Līva Zorgenfreija, Swedbank Latvija galvenā ekonomiste
Novērtējums par šī gada Latvijas ekonomikas izaugsmi būtiski paaugstināts, sasniedzot 3,0% – straujākais temps Baltijā. Hormuza krīzes gads Latvijai nesis spēcīgāko izaugsmi pēdējos gados. Savukārt nākamgad, gan iekšējam, gan ārējam pieprasījumam bremzējoties, prognozējam lēnāku ekonomikas pieaugumu 2,2% apmērā. Oktobrī inflācija Latvijā bija viena no zemākajām eiro zonā, bet ziemas mēnešos dzīves dārdzība kāps straujāk. Inflācija palielināsies no vidēji 3,3% šogad līdz 3,7% nākamgad. Kāpumu veicinās augstākas enerģijas cenas nekā iepriekš prognozēts un pārtikas inflācijas atgriešanās. ECB varētu celt procentu likmes vēl divas reizes līdz noguldījumu iespējas uz nakti likme sasniegs 3,0% 2027. gada sākumā. Inflācijai gan Latvijā, gan eiro zonā nākamā gada laikā pierimstot, ECB likmes sāks samazināt 2028. gada otrajā pusē.
Pasaules cenu dinamika noteiks straujāku inflāciju nākamgad
Pārtikas cenu kritums Latvijā bremzē kopējo dzīves dārdzības kāpumu, tādēļ inflācija šogad iepriecina un ir pat zemāka nekā pērn. Diemžēl prieki nebūs ilgi, jo inflācija šajā ziemā paātrināsies. Jaunākās aptaujas liecina, ka tuvākajos mēnešos pārdošanas cenas paaugstināt sliecas vairāk uzņēmumu nekā tas bija vasarā. Hormuza krīze turpinās, pasaules enerģijas cenas ir augstākas nekā prognozēts, un Latvijā visdrīzāk redzēsim tālāku siltumenerģijas un gāzes tarifu kāpumu. Biržā strauji aug arī elektroenerģijas cenas, taču lielākā daļa iedzīvotāju šo sadārdzinājumu izjutīs tikai pakāpeniski, jo 85% mājsaimniecību ir noslēgušas fiksētas cenas līgumus. Globālās pārtikas cenas atkal kāpj, un 2027. gada jūlijā beigsies Latvijā uz laiku noteiktais samazinātais PVN atsevišķiem pārtikas produktiem. Līdz ar to – nākamgad atgriezīsies arī pārtikas inflācija. Prognozējam, ka 2027. gada vidējā inflācija pārsniegs šā gada līmeni, tomēr nākamā gada laikā cenu kāpuma vilnis noplaks.
Līdzīgas tendences būs vērojamas arī citās Eiropas valstīs, jo galvenais virzītājs visiem ir viens – pasaules cenu kāpums. Lai mazinātu risku, ka inflācija “iesakņojas”, centrālās bankas ir sākušas un turpinās celt procentu likmes. Gan ASV Federālo rezervju banka, gan Eiropas Centrālā banka (ECB) paaugstinās procentu likmes decembrī un atkārtoti nākamā gada pirmajā ceturksnī. ECB noguldījumu iespējas uz nakti likme, kam cieši seko arī aizņēmējiem svarīgais Euribor, nākamgad sasniegs 3,0%. Inflācijai 2027. gada laikā norimstot, ECB likmes 2028. gadā sāks pakāpeniski samazināt.
Ekonomikas izaugsmei nākamgad gan globāli, gan lokāli šķēršļi
Līdzšinējie dati un jaunākās Swedbank prognozes rāda, ka Latvija šogad ir Baltijas straujāk augošā ekonomika. 2026. gada pirmajā pusē iekšzemes kopprodukts (IKP) gada izteiksmē pieauga par 3,2%, un pieejamie nozaru rādītāji liecina, ka arī trešajā ceturksnī visdrīzāk ekonomikā turpinājās spēcīgs kāpums.
Šogad varam priecāties par preču eksporta kāpumu un – jau otro gadu pēc kārtas – par strauji augošu apstrādes rūpniecības izlaidi. Eksporta pasūtījumu novērtējums tuvākajiem mēnešiem liek domāt, ka vēl vismaz šogad aktivitāte apstrādes rūpniecībā un eksportā saglabāsies spēcīga. Nākamgad eksporta pieauguma tempi varētu sabremzēties, ņemot vērā, ka tirdzniecības partnervalstu izaugsme prognozēta vājāka.
Pēc vairākiem gadiem, kuros tika vērots stabils iedzīvotāju pirktspējas kāpums, šogad beidzot manāmi straujāk nekā iepriekš aug arī patēriņš. Mājsaimniecību tēriņi nodrošinājuši lielāko pozitīvo devumu 2026. gada IKP izaugsmē. Tas par spīti spējam kritumam, kas šogad vērots darba samaksas pieauguma tempā. Algu kāpuma tempi kļuvuši lēnāki visā ekonomikā, bet straujāk “uz bremžu pedāļa” uzminis publiskais sektors. Prognozējam, ka, valdībai fokusējoties uz izdevumu samazināšanu, publiskā sektora algu izmaiņas arī 2027. gadā būs ļoti piezemētas. Savukārt darba samaksas kāpums privātajā sektorā varētu nedaudz paātrināties, atspoguļojot pēdējā laikā vērojamo ekonomiskās aktivitātes nostiprināšanos. Vidējās algas pieauguma prognozes līdz pat 2028. gadam samazinātas un būs robežās no 5,0% šogad līdz 6,0% 2028. gadā – krietni zem iepriekš vērotajiem tempiem. Tas, kopā ar augstākām inflācijas prognozēm nozīmē krietni lēnāku pirktspējas kāpumu nekā iepriekšējos gados redzēts un nekā iepriekš prognozēts. Šie faktori liek domāt, ka privātā patēriņa kāpums nākamgad būs mazāk straujš nekā šogad.
Investīciju šogad vairāk nekā pērn. Tas joprojām lielā mērā pateicoties publiskajiem projektiem, piemēram, ar Atveseļošanas un noturības mehānismu saistītajiem. Savukārt privātās investīcijas iet roku rokā ar strauju kreditēšanas pieaugumu. ECB noteiktajām procentu likmēm augot, finansējums ekonomikā kļūst dārgāks, kas var piebremzēt uzņēmumu un mājsaimniecību vēlmi un spēju turpināt būtiski kāpināt investīcijas. Nākamajos gados samazināsies Eiropas Savienības investīciju finansējums, jo būs noslēgušies Atveseļošanas un noturības mehānisma projekti un tuvosies 2021.–2027. gada ES budžeta plānošanas perioda beigas.
Premjerministra publiskā komunikācija liecina, ka jaunās valdības prioritāte būs ierobežot valdības izdevumus. Tas viss nozīmē, ka redzēsim mazāku publiskā sektora devumu ekonomikas izaugsmē nekā iepriekš gaidīts. Budžeta deficīta mazināšana, protams, ir prātīgs solis, īpaši redzot, cik strauji sadārdzinās valdību aizņemšanās likmes. Tomēr risks ir arī pārcensties. Pirms dažiem gadiem redzējām, kā, tiecoties uz mazāku budžeta deficītu tautsaimniecībai jau tā grūtā laikā, mūsu kaimiņi igauņi palīdzēja noslāpēt arī ekonomikas izaugsmi.
Ar pilnu ekonomikas apskatu angļu valodā var iepazīties šeit.
