Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste
COVID ietekmes mazināšanās, augsto cenu, procentu likmju kāpuma un citu faktoru ietekmē šobrīd pasaulē vērojams vārgs pieprasījums pēc dažādām precēm. Tādējādi apstrādes rūpniecībai un preču starptautiskajai tirdzniecībai šis ir izaicinošs laiks. Dažādu starptautisko institūciju aplēses un prognozes rāda, ka globālā tirdzniecība ir ļoti stipri sabremzējusies un pat sarūk. Līdzīgu ainu redzam arī mūsu mazajā, tirdzniecībai tik ļoti atvērtajā ekonomikā.
- Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka preču eksporta vērtība oktobrī saruka par 12.5%, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.
Savukārt preču importa vērtības kritums bija krietni straujāks, proti, 21.9%. Mīnusus šajos rādītājos redzam jau kopš pavasara. Samazinājumu skaidro gan eksporta un importa cenu atkāpšanās, gan arī mazāki fiziskie apjomi – vājāka pieprasījuma sekas. Piemēram, preču eksporta apjoms provizoriski gada laikā ir samazinājies par nepilnu desmito daļu.
Kritums eksportā oktobrī bija nedaudz lēnāks nekā divos iepriekšējos mēnešos, galvenokārt pateicoties pieaugumam augu valsts, it īpaši kviešu un rudzu, eksporta vērtībā (+38 miljoni eiro). Graudaugu ražas samazinājums šogad gan liek domāt, ka šis kāpums diez vai būs noturīgs. To drīzāk ir nodrošinājušas transportēšanas grafika īpatnības un, iespējams, arī vēlāka ražas novākšana un žāvēšana. Izskatās, ka pērn vairāk kravu aizgāja septembrī, šogad – oktobrī. Kopējos eksporta ieņēmumos vislielāko robu turpināja radīt kritums minerālproduktu (visvairāk dabasgāzes gāzveida stāvoklī un elektroenerģijas) eksporta vērtībā (-130 miljoni eiro). Te kritums galvenokārt būtiski zemāku cenu dēļ. Neliela loma varēja būt jau arī gāzes vada bojājumam starp Somiju un Igauniju, kas apgrūtināja Inčukalna dabasgāzes pieejamību Somijas vajadzībām apkures sezonas sākumā. Joprojām nozīmīgs kritums tika reģistrēts arī koka un tā izstrādājumu eksportā (-74 miljoni eiro). Jau labu laiku ir beidzies COVID mājsēžu laikā novērotais mājokļu labiekārtošanas bums. Iedzīvotāji ir atgriezušies pie daudz ierastāka preču un pakalpojumu sadalījuma savā patēriņā. Arī vārgais būvniecības nozares sniegums un mājokļu tirgus aktivitāte tādos eksporta galamērķos kā Apvienotā Karaliste un Zviedrija nepalīdz. Ne ārējo tirgu makroekonomiskie rādītāji, ne arī uzņēmēju noskaņojuma aptaujas vēl neuzrāda pārliecinošus uzlabojumus.
Lai gan Āzijas eksports ir sācis šķietami atgūties un dažās pasaules mēroga ostās pieaug pārkrauto kravu skaits, citi globālās tirdzniecības rādītāji, it īpaši uzņēmumu aptaujas, joprojām ir pesimistiski. Globālās ekonomikas izaugsme ir pavisam vārga. Latvijas tirdzniecības partnervalstu ekonomikas, vai nu stagnē vai sarūk. Tuvākie pāris ceturkšņi būs visai līdzīgi. Iedzīvotāju pirktspējai atgūstoties un lielākajām pasaules centrālajām bankām sākot mazināt procentu likmes jau pavasarī/ vasarā, uz ārējā pieprasījuma sasparošanos varam cerēt nākamā gada otrajā pusē.
- Atkopšanās gan būs lēna, tāpēc pārliecinošu eksporta izaugsmi, visticamāk, ieraudzīsim vien 2025.gadā.
Jārēķinās, ka pasaules un pakārtoti arī Latvijas tirdzniecības kanālus arvien vairāk var satricināt ģeopolitiskie saspīlējumi, kā arī klimata pārmaiņas. Tā, piemēram, šobrīd sausuma dēļ tiek mazināta kuģu caurplūde Panamas kanālā, kas var turpināties vēl vismaz arī nākamajā gadā. Panamas kanāls apkalpo aptuveni 5% no globālās preču tirdzniecības pa jūru/okeānu. Šie apstākļi ir mudinājuši pārvadājumu kompānijas biežāk izvēlēties Suecas kanālu. Šeit gan pēc kara sākuma Tuvajos Austrumos biežāk novērojumi uzbrukumi kuģiem. Tirdzniecības artēriju apdraudējumi var sadārdzināt kravu pārvadājumus un attiecīgi arī preces.
