Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā
Hormuza šauruma krīzei risinājuma nav jau pusgadu, taču līdz šim skāde gan pasaules, gan Latvijas ekonomikai bijusi krietni mazāka nekā gaidījām. Enerģijas tirgi atraduši veidus, kā pielāgoties, lai gan uz daļu no risinājumiem var paļauties tikai īstermiņā. Latvijā inflācija augusi, taču, pateicoties pārtikas cenu kritumam, šogad tā būs zemāka nekā iepriekš prognozēts (3,4%). Ekonomikas izaugsme šogad pat paātrinājusies, un gan 2026., gan 2027. gadā tā varētu būt ap 2,3%. Pieņemot, ka enerģijas cenas turpmāk pakāpeniski saruks tā, kā iecenots tirgus nākotnes līgumos, ECB septembrī varētu celt procentu likmes vēl vienu reizi, noguldījumu iespējas uz nakti likmei sasniedzot 2,5%, bet 2028. gadā to atkal samazināt līdz 2%.
Inflācija Latvijā pārsteidzoši zema
Neraugoties uz Hormuza šauruma krīzi, inflācija Latvijā pēdējā laikā bijusi zemāka nekā tika prognozēts. Līdz šim 2026. gadā vidēji cenas augušas par 3,0% pret pērno gadu, kas ir lēnāks pieauguma temps nekā 2025. gadā. Pārtikas cenas no inflāciju veicinoša spēka kļuvušas par inflāciju bremzējošu faktoru. Pārtikas inflācija pirms nepilna gada bija 6,0%, bet jūlijā reģistrēts pārtikas cenu kritums pret pērno gadu 3,3% apmērā. To veicināja gan atsevišķiem pārtikas produktiem piemērotais pagaidu PVN samazinājums, gan vairāku pārtikas produktu cenu korekcija, tām ar novēlošanos sekojot pasaules pārtikas cenu tendencēm. Tomēr prognozējam, ka pārtikas cenu kāpums atgriezīsies, jo pasaules pārtikas cenas augs gan šovasar redzētā sausuma Eiropā, gan arī El Niño ietekmes dēļ.
Arī enerģijas cenu kāpums bijis zemāks nekā tika prognozēts, taču tuvākajos mēnešos enerģijas cenu spiediens turpinās veicināt kopējās inflācijas kāpumu Latvijā. Enerģijas izejvielu cenas pēdējā laikā ir pieaugušas. Prognozēs pieņemam, ka tās attīstīsies tā, kā šobrīd iecenots tirgus nākotnes līgumos – naftas cenas pakāpeniski saruks, bet dabasgāzes cenas turēsies esošajā līmenī līdz gada beigām, sarūkot vien 2027. gadā. Tuvākajos mēnešos pieaugs siltumapgādes tarifi. Elektroenerģijas tirgus cenas, kas pavasarī un vasarā bijušas zemas, pateicoties atjaunīgo energoresursu ražošanai, rudenī un ziemā, visticamāk, palielināsies, veicinot inflācijas kāpumu.
Aptauju dati liecina, ka mazumtirgotāju gaidas par pārdošanas cenu paaugstināšanu kļuvušas krietni mērenākas. Tas liek domāt, ka enerģijas cenu pieauguma netiešā ietekme – caur ne-enerģijas preču un pakalpojumu sadārdzināšanos – varētu būt ierobežota. Kopumā, ņemot vērā jaunākos datus, esam būtiski samazinājuši šā gada inflācijas prognozi līdz 3,4%. Savukārt 2027. gadā patēriņa cenu pieaugums sasniegs 3,2%, bet 2028. gadā inflācija prognozēta 2,7% apmērā.
Inflācija eiro zonā šogad ir paaugstināta. Tā saglabāsies virs Eiropas Centrālās bankas (ECB) 2% mērķa, un riski joprojām ir augšupvērsti. Septembrī ECB cels procentu likmes par 0,25 procentpunktiem, noguldījumu iespējas uz nakti likmei, kam cieši seko EURIBOR, sasniedzot 2,5%. Inflācija 2027. gadā sāks atkāpties, un 2028. gada pirmajā pusē ECB varēs atkal samazināt procentu likmes, bāzes likmei atgriežoties pie 2% atzīmes.
Ekonomikas izaugsme šogad straujāka nekā gaidīts
Šī gada pirmajā pusē Latvijas ekonomika pārsteigusi pozitīvi. Pirmajā ceturksnī tika reģistrēta cienījama 2,5% izaugsme, un arī otrajā ceturksnī visdrīzāk redzēsim spēcīgu rezultātu. Swedbank prognozē, ka Latvijas ekonomika šogad un nākamgad augs par 2,3%, bet 2028. gadā IKP izaugsme varētu paātrināties līdz 2,5%.
Lielākais pozitīvais pārsteigums šogad noteikti bijis eksportā, kas pēc vairākiem krituma un stagnācijas gadiem, beidzot sācis augt. Pēdējo mēnešu laikā preču eksports attīstījies veiksmīgāk nekā pakalpojumu eksports. Preču eksporta kāpums daļēji ir saistīts ar minerālproduktu reeksporta plūsmām, taču pieaug arī Latvijā ražoto preču eksports. Apstrādes rūpniecības izlaide otrajā ceturksnī bija īpaši spēcīga, kāpjot par 4,1%, salīdzinājumā ar pirmo ceturksni. Eksporta pasūtījumu rādītāji joprojām liecina par augšupejošu tendenci, norādot, ka eksporta atveseļošanās varētu turpināties arī turpmākajos ceturkšņos. Jāsaka gan, ka risku netrūkst – gan saistībā ar ekonomikas izaugsmi Eiropā, kas var būt lēnāka nekā gaidīts, gan arī ar tirdzniecības konfliktu ar ASV vai Ķīnu iespējamu saasināšanos.
Jau vairāk nekā gadu redzam augošu privāto patēriņu un prognozējam, ka šī tendence turpināsies. Tas par spīti negatīvam pārsteigumam algu datos, kas pirmajā ceturksnī norādīja vien uz 4,2% kāpumu bruto algās pret pērno gadu (salīdzinājumam – pērn algas vidēji auga par 7,7%). Tik lielas svārstības varētu liecināt arī par kādām statistikas īpatnībām, taču kopējā tendence – algu kāpuma tempu bremzēšanās – jau kādu laiku novērojama arī Swedbank klientu datos. Lai gan darba tirgus joprojām ir salīdzinoši saspringts un atsevišķās nozarēs saglabājas darbaspēka trūkums, vājāka uzņēmumu rentabilitāte un pastāvošie konkurētspējas izaicinājumi, visticamāk, ierobežo darba devēju vēlmi un spēju paaugstināt algas. Mēs samazinām savu prognozi par bruto darba samaksas pieaugumu šim gadam līdz 6% un gaidām, ka 2027. gadā algu kāpuma temps paātrināsies līdz 6,7%, darba tirgum kļūstot saspringtākam.
Investīciju kāpumu šogad lielā mērā turpina veicināt valsts sektora projekti, taču nākamajos gados publiskā sektora devums Eiropas Savienības fondu cikla ietekmē būtiski mazināsies. Lai gan izaicinājumu netrūkst, kreditēšana kopumā joprojām aug strauji, liecinot, ka gan uzņēmēju, gan iedzīvotāju vēlme un iespējas investēt ir noturīgas. Tas ļauj cerēt, ka par spīti neskaidrībai un nedaudz augstākām ECB noteiktajām procentu likmēm privātās investīcijas tuvākajos gados turpinās augt.
Publiskā sektora tēriņi ir palīdzējuši balstīt ekonomikas izaugsmi, taču pie nemainīgas politikas valsts budžeta deficīts 2028. gadā jau pārsniegtu 5% no IKP. Vienlaikus valsts parāds ir ievērojami pieaudzis, un šāda tendence nav ilgtspējīga. Tādēļ būs jāmeklē veidi, kā līdzsvarot budžeta ieņēmumus un izdevumus.
Pasaules energoresursu tirgos iespējas pielāgoties ir, bet tās nav bezgalīgas
Pasaules enerģijas cenas pēdējos mēnešos bijušas svārstīgas, taču bieži pat pārsteidzoši zemas, ņemot vērā, ka miers Tuvajos Austrumos ne tuvu nav panākts. Visai mērenā naftas un dabasgāzes cenu reakcija skaidrojama ar vairākiem faktoriem. Piemēram, eksports no Līča valstīm ir traucēts, bet nav apstājies, jo ir alternatīvi naftas eksporta maršruti pa cauruļvadiem un daļa kuģu satiksmes – galvenokārt nereģistrēta – joprojām caur Hormuza šaurumu iet. Esam redzējuši būtisku naftas un sašķidrinātās dabasgāzes eksporta pieaugumu no valstīm ārpus Persijas līča reģiona, piemēram ASV. Turklāt naftas un dabasgāzes pieprasījums Āzijā dažādu pasākumu rezultātā samazinājies, tostarp pateicoties pārejai uz alternatīviem enerģijas avotiem, piemēram, oglēm.
Vēl viens būtisks faktors ir tas, ka daudzas pasaules ekonomikas ir izmantojušas savus naftas krājumus. Naftas plūsmu iztrūkuma aizstāšana ar krājumiem gan nav ilgtspējīga stratēģija, un drošības spilveni ir krietni patērēti, taču pagaidām tas strādā. Ķīna, paļaujoties uz krājumiem, ir samazinājusi jēlnaftas importu uz pusi, tādējādi mazinot pasaules naftas iztrūkumu.
Lai gan jēlnaftas tirgū Ķīna darbojas kā stabilizējošs faktors, tā ir ierobežojusi naftas produktu eksportu, veicinot šo produktu deficītu pasaulē. Apstākļi naftas pārstrādes produktu tirgos pašlaik ir krietni spiedīgāki nekā jēlnaftas tirgū arī tādēļ, ka Irānas karš nav vienīgais konflikts, kas šos tirgus ietekmē. Ukrainas dronu uzbrukumi Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām ierobežo globālās naftas pārstrādes jaudas. Krievijas noteiktais dīzeļdegvielas eksporta aizliegums līdz 2027. gadam un degvielas imports no Indijas vēl vairāk saasina situāciju pasaules tirgū. Dīzeļdegvielas un benzīna pārstrādes maržas jūlijā pieauga līdz ārkārtīgi augstam līmenim. Tādēļ jēlnaftas cenu kritums vai stabilizēšanās ne vienmēr nozīmē tikpat lielu atvieglojumu degvielas un citu naftas produktu lietotājiem.
Eiropas dabasgāzes cenas vēl pirms pāris mēnešiem bija salīdzinoši zemas. Taču kopš jūlija tās ir strauji pieaugušas un šobrīd ir pie 66 EUR/MWh jeb divreiz augstākas nekā pirms Irānas kara sākuma un nekā pērn šajā laikā. Konkurence par sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) kravām pasaulē kļūst arvien sīvāka, jo Āzijas pircēji piedāvā augstākas cenas nekā Eiropas importētāji. Gāzes krājumu līmenis Eiropas krātuvēs pašlaik ir ievērojami zemāks par vēsturisko vidējo rādītāju. Labā ziņa ir tā, ka kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā Eiropa ir samazinājusi dabasgāzes patēriņu un izbūvējusi papildu LNG regazifikācijas termināļus, tādēļ gāzes krājumu līmenis vairs nav tik kritiski svarīgs rādītājs kā agrāk. El Niño šogad varētu veicināt maigāku ziemu un samazināt pieprasījumu pēc apkures Eiropā, tādējādi mazinot spiedienu uz dabasgāzes tirgu. Tomēr šoziem visdrīzāk augstākas būs gan apkures, gan elektrības biržas cenas, un riski saistībā ar dabasgāzes cenām ir būtiski.
Ar pilnu ekonomikas apskatu angļu valodā var iepazīties šeit.
