Šogad 1.ceturksnī tekošajā kontā otro ceturksni pēc kārtas veidojās pārpalikums, turklāt tas nu jau ir pakāpies līdz 1.8% no ceturkšņa iekšzemes kopprodukta (1.4% 4.ceturksnī). Pārpalikums ceturksnī pieaudzis galvenokārt tādēļ, ka palielinājušās saņemtās ES zemnieku subsīdijas, bet pārpalikumu turpināja palielināt arī samērā straujš (par 7.3% gada griezumā) kritums preču importā.
Kritumi preču importā lielā mērā ataino izejvielu cenu lejupslīdi pasaulē, kā arī samērā kūtro investīciju aktivitāti šī gada sākumā – pēc CSP datiem visvairāk preču importa kritumu 1.ceturksnī ietekmēja minerālprodukti, kā arī mašīnas un iekārtas.
Preču un pakalpojumu eksports 1.ceturksnī samazinājās par 3.5% gada griezumā, kas ir par vienu procentpunktu mazāks kritums nekā iepriekš lēsts. Tādējādi, visticamāk, arī eksporta apjomu kritums 1.ceturksnī būs mazāks par 3%, kas parādījās jaunākajos IKP datos. Tiesa, preču un pakalpojumu eksporta tendences aizvien ir negatīvas – preču eksporta gada izaugsme 1.ceturksnī ir ieslīdējusi dziļākos mīnusos (-6.3%), savukārt pakalpojumu eksporta izaugsme ir nedaudz piebremzējusies (līdz 3.8%, salīdzinājumā ar 4.9% pērn vidēji). Pakalpojumu eksporta izaugsmi visbūtiskāk kavējis transports – transporta pakalpojumu eksports kopumā samazinājies par 7.6%, tai skaitā par 21% dzelzceļa pārvadājumos, un par 10% jūras transporta pārvadājumos. Autopārvadājumu pakalpojumu eksports ir bijis nedaudz lielāks nekā pirms gada, taču te gan jāņem vērā, ka tas samērā spēji kritās pērn un vēl aizvien ir zemāks nekā 2014.gadā. Būtiskākie faktori, kas kavē transporta pakalpojumu eksportu – vāja pirktspēja Krievijā, Krievijas aizvien pieaugošā savu ostu un to infrastruktūras izmantošana kravu pārvadājumos, kā arī augsts energoresursu kravu īpatsvars – šķiet, tik ātri vien nepazudīs/netiks novērsti, tādēļ transporta sektors, visticamāk, turpinās bremzēt arī kopējo pakalpojumu eksporta izaugsmi.
Pozitīvi, ka šī gada 1.ceturksnī straujāka kļuvusi tūrisma pakalpojumu eksporta izaugsme (13.8%, salīdzinājumā ar 12% pērn vidēji), krietni spējāk audzis dažādu biznesa pakalpojumu eksports (par 21%, salīdzinājumā ar 6.4% pērn vidēji), strauji turpina augt arī IT pakalpojumu eksports (par 24%). Tas kompensējis kritumus transporta pakalpojumu eksportā.
