka interese vērojama par ilgtermiņa investīcijām.
Taču labā ziņa tiem, kuriem jau ir aizņēmumi vai kuri šobrīd plāno investīcijas - Eiropas Centrālā banka ziņo, ka uz 2025. gada sākumu Euribor likme varētu atgriezties ap 3%, un varbūt pat zemāk, kas nozīmē procentu maksājumu samazinājumu tiem, kas ir ņēmuši aizdevumus vai plāno to darīt.
Šis prognozētais likmju samazinājums varētu radīt labvēlīgākus apstākļus gan pašreizējiem, gan potenciālajiem aizņēmējiem, stimulējot ilgtermiņa investīcijas lauksaimniecībā un citās nozarēs Latvijā, kas stimulētu Latvijas tautsaimniecību kopumā.
Šobrīd gan Latvija, gan pārējā Eiropa piedzīvo periodu, kurā uzmanība tiek pievērsta esošo finansiālo resursu efektīvākai izmantošanai un ilgtspējīgai attīstībai. Mainīgie laikapstākļi, cenu svārstības, šī brīža ekonomiskie izaicinājumi, kā arī aizvien augošās prasības ilgtspējas virzienā (un līdz ar to arī īpaši šim virzītās Eiropas Savienības atbalsta programmas un prasības) pieprasa no lauksaimniekiem nemitīgu pielāgošanos, taču bez saprotoša likumdevēja, kurš ļautu šīm pārmaiņām pielāgoties pakāpeniski ar tam izrietošiem atbalsta mehānismiem, lauksaimniecības nozares ceļš uz ilgtspējīgu attīstību šobrīd ir miglā tīts.
