Apstrādes rūpniecība aug divus mēnešus pēc kārtas. Martā ražošanas apjomi apstrādes rūpniecībā bija par 2.3% lielāki nekā iepriekšējā mēnesī (sezonāli izlīdzināts) un par 3.7% nekā gadu iepriekš (pēc kalendāri izlīdzinātajiem datiem).
Apgrozījuma datos redzams neliels kritums, bet tas, visticamāk, saistīts ar zemākām cenām. Šogad kopumā vēl arvien sagaidāma svārstīga un diezgan nedroša, bet tomēr izaugsme – gan apstrādes rūpniecībai, gan eksportam.
Jāsaka gan, ka šogad datu analīze ir piņķerīgāka kā parasti – februāris bija par vienu dienu garāks, kamēr Lieldienu brīvdienas šogad iekrita martā, bet pērn bija aprīlī. Darba dienu skaits, protams, ietekmē arī ražošanas apjomus. Izskatās, ka Lieldienu brīvdienu efekts ir bijis lielāks. Neizlīdzinātājos datos (proti, tādi, kādus uzrāda uzņēmumi) redzama ražošanas apjomu izaugsme par 0.5% pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar gadu iepriekš. Savukārt Centrālās statistikas pārvaldes izlīdzinātajos datos (proti, koriģējot pēc darba dienu skaita) redzama 2% izaugsme. Kamēr uzņēmumiem, protams, ir svarīgāks pirmais cipars, jo tas nosaka ražotāju finanšu situāciju, tendenci labāk var parādīt otrais cipars. Proti, pēc īstermiņa vājuma janvārī izaugsme apstrādes rūpniecībā turpinās.
Tādējādi apstrādes rūpniecība un arī rūpniecība kopumā pirmajā ceturksnī balstīja ekonomikas izaugsmi, lai arī šeit redzams šis darba dienu skaita efekts. Lielākais devums apstrādes rūpniecības izaugsmē nāca no kokapstrādes. Pirmajā ceturksnī spēji auga ražošanas apjomi koka izstrādājumiem (18%, pēc darba dienu skaita izlīdzināts), papīra izstrādājumiem (9%), tekstilizstrādājumiem (13%), nemetālisko minerālu izstrādājumiem (10%). Galvenokārt rūpnieku pārdošanas apjomi auga tieši eksporta tirgos, nevis Latvijā. Kritumi bija vērojami pārtikas izstrādājumu (-0.4%), apģērbu (-4%) un ādas izstrādājumu (-23%), datoru un elektronikas (-2%) ražošanā.
