Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste
Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka bezdarba līmenis šī gada otrajā ceturksnī bija 7,0%. Bezdarbs ir minimāli, par 0,1% sarucis salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, tomēr salīdzinājumā ar to pašu ceturksni pērn tas ir pakāpies par 0,3 procentpunktiem. Lai gan gaidījām būtiskāku bezdarba samazināšanos, darba tirgus kopumā saglabājas noturīgs. Redzam, ka, neskatoties uz ekonomikas atkopšanos kopš 2024. gada vidus, faktiskais, t.i. darbaspēka apsekojumā novērtētais, bezdarba līmenis trešo gadu pēc kārtas ir bijis salīdzinoši stabils, viegli svārstoties ap 7%. Vienlaikus reģistrētais bezdarba līmenis ir samazinājies, tai skaitā pēdējā gada laikā.
Kopš 2002. gada faktiskais bezdarba līmenis vidēji ir bijis 10%, tāpēc pašreizējo 7% bezdarbu var uzskatīt par salīdzinoši zemu, un tas, visticamāk ir jau diezgan tuvu tā dabiskajam līmenim. Tas nozīmē, ka bezdarbu mazināt kļūst arvien sarežģītāk, jo lielu tā daļu šobrīd nosaka tādi strukturāli faktori kā piedāvāto un pieprasīto prasmju neatbilstība un reģionālās mobilitātes trūkums. Uzņēmumu noskaņojuma aptaujas rāda, ka darbaspēka trūkums ražošanā, būvniecībā un pakalpojumu nozarēs šobrīd ir nedaudz virs ilgtermiņa vidējā. Tomēr nodarbināto skaits būtiski nemainās vai pat nedaudz sarūk (-0,4% otrajā ceturksnī gada laikā), atspoguļojot iedzīvotāju skaita samazināšanos. Vienlaikus nodarbinātības līmenis ekonomikā otrajā ceturksnī pieauga un nedaudz pārsniedza 65%, kas ir tuvu vēsturiski augstākajam līmenim. Ekonomiski aktīvo iedzīvotāju īpatsvars, ap 70%, ir teju visu laiku augstākajā līmenī, kāds Latvijā redzēts. Lai gan atsevišķās valstīs, tostarp Igaunijā, nodarbinātības un ekonomiskās aktivitātes rādītāji ir vēl augstāki, Latvijas sabiedrības novecošana un viens no īsākajiem veselīgi nodzīvoto mūža gadu rādītājiem Eiropas Savienībā liek piesardzīgi vērtēt iespējas šos rādītājus būtiski paaugstināt. Papildu izaicinājums ir salīdzinoši zemais digitālo prasmju līmenis, kas atpaliek no Eiropas Savienības vidējā rādītāja, turklāt īpaši izteikta šī problēma ir lauku reģionos.
Ņemot vērā demogrāfiskās tendences, darbaspēka trūkums turpinās būt aktuāla problēma arī turpmāk, saasinoties brīžos, kad ekonomika aug straujāk. Un darba devējiem būs aizvien vairāk jādomā par darbinieku produktivitātes celšanu un tehnoloģiskiem risinājumiem darbaspēka aizstāšanā. Bezdarba līmenis gada otrajā pusē varētu nedaudz vairāk sarukt, jo vasarā un rudenī tradicionāli palielinās sezonālo darbu iespējas.
