Oskars Niks Mālnieks, Swedbank ekonomists
No vienas puses, nekur nav pazudusi Tuvo Austrumu konflikta radītā enerģijas šoka ietekme. No otras – Latvijā arvien novērojam pārtikas cenu kritumu. Lai arī Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka mēneša inflācija bijusi vien 0,2% apmērā, septembri pretstatot augustam, un gada inflācija (+3,2%) nav īpaši virs ilgtermiņā ierastā, Latvijas dati izceļas uz eiro zonas valstu fona. Pēc Eurostat sākotnējām aplēsēm, gada inflācijas apmērs Latvijā septembrī ir starp zemākajiem dalībvalstu vidū. Viens no galvenajiem iemesliem šim ir iepriekšminētā pārtikas cenu deflācija.
Pārtika septembrī, salīdzinājumā ar augustu, bija par 0,8% lētāka. Vasaras sezonai noslēdzoties lētāki kļuva viesnīcu pakalpojumi (-10,6%). Vienlaikus mēneša griezumā vidējo cenu līmeni būtiski palielināja transports (+2,1%), galvenokārt sadārdzinoties degvielai (+9,6%). Dārgāka elektrība, cietais kurināmais un apkure palielināja ar mājokli saistīto pakalpojumu un preču cenas (+0,8%).
Salīdzinot ar septembri pērn, pārtika gan ieskaitot, gan neieskaitot bezalkoholiskos dzērienus ir jau par 4,8% lētāka. Ieskatoties datos sīkāk redzam, ka samazinājums nav koncentrēts atsevišķās pozīcijās, bet gan lielākajā daļā produktu. Pasaules mērogā gan redzama ne tik tīkama bilde. ANO pārtikas izejvielu indekss septembrī turpināja straujo kāpumu. Jaunākie dati apliecina, ka patlaban notiekošais El Niño varētu būt spēcīgākais, kāds jebkad redzēts novērojumu vēsturē. Tā ietekme lielākoties skar reģionus vairāk uz zemeslodes dienvidiem, taču tas tāpat rada augšupvērstu spiedienu uz cenām cukuram, kafijai un citiem produktiem, ko Latvijā neaudzējam.
Vēršot uzmanību enerģijas šokam, līdz šim manāmākā Tuvo Austrumu konflikta ietekme uz mājsaimniecībām bijusi caur degvielas cenām. Atsākoties apkures sezonai, uzmanība tiek veltīta siltumenerģijas izmaksām. Apkures sadārdzinājuma apmērs šajā sezonā vēl nav skaidrs, un tas nebūs vienāds visiem. Būtiska loma ir tam, kādu kurināmo un kādā proporcijā katrs siltumenerģijas piegādātājs izvēlējies, kad kurināmais iepirkts un vai tā krājumi palikuši pāri no iepriekšējās sezonas. Turklāt atsevišķiem uzņēmumiem ir ar izejvielām nesaistītas pozīcijas, kurās izdevies ietaupīt vai neplānoti saņemt papildu ienākumus. Šo faktoru mijiedarbību lieliski ilustrē ļoti atšķirīgās apkures tarifu izmaiņas oktobrī. Piemēram, Madonā un Mārupē apkure oktobrī sadārdzinājās par vairāk nekā 20%. Lēdmanē tarifa kāpums bija pat 68%. Vienlaikus 5 apdzīvotās vietās Latvijā bija novērojams tarifa samazinājums. Lai arī ir skaidrs, ka apkures tarifi šosezon vidēji pieaugs, mājsaimniecību gala izdevumi par apkuri būs atkarīgi arī no tā, cik auksta būs ziema. Silta ziema var būtiski mīkstināt apkures tarifu kāpuma sitienu pa iedzīvotāju maciņiem.
Kaut gan vidējais patēriņa cenu kāpums septembrī bija zemāks nekā prognozēts, pārtikas cenu deflācijai būs grūti pretoties iepriekšminēto augšupvērsto faktoru spiedienam. Atlikušajos mēnešos šogad un nākamā gada sākumā cenu līmenis visdrīzāk gana strauji pieaugs, tādēļ nākamā gada vidējā inflācija varētu būt augstāka nekā iepriekš prognozēts un tuvāka 4% atzīmei.
