Oskars Niks Mālnieks, Swedbank ekonomists
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka vidējais cenu līmenis jūlijā, salīdzinot ar jūniju, saruka par 0,7%. Spējais mēneša cenu līmeņa kritums ļāva gada inflācijai samazināties līdz 2,6% (no 3,4% jūnijā).
Lielākā ietekme uz mēneša inflāciju bija pārtikai (-2,0%). Sezonas izpārdošanām turpinoties, lētāki bija arī apģērbi un apavi (-3,7%). Nedaudz samazinājās ar transportu saistīto preču un pakalpojumu cenas (-0,3%), galvenokārt lētākas degvielas dēļ ( 3,5%). Vienlaikus nedaudz pieauga alkohola un tabakas cenas, kā arī sadārdzinājās atpūtas, sporta un kultūras pakalpojumi.
Salīdzinot ar jūliju pērn, pārtika vidēji nu jau ir par 3,1% lētāka. (Tik ievērojamu pārtikas deflāciju pēdējo reizi vērojām 2010. gadā.) PVN samazinājums atsevišķām pārtikas produktu grupām ir būtiska daļa no pārtikas cenu deflācijas stāsta. Tomēr tendences maiņa novērojama jau ilgāku laiku. Aptuveni gadu pārtikas cenas bija teju nemainīgas, bet pēdējos mēnešos sākušas sarukt. Tas varētu būt pateicoties gan labvēlīgām tendencēm Eiropas pārtikas izejvielu cenās, gan augstākai konkurencei starp tirgotājiem, gan pastiprinātai sabiedrības, valsts institūciju un politiķu uzmanībai. Arī jaunākās ziņas par to, ka pirmā ievāktā pašmāju raža bijusi labāka nekā pērn, liek domāt, ka pārtikas cenu attīstība arīdzan šī gada otrajā pusē varētu būt drīzāk stabila vai pat lejupvērsta.
Ieskatoties enerģijas tirgus datos, redzams, ka energoresursu cenas rūpīgi sekojušas haotiskajiem pasaules notikumiem, piedzīvojot krasas svārstības teju katru otro dienu. Tomēr vidēji naftas cena jūlijā bijusi par pāris dolāriem zemāka nekā jūnijā, kamēr vidējā dabasgāzes cena pakāpusies līdz 54 EUR/MWh. Kaut gan jūlija beigās dabasgāzes cena sasniedza augstāko dienas cenu pēdējo gadu laikā, tā tomēr bija vairākkārt zemāka nekā 2022. gadā. Dārgāka gāze kombinācijā ar dabasgāzes krājumiem zem vēsturiski ierastā līmeņa, visdrīzāk nozīmēs cenu kāpumu elektrībai un apkurei rudenī. Līdz šim vien daži Latvijas siltumapgādes komersanti paziņojuši par tarifu pieaugumu. AS “Rīgas Siltums” paudis nostāju, ka tarifa pieaugums nepārsniegs 20%. Visbeidzot, elektrības cena Nord Pool biržā jūlijā bija par piektdaļu zemāka nekā jūnijā. Pēdējo gadu laikā ir pieaugusi Latvijas noturība pret dažādiem enerģijas šokiem, galvenokārt pateicoties atjaunīgajiem energoresursiem. Piemēram, jūlijā saule un vējš deva 63% no kopējā saražotās elektroenerģijas apjoma, mazinot nepieciešamību pēc importa vai dārgākajiem fosilajiem ražošanas resursiem.
Pēdējo mēnešu dati liek domāt, ka inflācija šogad vidēji varētu būt zemāka nekā iepriekš prognozēts. Tomēr gluži kā iepriekšējos mēnešos – esam dažu sociālo tīklu ierakstu attālumā no kārtējām krasām pasaules izejvielu cenu svārstībām.
