Agnese Buceniece, Swedbank vecākā ekonomiste
Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka šī gada 1. ceturksnī vidējā bruto alga sasniedza 1831 eiro, kas ir vien par 4,2% vairāk nekā pirms gada. Pieauguma temps ir būtiski mazinājies – 2025. gadā vidējā alga auga par 7,7%, bet pērnā gada nogalē – par 6,6%. Algu kāpuma bremzēšanās šķiet pārlieku strauja un tādēļ grūti skaidrojama ar fundamentāliem ekonomikas faktoriem. Vai tas atspoguļo reālas izmaiņas darba devēju algu politikā vai drīzāk saistīts ar statistikas īpatnībām, rādīs turpmākie datu precizējumi.
CSP datos algu pieauguma temps ir kļuvis lēnāks gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā. Sabiedriskajā sektorā tas mazinājies no 7,0% pagājušā gada nogalē līdz 4,6% šī gada sākumā, kas varētu atbilst budžeta ierobežojumiem attiecībā uz algu un bonusu palielināšanu. Nedaudz vairāk pārsteidz dati par privāto sektoru, kur algu pieaugums ir sabremzējies līdz 4,1% (no 8,1% 2025. gadā kopumā un 6,6% iepriekšējā ceturksnī). To daļēji var skaidrot ar vājākiem uzņēmumu pelnītspējas rādītājiem un konkurētspējas izaicinājumiem, kas ierobežo izmaksu, tostarp algu, celšanas iespējas. Vienlaikus darba tirgus saglabājas gana saspringts – bezdarba līmenis ir ap 7%, un būtiska daļa uzņēmumu joprojām saskaras ar darbaspēka trūkumu – 20-25% apstrādes rūpniecībā un būvniecībā, ap 10% pakalpojumu nozarēs (Eurostat dati). Attiecīgi tik strauja algu pieauguma sabremzēšanās privātajā sektorā liek uz datiem raudzīties piesardzīgi.
Nozaru dalījumā algu pieaugumu jāvērtē uzmanīgi, ņemot vērā šogad ieviestās izmaiņas nozaru klasifikācijā. Vairākās nozarēs vidējās bruto algas pieaugums šī gada sākumā nepārsniedza 2% (izmitināšana un ēdināšana, veselība, būvniecība, māksla, sports un atpūta, transports un uzglabāšana). Savukārt straujāks kāpums – ap 6-7,5% – bija ieguves rūpniecībā, tirdzniecībā, kā arī enerģētikas un komunālo pakalpojumu nozarēs.
Darba samaksas fonds jeb kopējā algu summa ekonomikā ir augusi par 5,9% salīdzinājumā ar pagājušā gada sākumu. CSP vidējo algu aprēķina, dalot darba samaksas fondu ar strādājošo skaitu, kas pārrēķināts pilnā slodzē. Šis pilnas slodzes strādājošo rādītājs pēdējo divu gadu laikā būtiski nepieauga, drīzāk samazinājās, taču šī gada sākumā tendence mainījās, uzrādot 1,6% pieaugumu. Iespējams, tas saistīts ar nepilna darba laika īpatsvara samazināšanos, tomēr nav skaidrs, vai šīs pārmaiņas pilnībā atspoguļo reālās izmaiņas ekonomikā.
Vidējā neto alga jeb alga pēc nodokļu nomaksas gada laikā palielinājās par 4,5%, nedaudz straujāk nekā bruto alga, ko veicināja neapliekamā minimuma palielinājums no 510 līdz 550 eiro šogad. Savukārt reālā alga jeb strādājošo vidējā pirktspēja, ņemot vērā inflāciju (2,9% 1.ceturksnī), pieauga vien par 1,6%. Ja otrajā ceturksnī redzēsim līdzīgas tendences, ir ticams, ka, pieaugot inflācijai, strādājošo reālā pirktspēja gada otrajā pusē saruks, negatīvi ietekmējot mājsaimniecību patēriņu un kopējo ekonomikas izaugsmi.
