Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā
Gada sākumā bezdarbs audzis. Centrālās Statistikas Pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma dati rāda, ka bezdarba līmenis 1. ceturksnī kāpis līdz 7,4%. Darba meklētāju īpatsvars audzis par 0,2 procentpunktiem, salīdzinot ar pērno gadu, un par 0,5 procentpunktiem attiecībā pret iepriekšējo ceturksni.
Ja vien neredzēsim kādus būtiskus šokus ekonomikā, sezonalitāte nosaka, ka bezdarbam tuvākajos ceturkšņos vajadzētu samazināsies. Nodarbinātības Valsts aģentūras (NVA) dati dod ieskatu otrā ceturkšņa darba tirgū. Reģistrētais bezdarbs kopš februāra sarūk, un pieejamie dati par maiju liek domāt, ka bezdarbs jau noslīdējis zem 5% atzīmes. Tātad reģistrētā bezdarba līmenis ir ļoti tuvu 2007. gadā redzētajai rekordzemajai vērtībai. Skaidrs, ka ne visi darba meklētāji reģistrējas NVA, tādēļ faktiskais bezdarbs noteikti ir augstāks, tomēr no darba ņēmēja viedokļa darba tirgū iezīmējas pozitīva dinamika.
Pēdējos pāris, daļēji – ekonomikas stagnācijas, gadus esam redzējuši salīdzinoši noturīgu darba tirgu Latvijā. No vienas puses tas ir bijis pozitīvais saules stars ekonomikas pelēcīgajā bildē. Salīdzinoši zems bezdarba līmenis nozīmē, ka lielais vairums iedzīvotāju, kas vēlas strādāt, to arī var darīt. Ekonomikā vidējā alga samērā strauji augusi. Tas devis iespēju patērētāju pirktspējai ātri atgūties pēc augstās inflācijas laika, un balstījis slinko patēriņu.
No otras puses, gaišumu tumšajos mākoņos, jeb – salīdzinoši zemo bezdarbu – var uztvert arī citādāk. Darba devējiem tas, iespējams, nav vis saules stars, bet gan zibens, kas brīdina par lietusgāžu tuvošanos. Salīdzinoši zemais bezdarba līmenis pat pie stagnējošas ekonomikas norāda uz to, ka brīvo darba roku “baseins” ir visai sekls. Darbaspēka trūkuma problēma, kas šobrīd nedaudz piemirsta, ar joni atgriezīsies, ekonomikai atsākot augt. Tas varētu notikt jau tuvākajā laikā, jo, piemēram, Eiropas Komisijas aptauju dati liecina, ka pieprasījums pēc darbiniekiem aug. Būvniecības aktivitātei uzlabojoties, strauji kāpis īpatsvars tiem būvniecības uzņēmumiem, kas plāno tuvāko trīs mēnešu laikā pieņemt jaunus darbiniekus. Arī apstrādes rūpniecībā nu jau divus ceturkšņus pēc kārtas lielākā daļa uzņēmumu aptaujās atbild, ka plāno darbinieku skaitu kāpināt. Abās šajās nozarēs audzis to uzņēmumu īpatsvars, kas darbaspēka trūkumu šobrīd uzskata par būtisku attīstību ierobežojošu faktoru. Šie gan ir tikai sākotnējie signāli, un plāni par darbā pieņemšanu joprojām nav grandiozi, tomēr virziens, šķiet, ir skaidrs.
Sliktā ziņa – no visai drūmās demogrāfijas grūti izbēgt, un iedzīvotāju skaits darbspējas vecumā sarūk, tādēļ darbaspēks trūks. Labā ziņa – darba roku rezerves vēl pagaidām ir. Piemēram, ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaits pirmajā ceturksnī bija lielāks nekā pirms gada, un šos cilvēkus visdrīzāk varam gaidīt atgriežamies darba tirgū. Redzam augošu vecāka gadagājuma nodarbināto skaitu. Šī gada pirmajā ceturksnī pirmo reizi Latvijas darba tirgū ir vairāk 65-74 gadu vecu nodarbināto, nekā jauniešu (15-24 gadi). Darba devējam jāstrādā ar to, kas ir – jāprot apmācīt un noturēt darbiniekus, lai arī vecāka gada gājuma darbinieki varētu pilnvērtīgi piedalīties uzņēmuma mērķu sasniegšanā. Savukārt tur, kur iespējams, jāķeras pie automatizācijas. Latvijas uzņēmumiem ir liels potenciāls kāpināt investīcijas, un jācer, ka rūkošās procentu likmes liks uzņēmumiem realizēt iepriekš atliktos investīciju projektus, kas varētu palīdzēt risināt arī darbaspēka trūkuma problēmu.
