Ralfs Kalniņš, Swedbank jaunākais ekonomists Latvijā
Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati rāda, ka apstrādes rūpniecības produkcijas apjomi saglabājušies nemainīgi, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi (sezonāli izlīdzināti dati). Savukārt, mērot izlaides apjomus pret pērnā gada jūniju, redzam, ka tie ir par 3,8% mazāki.
Kritumu apstrādes rūpniecībā jūnijā saražotajā apjomā, salīdzinot ar pērno gadu, visvairāk ietekmēja vājais sniegums gatavo metālizstrādājumu ražošanā (-7,2%), kā arī fakts, ka Latvijai ļoti nozīmīgajā koksnes izstrādājumu ražošanā nedienas turpinās (-3,3%).
Viennozīmīgi uzmanība jāvērš arī uz labajām ziņām jūnija apstrādes rūpniecības datos: ķīmisko produktu ražošanā ir vērojams pieaugums 9,4% apmērā pret pērno gadu.
Vērojam arī pieaugumu par 8,2% mēbeļu ražošanā. Lai gan šīs nozares sastāda 3 – 4% no kopējā saražotā apjoma katra, tās ir nozīmīgas eksporta saišu stiprināšanā ar Latvijas partnervalstīm.
Baltijas kaimiņu sniegums apstrādes rūpniecībā liek atzīt, ka šoreiz pirmrindnieki ir lietuvieši. Tikai Lietuva ziņo, ka ir vērojams pieaugums izlaides apjomos šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar pērnā gada pirmajiem sešiem mēnešiem. Ar ko šī atšķirība skaidrojama?
Latvijā un Igaunijā dominējošās nozares izlaides apjoma ziņā ir kokapstrāde (vairāk nekā piektdaļa), pārtikas ražošana (aptuveni piektdaļa Latvijai, septītā daļa Igaunijai), kā arī gatavo metālizstrādājumu (aptuveni 10%).
Lietuvā aptuveni piektdaļu no apstrādes rūpniecībā saražotā veido naftas pārstrādes produkti, sesto daļu – pārtikas produkti, kam seko ķīmiskā rūpniecība. Lietuvā mēbeļu ražošana spēlē lielāku lomu nekā koka izstrādājumu ražošana, kas tik svarīga pārējā Baltijā. Viens no skaidrojumiem spēcīgajiem Lietuvas rādītājiem ir šiem eksporta tirgu apstākļiem veiksmīgāka apstrādes rūpniecības struktūra. Piemēram, ķīmisko produktu ražošana, kas Lietuvā ir ļoti nozīmīga nozare, pirmajā pusgadā uzrādījusi izaugsmi visā Baltijā, un jo īpaši strauji kāpusi Lietuvā. Bet jāsaka, ka tas nav viss – lietuviešiem labāk nekā mums un igauņiem veicas kokapstrādes nozarē, mazāks kritums vērojams mēbeļu ražošanā, bet gatavo metālizstrādājumu ražošanā pat redzams kāpums, pretstatā pārējā Baltijā vērotajam kritumam. Līdz ar to jāsecina, ka Lietuvas apstrādes rūpniecība aug ne tikai tādēļ, ka ir labāki apstākļi Lietuvā dominējošajām nozarēm, bet ari tādēļ, ka lietuvieši gluži vienkārši lielā daļā nozaru spējuši uzrādīt veiksmīgākus rezultātus nekā pārējās Baltijas valstis. Varētu būt, ka palīdz fakts, ka leiši ir mazāk atkarīgi no ziemeļvalstu tirgus.
Neskatoties uz atšķirībām apstrādes rūpniecības rezultātos, visas Baltijas valstis vieno fakts, ka galvenais faktors, kas ierobežo izlaides apjomu kāpināšanu, ir nepietiekams pieprasījums.
Ja Lietuvā un Igaunijā šis radītājs atkāpies no pērn sasniegtā augstākā punkta, tad Latvijā jaunākie dati rāda, ka pieprasījuma trūkums kļuvis par vēl būtiskāku problēmu nekā iepriekš.
Lai gan līdzšinējais apstrādes rūpniecības sniegums neiepriecina, procentu likmju samazinājums mūsu tirdzniecības partnervalstīs ar laiku palīdzēs atgūties ekonomikai un līdz ar to arī pieprasījumam pēc mūsu ražotās produkcijas. Diemžēl šī atgūšanās šķiet nāks vēlāk nekā iepriekš cerēts.
