Centrālās statistikas pārvalde (CSP) ziņo, ka reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2. ceturksnī ir audzis par 0,7% (sezonāli izlīdzināti dati), salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni. Pret 2025. gada 2. ceturksni IKP palielinājies par 3,0% (neizlīdzināti dati). Pēdējo reizi 3% atzīmi IKP gada izaugsme pārsniedza 2022. gada pašā sākumā, kad vēl turpinājās pēc-pandēmijas atkopšanās.
Lielākais pienesums ekonomikas izaugsmei 2. ceturksnī nāca no mājsaimniecību patēriņa, kas auga par 3,7% pret pērno gadu. Cieši saistītajā mazumtirdzniecībā reģistrēts pievienotās vērtības kāpums pat par 5,8%. Varam secināt, ka iedzīvotāju noskaņojuma pasliktināšanās 2. ceturksnī nav spējusi apturēt iedzīvotāju vēlmi kāpināt tēriņus. Jūlija un augusta aptauju dati norāda uz mājsaimniecību noskaņojuma uzlabošanos un atgriešanos ap ilgtermiņa vidējo līmeni. Komercbanku klientu karšu tēriņi pret pērno gadu jūlijā auguši pat straujāk nekā otrajā ceturksnī. Tiek arī prognozēts, ka algu kāpums joprojām pārsniegs inflācijas tempus. Tas viss liek domāt, ka patēriņa kāpums turpināsies.
Pēc spēcīga pērnā gada, investīcijas šogad turpinājušas augt, sparīgu izaugsmi uzrādot arī 2. ceturksnī (+6,5% pret pērno gadu). Investīcijas joprojām veicina valsts sektora projekti, tomēr šī faktora pozitīvā ietekme gada nogalē un nākamgad varētu mazināties, ES fondu ciklam noslēdzoties. Pozitīvi, ka kreditēšanā joprojām vērojams straujš pieauguma temps, kas ļauj cerēt, ka privātās investīcijas “pārņems stafeti”.
Savukārt lielākais pārsteigums pirmajā pusgadā nācis no ārējā sektora. Pēc ļoti laba gada sākuma, eksports strauji audzis gan pret pirmo ceturksni (+3,6%), gan pret pērnā gada 2. ceturksni (+7,7%). Galvenais varonis ir preču eksports, kur apjomi auguši divciparu tempos pret pērno gadu. Daļēji te jāpateicas reeksporta plūsmām, taču liela loma bijusi arī vietēji ražoto preču eksportam. Tā liek domāt apstrādes rūpniecības dati, kur saražotie apjomi 2. ceturksnī strauji auguši, un pievienotā vērtība būtiski palielinājusies. Visdrīzāk šis pieaugums ir lielā mērā pateicoties iepriekš veiktajām investīcijām. Ne tik labās ziņas, ir, ka pakalpojumu eksports nedaudz sarucis (-0,9%), ko visdrīzāk noteikušas transporta nozares nedienas. Savukārt IKT nozarē, kas vērsta uz eksportu, bijis ļoti straujš pievienotās vērtības kāpums.
Pēdējie dati par ekonomikas attīstību Latvijas partnervalstīs bijuši pozitīvāki nekā gaidīts. Eiro zonā 2. ceturksnī ekonomikas izaugsme reģistrēta 1,0% apmērā, Igaunijā kāpums par 1,8%, Zviedrijā par 3,3%, bet Lietuvā, kur aktivitāti veicināja pensiju otrā līmeņa uzkrājumu izmaksa, pat par 4,1% pret pērno gadu. Cienījami rezultāti par spīti tam, ka Hormuza šauruma jautājums joprojām “karājas gaisā”. Swedbank gan galvenajās partnervalstīs, gan Latvijā šī gada ekonomikas izaugsmes prognozes nesen uzlabojusi. Jaunākie IKP dati vedina domāt, ka Latvijas ekonomika varētu šogad augt pat nedaudz straujāk par prognozētajiem 2,3%. Tomēr risku netrūkst – saistībā gan ar Irānas karu, gan pasaules enerģijas un pārtikas cenām, gan tirdzniecības konfliktiem, gan mākslīgā intelekta buma tālāko attīstību.
