Uzņēmumu reģistra (UR) galvenajai valsts notārei vajadzēja izskatīt sabiedrības ar ierobežotu atbildību (turpmāk – sabiedrība) dalībnieku iesniegumu, kurā lūgts atcelt iepriekš valsts notāra pieņemto lēmumu reģistrēt sabiedrības darbības izbeigšanu. Šādam lēmumam par pamatu bija UR saņemtais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) paziņojums par sabiedrības darbības izbeigšanu un attiecīgi paziņojumā norādītais, ka VID lēmums ir stājies spēkā un nav apstrīdēts vai pārsūdzēts.
Minētajā situācija, kura apskatīta žurnāla "Prakstiskais likumdošanas ziņnesis" aprīļa numurā, sabiedrība lūdza UR nepieņemt lēmumu par sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra līdz brīdim, kad tiks atcelts VID lēmums. Sabiedrība norādījusi, katai nebija pieejama informācija par VID konstatētajiem pārkāpumiem un veiktajām darbībām, kas novedušas pie sabiedrības saimnieciskās darbības apturēšanas. Tādējādi sabiedrībai nebija iespējas novērst VID konstatētos pārkāpumus noteiktajā termiņā. Sabiedrība par tās darbības izbeigšanas ierakstīšanu komercreģistrā uzzināja, ieskatoties Lursoft datu bāzē. Līdz ar to sabiedrība nolēmusi novērst konstatētos pārkāpumus un vērsties VID ar lūgumu atjaunotu sabiedrības darbību.
Izskatot minēto sabiedrības iesniegumu, UR galvenā valsts notāre norāda, ka saskaņā ar Komerclikuma 314.1 panta otro daļu sabiedrības darbību var izbeigt, pamatojoties uz nodokļu administrācijas lēmumu, ja:
1) sabiedrība viena mēneša laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas nav iesniegusi gada pārskatu un kopš pārkāpuma izdarīšanas ir pagājuši vismaz seši mēneši;
2) sabiedrība viena mēneša laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas nav iesniegusi nodokļu likumos paredzētās deklarācijas par sešu mēnešu periodu;
3) sabiedrības darbība ir apturēta, pamatojoties uz nodokļu administrācijas lēmumu, un sabiedrība triju mēnešu laikā pēc tās darbības apturēšanas nav novērsusi norādīto trūkumu.
Komerclikuma 314.1panta trešajā daļā ir noteikts, ka komercreģistra iestādes vai nodokļu administrācijas lēmums par sabiedrības darbības izbeigšanu stājas spēkā viena mēneša laikā pēc tā paziņošanas sabiedrībai, ja lēmums nav likumā noteiktajā kārtībā apstrīdēts vai pārsūdzēts.
UR nav tiesīgs atcelt apstrīdēto lēmumu, kā arī izdarīt ierakstus komercreģistrā uz iesnieguma pamata, kamēr ir spēkā VID lēmums. Līdz ar to, ja sabiedrības dalībnieks nepiekrīt VID lēmumam, tam ir tiesības vērsties VID ar lūgumu, lai tiek atjaunots procesuālais termiņš VID lēmuma apstrīdēšanai un apstrīdēt to. Ja sabiedrība kādu iemeslu dēļ nav saņēmusi VID lēmumu un iepazinusies ar to, sabiedrībai jāvēršas VID ar lūgumu izsniegt šo lēmumu. Ja UR tiks saņemts lēmums, ar kuru VID lēmums būs atcelts, tad UR būs pamats atcelt apstrīdēto lēmumu.
UR galvenā valsts notāre papildus norāda, ka saskaņā ar Komerclikuma 317. panta pirmo daļu sabiedrības darbības izbeigšanas gadījumā notiek tās likvidācija, ja likumā nav noteikts citādi. Atbilstoši Komerclikuma 318.1 panta trešajai daļai pēc tam, kad komercreģistrā izdarīts ieraksts par sabiedrības darbības izbeigšanu un izsludināts paziņojums par sabiedrības darbības izbeigšanu, ikviena sabiedrības likvidācijā ieinteresētās persona viena mēneša laikā pēc tā publicēšanas dienas var iesniegt komercreģistra iestādei pieteikumu par likvidatora iecelšanu. Savukārt, ja neviena sabiedrības likvidācijā ieinteresētā persona neiesniedz tiesai vai komercreģistra iestādei pieteikumu par likvidatora iecelšanu un sabiedrībai nav pasludināts maksātnespējas process, sabiedrības likvidācija nenotiek un komercreģistra iestāde pieņem lēmumu par sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra (Komerclikuma 317.panta otrā daļa).
No minētajām tiesību normām secināms, ka sabiedrības darbības izbeigšana un izslēgšana no komercreģistra iepriekš minētajā gadījumā notiek divos posmos. Proti, sākotnēji tiek pieņemts UR valsts notāra lēmums par ieraksta izdarīšanu komercreģistrā par sabiedrības darbības izbeigšanu un sabiedrības amatpersonu atcelšanu no amata.
Pēc tam, kad minētais komercreģistra ieraksts ir izsludināts laikrakstā Latvijas Vēstnesis, ieinteresētajām personām ir viena mēneša termiņš, lai pieteiktos par sabiedrības likvidatoru vai apstrīdētu UR valsts notāra lēmumu UR galvenajam valsts notāram. Ja neviena ieinteresētā persona nepiesakās par sabiedrības likvidatoru, tad UR valsts notāram ir jāpieņem lēmums par sabiedrības izslēgšanu no komercreģistra. Tādējādi, ja kapitālsabiedrības dalībnieks vēlas, lai sabiedrība netiktu izslēgta no komercreģistra bez likvidācijas procesa, UR nepieciešams iesniegt pieteikumu par likvidatora iecelšanu. Kamēr notiks sabiedrības likvidācijas process, sabiedrība no komercreģistra netiks izslēgta. Līdz ar to sabiedrības likvidācijas procesa gaitā VID var pieņemt lēmumu par procesuālā termiņa atjaunošanu un atcelt VID lēmumu, uz kura pamata komercreģistrā tika izdarīts ieraksts par sabiedrības darbības izbeigšanu, kas būs par pamatu apstrīdētā lēmuma par Sabiedrības darbības izbeigšanu atcelšanai.
